Pārāk daudz grāmatu

Sērijas viešņa – tulkotāja Māra Poļakova.

Šogad jūlijā mūžībā aizgājusī baltkrievu rakstniece Eva Vežnaveca ir sarakstījusi skarbu un daudzslāņainu tekstu. "Kam nāci tu, vilks" koncentrētā veidā parāda vairāku paaudžu dzīvi dziļi Marjas purvos, kas spoguļo ilgu periodu Baltkrievijas vēsturē. Sērijā runājam par literāra teksta darbu ar lasītāja apziņu, par vēstures skarbajām lappusēm, purvu atšķirībām Latvijā un Baltkrievijā, žanru plūdumiem, kā arī jauno Centrālaustrumeiropas literatūrai veltīto grāmatu sēriju "Mūsu Eiropa", kur darbi iznāks dažādās Latvijas izdevniecībās.

Ar Māru Poļakovu sarunājas Līva un Jūlija.

Sazinies ar mums: [email protected]

Saruna par sarežģītajām tēmām bērnu grāmatās.

Ar Līvu un Jūliju sarunājas grāmatu apskatniece un bērnu literatūras pārzinātāja Aija Bremšmite.

Aiju meklē šeit: https://www.instagram.com/piedzivot.lappuses/

Sērija tapusi ar Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" atbalstu.

Saruna par bērnu un jauniešu grāmatām

Saruna par grāmatu "Pamesto noslēpumu muzejs"

Saruna par grāmatu jauniešiem "Kvantu lēciens".

Sērija tapusi ar Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" atbalstu.

Mikolajs Pa "Balonu iela" un citas izdevniecībā "Latvijas Mediji" izdotās bērnu grāmatas.

Sērija tapusi ar Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" atbalstu.

"Atcelts", "kancelēts", "boikotēts", "cenzēts"... kā tad tur īsti ir?

Pat tad, ja piekrītam autora nāves konceptam, reizēm autori ir dzīvāki par dzīvu un turpina darīt muļķības, reizēm uzzinām kaut ko šokējošu par klasiķiem. Dažkārt tik ļoti gribas ticēt, ka mūsu favorīti taču ir tik lieliski un neko sliktu nedarītu... Vai arī jākļūst par ciniķi un labāk par autoriem neko nezināt?

Kā sērijas centrālo tēmu izmantojot neseno (un joprojām notiekošo) pasaulslavenā rakstnieka Nīla Geimena skandālu, runājam par dažādiem gadījumiem, kad autora rīcība ietekmē lasītāju sajūtas un turpmāko rakstnieku karjeru.

Sērijas viešņa: grāmatu blogere un tulkotāja Dita, platformas @well_read_woman_project autore.

Dita: https://www.instagram.com/well_read_woman_project/

Vairāk par Nīla Geimena skandālu latviešu valodā: https://satori.lv/article/sauc-mani-par-pavelnieku

Poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas ekotrillerī "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" apvienojas dažādi slāņi, kas lasītāju aizrauj jau no pirmās grāmatas lappuses.

Podkāstā viesojas tulkotāja, dzejniece un atdzejotāja Ingmāra Balode, lai pastāstītu par grāmatu, tās autori un piedzīvojumiem Olgas Tokarčukas tulkotāju seminārā Polijā.

"The Wall Street Journal" par grāmatu raksta tā: "Lai arī izmantota visiem pazīstamā detektīvromāna struktūra, [grāmatā atrodami] melns humors un autorei raksturīgās ironiski filozofiskas pārdomas, kā arī izcils stāsta atrisinājums."

Olga Tokarčuka (Olga Tokarczuk) (1962) ir poļu rakstniece, esejiste, psiholoģe un aktīviste, viena no nozīmīgākajiem savas paaudzes rakstniekiem poļu un Eiropas literatūrā. Viņas darbi tulkoti vairāk nekā 40 valodās, 2018. gadā viņa ieguva Bukera prēmiju, bet 2019. gadā – Nobela prēmiju literatūrā. Nobela prēmija viņai tika piešķirta par “naratīvu iztēli, kas ar enciklopēdisku kaislību attēlo robežu pārkāpšanu kā dzīvesveidu”.

Grāmatas izdošanu līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”. Raidieraksts tapis ar Eiropas Savienības atbalstu.

Vairāk par grāmatu uzzini šeit:

https://lasi.lv/projekti/hiqlit-agency/stum-savu-arklu-par-miruso-kauliem.7

Saruna ar izcilo tulkotāju Denu Dimiņu par horvātu valodu, Balkāniem, arhetipiem un stereotipiem, kā arī bīstamajiem deviņdesmitajiem gadiem.

Horvātu rakstnieka Juricas Pavičiča romāns "Sarkanais ūdens" parāda mazliet citu Horvātiju, nekā esam pieraduši to redzēt: jā, te ir tūristu pilsētiņa, bet mēs redzam arī to, kā tā pēc Dienvidslāvijas izjukšanas par tādu kļūst un kā tas ietekmē cilvēku dzīves. Un visa centrā – pazudusi meitene un viņas ģimene, kas vienīgie turpina viņu meklēt.

Saruna ar tulkotāju: 01:22"

Grāmatas fragmentu lasa Rihards Zelezņevs: 28:50

Raidieraksta sērija tapusi ar Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" atbalstu.

Interviju ar grāmatas autoru Juricu Pavičiču "Daļa mani uzskata par dzimtenes nodevēju" lasi šeit:

https://lasi.lv/latvija-pasaule/kulturzimes/horvatu-rakstnieks-pavicics-dala-mani-uzskata-par-dzimtenes-nodeveju.14074

Cita saruna ar tulkotāju Denu Dimiņu:

https://lasi.lv/latvija-pasaule/kulturzimes/tulkotajs-dens-dimins-vai-mes-nodaram-pari-cits-citam.13390

Grāmatas apbalvojumi Francijā:

https://www.croatiaweek.com/crvena-voda-by-jurica-pavicic-voted-best-international-crime-novel-in-france-in-2021/

Kas ir metaliteratūra? Ko nozīmē nāve grāmatā? Un ko tie autori vispār atļaujas? It īpaši ja pēc Barta paši ir miruši.

Postmodernisms pieļauj romānu konstruēt neierasti – tā, ka strukturālās detaļas, ko citi rakstnieki rūpīgi slēpj un nevēlas pieļaut, lai lasītājs tās ievērotu, šeit tiek izvirzītas priekšplānā. Nu un, protams, uzvaras gājienu svin kultūras zīmes un atsauces.

Par gruzīnu rakstnieka Bekas Adamašvili (1990) postmodernisma romānu "Šajā romānā visi mirst" sarunājas Līva, Jūlija, kā arī grāmatas literārā redaktore Linda Kusiņa-Šulce. Fragmentu lasa Rihards Zelezņevs.

Grāmatu no gruzīnu valodas tulkojusi Nona Tauriņa, vāka dizaina autors Emīls Garjānis.

Grāmatas fragmenti: 01:20" un 45:25"

Par kultūru un metaliteratūru: 03:02"

Kas tad ir romāna varoņi? 20:02"

Nāve grāmatās: 37:28"

Raidieraksta sērija tapusi ar Eiropas Savienības programmas Radošā Eiropa atbalstu.

Interviju ar grāmatas tulkotāju Nonu Tauriņu lasi šeit:

https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/saja-romana-visi-mirst-intervija-ar-tulkotaju-nonu-taurinu.12462

Intervija ar grāmatas autoru Beku Adamašvili:

https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/gruzinu-rakstnieks-adamasvili-man-patik-radit-pasam-savu-pasauli.13032