Pēcpusdiena

No valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski, tā revīzijā par bijušā premjerministra, „Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem secinājusi Valsts kontrole. Konkrētu amatpersonu atbildību noskaidro Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ne Valsts kancelejas vadība, ne toreizējais premjera biroja vadītājs savu atbildību par revīzijā secināto nesaskata.

Laikā no 2021. līdz 2023. gadam valdības vadītāji ar delegāciju devušies 53 komandējumos. 21 gadījumā izmantoti regulārie avioreisi, bet 32os - speciālie reisi.

No 32 lidojumiem šajā laika posmā tikai vienā gadījumā speciālais reiss pasūtīts iepriekšējā dienā. Citos gadījumos speciālais reiss pasūtīts pat vairāk nekā mēnesi pirms tā. Tas liecina, ka lielākoties tie noteikti nav izmantoti steidzamības gadījumos. Izmaksas visbiežāk bijušas nesamērīgas, salīdzinot ar biļešu cenām regulārajos reisos biznesa klasē, norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Revīzijas rezultātus vērtē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.

Kā revīzijā secinātais ietekmēr partijas "Jaunā Vienotība" nākotni, analizē politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.

Latvijā ik gadu noslīkstot dzīvību zaudē vidēji 10 bērni vecumā līdz 19 gadiem. Galvenais iemesls – peldētprasmes trūkums un vajās zināšanas par drošību uz ūdens, norāda Peldēšanas federācija un organizācija "Peldēt droši". Taču peldēšanas apmācības skolās joprojām nav obligātas, un vienota programma skolām arvien nav izstrādāta. Turklāt finansējums pērn šādai iniciatīvai nav atbalstīts.

Latvijā pēdējo 10 gadu laikā noslīkuši aptuveni 100 bērnu un jauniešu vecumā līdz 19 gadiem. Taču apmācība tiek īstenota tikai 29% vispārizglītojošo skolo, Saeimas Sporta apakškomisijā norādīja Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs.

Turklāt daļā skolu īsteno šīs mācības vienu gadu, daļā divus un vairāk, tātad ļoti atšķirīga šī pieeja. Noslīkušo statistika ir augsta arī Lietuvā, bet tur pēdējo gadu laikā šis skaits krītas, jo skolās ir speciāla valsts finansēta apmācība par drošību uz ūdens un arī Igaunijā valsts finansē šādu programmu, kura norit no 1.klases un ilgst trīs gadus.

Saeimas komisija vienojas liegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, svētdienās – pēc 18.

Latvijā ik gadu noslīkstot dzīvību zaudē vidēji 10 bērni vecumā līdz 19 gadiem. Galvenais iemesls - trūkst peldētprasmes un vājas zināšanas par drošību uz ūdens.

Pirmo reizi Baltijas jūrā ir noticis uzbrukums Krievijas jūras flotes karakuģim, kuram nodarīti nopietni postījumi. Faktu, ka to paveikuši ukraiņu izlūki, kāds avots neatkarīgi ir apstiprinājis portālam „The Kyiv Independent”.

Šomēnes trīskāršojies kravas automašīnu skaits Grebņevas un Terehovas Robežkontroles punktā. Šorīt septiņos Grebņevā rindā uz robežas ar Krieviju gaidīja 680 kravas un piecas vieglās automašīnas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi alkoholisko dzērienu tirgošanas aizliegumu darbadienās un sestdienās no plkst. 20 līdz 10. Savukārt atbalstu neguva rosinājums svētdienās liegt tirgošanu jau no plkst. 15, tā vietā paredzot liegumu pēc plkst. 18. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimas vairākumam jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.

Marta nogalē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija beidzot ķērās grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Toreiz nolēma no 18 līdz 20 gadiem celt vecumu, no kura ļauts iegādāties alkoholu. Tāpat toreiz komisija sāka apspriest ieceri ierobežot laiku, kad veikalos drīkstēs tirgot alkoholu. Sociālo un darba lietu komisijas deputāti lēmuši, ka darba dienās un sestdienās alkoholu varēs iegādāties no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās – no plkst. 10 līdz 18.

Veselības ministrija gan rosināja sekot Lietuvas piemēram grādīgos dzērienus svētdienās liegt iegādāties jau pēc pulksten trijiem pēcpusdienā.

Saeimas komisijas lēmums par mērenāku alkohola tirdzniecības ierobežošanu ir kompromisa risinājums. Gadu vai pusotru pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās to ietekmi varēs izvērtēt un pārskatīt. Komisija vēl turpinās spriest par alkohola tirdzniecības ierobežošanu internetā un citiem ar nozari saistītiem jautājumiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāizskata gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

Valdības 2022. gadā pieņemtā norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST), atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Viedokli izsaka Pasaules dabas fonda direktors, meža programmas vadītājs Jānis Rozītis.

Satversmes tiesa atceļ noteikumus par jaunāku koku ciršanu.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība VARAM prasa atcelt daļu no Jūrmalas domes pieņemtajiem pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem.

Traģiska avārija Daugavpilī: 8. aprīlī, vieglajai automašīnai ietriecoties autobusa pieturā, gāja bojā divi cilvēki.

Šonedēļ vēl neuzzināsim nākamā ārlietu ministra vārdu. Krišjāņa Kariņa pēcteča amatā meklējumi ir sarežģītāki nekā sākotnēji cerēts, tāpēc šajā ceturtdienā, 11. aprīlī, Saeima vēl nebalsos par nākamo ārlietu ministru.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.

Kas raisījis satraukumu, skaidro Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.

Latvijas Radio Redakcionālā padome izplatījusi paziņojumu par vārda brīvības robežas sašaurinos.

Cēsu pilī divi pašvaldību muzeji – Cēsu Vēstures un mākslas muzejs un Talsu novada muzejs – parakstījuši abpusēju sadarbības līgumu uz pieciem gadiem.

Ukrainas prezidents vēlas ierobežot azartspēles internetā, lai liegtu karavīriem spēlēt.

Ar neērtībām un sastrēgumiem jārēķinās iedzīvotājiem Rīgā, Torņakalnā, jo atklātās plaisas dēļ tur vismaz uz pāris nedēļām ir slēgts pārvads Altonavas ielā pār dzelzceļa līniju Rīga - Tukums.

Krievijā darbību joprojām turpina virkne Rietumu uzņēmumu. To vidū arī Lietuvas pārtikas produktu ražotājs "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks. Šis grupas uzņēmumi pērn Krievijas valsts budžetā iemaksāja vairāk nekā 55 miljonus eiro. Lai gan uzņēmums jau pirms daudziem mēnešiem solījis Krieviju pamest, tomēr vārdi, šķiet, nesaskan ar darbiem.

Arvien biežāk un arī asākas ir diskusijas tepat Latvijā par to, ka ir uzņēmēji, kas turpina sadarboties ar Krieviju, bet Latvija nebūt nav unikāls gadījums. Arī kaimiņos esošajā Lietuvā pārtikas produktu ražotājs, viens no lielākajiem zivju produktu ražotājiem Eiropā - "Vičiūnu grupe" turpina savu darbību Krievijā, neskatoties uz tās pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem.

Šis ražotājs ir arī zīmola „Viči” īpašnieks. Un šo ražotāju Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā. Viens no grupas īpašniekiem ir arī Kauņas mērs Visvalds Matijošaitis. Viņš iepriekš sacījis, ka uzņēmums pakāpeniski aizejot no Krievijas un meklējot pircēju savai rūpnīcai Karaļcaučos, taču pēc darbiem gan neizskatās, ka Krievijas pamešana būtu drīzumā gaidāma.

Iniciatīvas grupas "STOP tirdzniecībai Krievijā" apkopotie dati liecina, ka šī ražotāja grupas uzņēmumi pērn Krievijas valsts budžetā iemaksāja 55,2 miljoni eiro. Un tas ir par 10,2% vairāk nekā vēl 2022.gadā. Nesen atklātībā arī nonāca fotogrāfija, kurā redzams, kā ražotāja pārstāvji Maskavā kopā ar Krievijas delegāciju apspriež investīcijas Kubā. Ražotāja rīcību kritizējuši daudzi politiķi, un tiek pieļauta iespēja liegt uzņēmumam piedalīties publiskajos iepirkumos Lietuvā.

Latvija un Ukraina vienojas attīstīt karam paredzētos dronus un apspriež artilērijas šāviņu ražošanu.

Satversmes tiesa: Spēļu zāļu ierobežojumi Rīgā noteikti bez pienācīga pamatojuma.

Zīmola "Viči" īpašnieks pērn nodokļos Krievijā iemaksājis vairāk nekā 55 miljonu eiro.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja lēmusi vairāk nekā 10 hektāru zemes piešķirt nacionālā futbola stadiona būvniecībai Lucavsalā. Gala lēmums vēl jāpieņem Rīgas dome.