Edgars Kupčs vada Latvijas Radio arodbiedrību, savukārt Agita Cāne-Ķīle ir Latvijas Televīzijas arodbiedrības priekšgalā. Mediju anatomijā saruna par sabiedrisko mediju darbinieku attieksmi pret apvienošanu. Radio darbinieku arodbiedrība atklātā vēstulē pauda bažas, ka tā nebūs apvienošana, bet gan radio pievienošana televīzija.

Sarunā cenšamies arī saprast, vai sabiedrisko mediju darbiniekiem ir skaidrs, kā tālāk notiks apvienošanas process un kā tas viņus ietekmēs.

Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ arī netiek veikts Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju vidē visos kontinentos.

Mediju anatomijā saruna ar vienu nopētījuma autoriem un digitālo stratēģi, „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūta pētnieku Niku Ņūmanu. Viņš atzīst – ziņām visā pasaulē arvien grūtāk sasniegt cilvēkus.

Oksfordas Universitātes paspārnē strādājošais „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūts katru gadu veic pasaulē lielāko pētījumu par cilvēku ziņu lietošanas paradumiem, kā arī mediju darba izmaiņām. Pētījumam gan ir limiti, piemēram, tas neaptver Krievijas un Ķīnas medijus un mazā mediju tirgus dēļ arī netiek veikts Baltijas valstīs, tomēr tas jau kopš 2006. gada pēta tendences un jaunumus mediju vidē visos kontinentos.

Mediju anatomijā saruna ar vienu nopētījuma autoriem un digitālo stratēģi, „Reuters” žurnālistikas pētījumu institūta pētnieku Niku Ņūmanu. Viņš atzīst – ziņām visā pasaulē arvien grūtāk sasniegt cilvēkus.

Saruna ar pētnieku angļu valodā:

Naids – definēts kā intensīva, ilgstoša un stabila nepatika pret tā adresātu, ir galvenais spēks, kas motivē naida runu. Un to visbiežāk saasina kādi notikumi Latvijā un pasaulē, ziņas par tiem medijos. Tā Latvijas Cilvēktiesību centrs ir secinājis, pētot komentārus sociālajos tīklos un ziņu portālos.

Naida runas izpausmēm patīk publiskums un mediji ikdienā daudz un dažādos veidos ar to sastopas. Par to, kā naida runa izpaužas ikdienā, saruna ar Latvijas Cilvēktiesību centra projektu vadītāju, juristi Jekaterinu Tumuli un Martu Ceravu, LSM.lv galveno redaktori.

Uzzinām vairāk par to, kā Latvijas mediji izmanto mākslīgo intelektu savā labā un uz sarunu aicinām pievienoties Artūru Medni, kurš pašlaik katru nedēļu dažādos semināros izglīto dažādu nozaru pārstāvjus par mākslīgo intelektu. 

Raidījumā mediju vadītāji atzīst, pašlaik viņu prātus nodarbina kādā veidā veiksmīgi integrēt un izmantot savā labā mākslīgā intelekta iespējas.Piemēram, kolēģi no lsm.lv izmanto dažādus rīkus, lai rakstītu vai tulkotu ziņas, izgatavotu vizualizācijas, šifrētu audio ierakstus, meklētu idejas virsrakstiem. Vai mākslīgais intelekts varētu izskaust žurnālistu profesiju? Secinājām, ka prasmīgi žurnālisti būs vajadzīgi arī turpmāk, tam piekrīt arī Artūrs Mednis.

Atskatoties uz tikko aizvadīto gadu, Mediju ānatomijā runājam par ētiku medijos. Raidījuma viešņa Skaidrīte Lasmane, filozofe, emeritētā profesore Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kā arī Latvijas Mediju ētikas padomes locekle. 

Sarunā ar Skaidrīti Lasmani par to, kāpēc šobrīd žurnālistika mazāk runā par morāli, kādas sūdzības par žurnālistu darbiem saņem Mediju ētikas padome, kā cīnīties ar pērkamo žurnālistiku un kāpēc žurnālistiem būtu vairāk jāaizstāv citam citu.

Žurnālistu darbs kara apstākļos, diskusijas un politiski lēmumi par mediju saturu krievu valodā, jautājumi par cenzūru un pašcenzūru, mākslīgā intelekta ienākšana mediju vidē, kā arī vienreizēji sporta sasniegumi televīzijas tiešraidēs - 2023. gads mediju darbā ir bijis pavērsieniem bagāts.

Mediju anatomijā atskats uz zīmīgākajiem aizvadītā gada mediju notikumiem.

Šogad, pēc Mediju anatomijas veidotāju domām, vērienīgākais mediju notikums bija sporta tiešraides. Daudzi ar lielu aizrautību skatījās hokeju, basketbolu, fanoja, juta līdzi un domās ne reizi vien pabija uz laukumu spēļu izšķirošajos brīžos.

Vai esam televīzijas sporta pārraižu skatītāju lielvalsts? Šo jautājumu Mediju anatomijā pārrunājam ar Tomu Circeni, „Go3 Sport” kanālu programmu direktoru , un Andri Ušacki, Latvijas TV Sporta redakcijas vadītāju.

"Šobrīd ir mūsu "me too" vilnis, un žurnālisti un redakcijas tam netiek līdzi," saka Maija Krastiņa, biedrības "Sievietei paveicās" izveidotāja, komentējot pēdējo nedēļu ziņas par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. 

Vai nepieciešamas vadlīnijas par to, kā medijiem ziņot par vardarbības gadījumiem pret sievietēm? Kāpēc žurnālisti un juristi pirms publicēšanas pārbaudīja valodu, kāda izmantota Latvijas Radio un portāla "Delfi" pētījumā par seksuālu izmantošanu jauniešu nometnēs "Līdera apskāviens"?

Raidījumā Mediju anatomija ar žurnālisti Daci Krejeri un aktīvisti Maiju Krastiņu runājam par to, kādas kļūdas žurnālisti pieļauj, ziņojot par vardarbību ģimenē un kā to varētu mainīt.

Par kādu mediju saturu esam gatavi maksāt? Raidījumā Mediju anatomija diskutē Filips Lastovskis, portāla "Delfi" galvenais redaktors, un Ivars Lubāns, „Go3” produkta komandas vadītājs.

Vairums Latvijas mediju, lai pastāvētu, naudu pelna no abonementiem un reklāmām. Tā kā pēdējos gados lielākā daļa reklāmu naudas aiziet sociālajiem tīkliem, tad medijiem arvien būtiskāka ir lasītāju, skatītāju gatavība abonēt. 

„Go3” un „Delfi” katrs savā jomā ir populārākie, tāpēc sarunas sākumā skaidrojam, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ir gatavi maksāt par ziņām portālā.