Pēcpusdiena

Bijušais “Vienotības” ģenerālsekretārs Kampars par apsūdzībām: Nevēlos pierādīt, ka neesmu rozā zilonis.

SAB un KNAB: "SOAAR" nav ziņojis par Kampara iespējamu mudinājumu viltot «Vienotības» rezultātus Saeimas vēlēšanās.

Ukraina jau ir izmantojusi ASV slepeni piegādātās ATACMS raķetes.

Ar VEF un "Liepājas" maču sākas Latvijas Basketbola līgas pusfināli.

Konceptuāli atbalsta grozījumus par valsts valodas zināšanu prasīšanu vēl dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Beidzot valsts piešķir visu nepiciešamo naudu olimpiskajai kvalifikācijai pludmales volejbolā, jautājumu par procedūru daudz.

Eiropas Parlamentā atzīmē 20 gadus kopš vērienīgākās Eiropas Savienības paplašināšanās.

Nevalstiskā organizācija „Amnesty International": Pasaulē draud sabrukt starptautiskā, likumos balstītā kārtība.

Saeimas Juridiskajā komisijā neatbalsta ieceri, ka partijas nelikumīgas finansēšanas gadījumā kriminālatbildība jānosaka jau pie krietni mazākām summām, nekā šobrīd likumā noteikts. Izmaiņas Krimināllikumā piedāvāja Tieslietu ministrija, un tās šodien bija nonākušas līdz vērtēšanai Saeimas komisijā.

Tieslietu ministrijas ieskatā izmaiņas izskaustu negodprātīga finansējuma saņemšanu politiskajām partijām, jo šobrīd Krimināllikumā noteiktais nelikumīgā finansējuma slieksnis, no kura iestājas kriminālatbildība, ir par augstu, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības. Turklāt nereti vairākas personas atsevišķi iemaksā naudas summas, nesasniedzot noteikto apmēru, un kontrolējošajai iestādei ir grūti pierādāms, ka minētās personas ir darbojušās grupā ar vienotu nodomu.

Patlaban kriminālatbildība iestājas, ja partijas nelikumīgi finansētas lielā jeb 50 minimālo mēnešalgu apmērā. Savukārt desmit minimālās mēnešalgas likuma izpratnē ir uzskatāms par ievērojamu apmēru. No šī gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 700 eiro, tātad desmit minimālās algas ir 7000 eiro.

Neiegūstot Saeimas Juridiskās komisijas vairākumu, šodien Tieslietu ministrijas ierosinātie grozījumi netika atbalstīti.

Neatbalsta ieceri samazināt slieksni kriminālatbildībai par partiju nelikumīgu finansēšanu.

Finanšu ministram plāno piešķirt pilnvaras valsts kapitālsabiedrību fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei.

Kara izpētes institūts: Kremlis pastiprinājis informatīvo kampaņu, lai cilvēki pamestu Harkivu, kas ir otra lielākā Ukrainas pilsēta un šopavasar piedzīvo ļoti smagus uzbrukumus.

Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" iekļauta Kannu kinofestivālā.

Kā un vai šobrīd ir mainījusies Latvijas cilvēku aktivitāte un vēlme ziedot Ukrainai? To pēc aģentrūras LETA pasūtījuma izzinājis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, secinot, ka nedaudz, tomēr tā ir sarukusi. Aptauja liecina, ka Ukrainas vai kara bēgļu atbalstam ziedojuši ap 39% Latvijas iedzīvotāju, kamēr pērn šādu atbildi sniedza gandrīz 42% iedzīvotāju, bet vēl pirms gada dati bija līdzīgi šim gadam – ap 39% procentiem.

Pēdējo trīs gadu laikā veiktās aptaujas liecina, ka nemainīgi aktīvākie ziedotāji Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir jauni cilvēki. No šogad aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem ziedojumus veikuši 53%, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 48%. Savukārt citās vecuma grupās ziedotāju īpatsvars svārstās no 30% līdz 38%.Tāpat aktīvākie ziedotāji ir cilvēki ar augstāko izglītību – 47%.

Visvairāk Ukrainas vai bēgļu atbalstam ziedojuši Vidzemes iedzīvotāji, tad Zemgales un tad Rīgas reģiona iedzīvotāji.

Kā norāda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, ziedojumi gan Ukrainas bēgļiem, gan Ukrainai ir stabili skaitliskā ziņā, bet ziedojumu summas – samazinājušās. Atbalsts izteikti esot samazinājies Ukrainas bēgļiem, ko skaidro ar to, ka rit trešais kara gads, cilvēki pēc patvēruma Latvijā ieradās kara sākumā, šobrīd jau ir paspējuši iedzīvoties un problēmas nu jau ir līdzīgas kā Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc nepieciešamība pēc ārkārtas palīdzības ir mazinājusies, izņemot, piemēram, latviešu valodas kursus. Runājot par palīdzību Ukrainai, tad pārsvarā tiek ziedots militāriem mērķiem – aizsardzībai.

Amatpersonas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā mudina Eiropu neatslābt un domāt par lielāku palīdzību Ukrainai.

Aptauja: Latvijā ziedotāju skaits Ukrainai – stabils, bet summas samazinājušās.

Stradiņa slimnīcā atklāj trīs jaunus ārstniecības objektus.

Izraēlas armijas izlūkdienesta vadītājs atkāpies no amata.

Meža dienests izvērtēs koku ciršanas atļaujas teju 6000 mežaudzēs, kuras, iespējams, ietekmēs Satversmes tiesas spriedums par jaunāku koku ciršanu.

Nedēļas nogalē plānots pārtraukums «eParaksta» darbībā.

Rallija ekipāža Sesks/Francis startēs divos WRC posmos prestižākajā klasē.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu Saeimas ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināta pieredzējusī diplomāte Baiba Braže. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau vairāk nekā 30 gadu. Balsojumā viņas kandidatūru šajā amatā atbalstīja 66 deputāti, pret bija - 11 un deviņi atturējās.

Baiba Braže pirms apstiprināšanas ministres amatā bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš trīs gadus viņa bija NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē, Indonēzijā un Nīderlandē. Deputāti arī debatēs pirms balsojuma akcentēja Bražes plašo pieredzi, atsaucoties jau uz laiku pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad Latvija virzījās uz Eiropas Savienību un NATO.

Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja ar lielu Saeimas pārsvaru - divām trešdaļām deputātu balsu, bet Nacionālajai apvienībai atturoties un pret balsojot "Stabilitātei". Braže pēc sēdes pateicās plašo Saeimas atbalstu, kas norāda uz vienotu izpratni par ārpolitikas nozīmīgumu.

"Par gan uzticības izteikšanu, gan atklātajiem vārdiem un kritiku. Visu dzirdēju. Strādāšu Latvijai. Esmu stājusies amatā, lai darītu konkrētas lietas mūsu drošībai, ekonomikai un mūsu cilvēkiem. Mēs to darīsim komandā, visa valdība. Mēs dzirdējām, cik daudz kopīga mūsu drošības politikā un ārpolitikā šajos kritiskajos brīžos gan Latvijai, gan visai eiroatlantiskajai savienībai."

Uz atkārtotu jautājumu par iestāšanos "Jaunajā Vienotībā" Braže gan atbildēja, ka šo lēmumu vēl neesot pieņēmusi.

Baiba Braže pārliecinoši iztur uzticības balsojumu Saeimā un kļūst par Latvijas ārlietu ministri.

Starptautiskais Valūtas Fonds ir satraukts par lēnu ekonomikas izaugsmi pasaulē un nepietiekami strauju inflācijas samazināšanos.

Indijā šodien sākušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Balsojums kopumā ilgs septiņās kārtās līdz jūnija sākumam.

2024.gada marts kļuvis par Latvijā līdz šim ražīgāko mēnesi saules ģenerācijas apjoma ziņā.

Latvijas Jātnieku federācijas biedru sapulcē šodien lems par organizācijas prezidenta Agra Blaua atsaukšanu no amata un, iespējams, jaunām prezidenta vēlēšanām.

Bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne Ansberga tomēr nekļūs par Rīgas izpilddirektora vietnieci. Lai gan uzvarējusi konkursā, šajā amatā deputāti viņu neapstiprināja.

Saeimā 2. lasījumā apstiprina grozījumus par iespēju atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas.

Vācijā aizdomās par spiegošanu aizturēti divi Vācijas un Krievijas dubultpilsoņi.

Venēcijas biennālē atklāj Latvijas paviljonu.

Ar pirmo maču šovakar sāksies Latvijas Sieviešu basketbola līgas finālsērija.

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. To paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Izglītības likumā. Ja skolēns no tās atteiksies līdz šī gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.

“Nu, es izvēlējos šo skolu, lai man nebūtu jāmācās krievu valoda, tas bija viens no maniem skatījumiem, jo man sākumskolā, pamatskolā ļoti nepadevās tas priekšmets.”

Tā par izvēli skolā nemācīties krievu valodu kā otro svešvalodu stāsta pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas sastaptā skolniece Anete. No četrām iespējām, ko skola piedāvā, proti, apgūt spāņu, vācu, franču vai krievu valodu, Anete izvēlējusies spāņu valodu.

Viņa skaidro, ka, lai gan apzinās, ka, dzīvojot Latvijā, ar krievu valodu nākas bieži sastapties, tomēr to apgūt neesot gribējusi, tiesa, viņa gan atzīst, ka krievu valodai ir jāpaliek kā izvēles iespējai, ko skolēni var mācīties kā otro svešvalodu. Anetei piekrīt un izsakās līdzīgi viņas skolasbiedrene Evelīna.

Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām – otro svešvalodu. Teorētiski tās var būt gan vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk māca krievu valodu.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu, un daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.

Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu citu, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu. Tiesa, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka tas pilnībā problēmu neatrisinās un nodrošināt papildu svešvalodas būs ļoti grūti.

Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, par tiem vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jālemj Saeimai, un paredzēts, ka par to lems 23. aprīlī. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.