Pēcpusdiena

Ārlietu ministra meklējumus nesaista ar atbildības jomu pārdali valdībā.

Lai papildinātu karavīru rindas, Ukraina samazinājusi mobilizācijas vecumu no 27 līdz 25 gadiem.

Rīgas Dome uzsāk kampaņu pedagogu pievilināšanai.

Latvijas 3 pret 3 basketbola izlase dodas uz pirmo olimpiskās kvalifikācijas turnīru.

Kurš būs ārlietu ministrs pēc tam, kad nākamajā nedēļā šo amatu atstās Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības”? Sabiedrība ārlietu ministra amata kandidāta vārdu varētu uzzināt nākamnedēļ. Nākamā ārlietu ministra meklējumus koalīcijas partneri nesaista ar jelkādām pārmaiņām atbildības jomu sadalījumā. Savukārt Valsts prezidents uzsvēris, ka Kariņa sekotājam šajā amatā pie darbiem jāķeras bez gara ieskrējiena.

Nākamais ārlietu ministrs ir jāizraugās iespējami ātri, vienisprātis ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). Ticami, ka balsojums par nākamo ārlietu ministru notiks nākamajā ceturtdienā – dienu pēc tam, kad amatu atstās Krišjānis Kariņš.

Valsts prezidents cer, ka nākamajā sarunā ar valdības vadītāju jau varēs apspriest konkrētus amata pretendentus, jo, līdzīgi kā līdz šim, ārlietu un aizsardzības ministra amata kandidātus ierasti saskaņo ar Valsts prezidentu. Pašlaik konkrētus pieminētās iespējamās kandidatūras Rinkēvičs nevēlas iztirzāt.

Pagājušajā nedēļā izskanēja versija par iespēju ministra amatam virzīt Saeimas priekšsēdētājas biedri, agrāk Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu ("Jaunā Vienotība"). Tomēr saistībā ar viņas darbības laiku izskanējuši arī iebildumi. Savukārt uz jautājumu, vai līdz ar nākamā ārlietu ministra meklējumiem iespējama arī atbildības jomu un amatu pārdale valdībā, premjere Evika Siliņa atbildēja šādi.

"Šobrīd nav konkrēti neviens kandidāts apspriests, līdz ar to arī izrietošie jautājumi šajā brīdī nav īsti dienas kārtībā. Kolīdz būs lielāka skaidrība, tad arī sapratīsim, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas vai pārbīdes, kā jūs minat, bet šajā brīdī tas nav dienas kārtībā.”

Tam piekrīt arī koalīcijas partneri.

Maz ticama ir versija ārlietu ministram virzīt bezpartejisku kandidātu, to meklējot „Jaunās Vienotības" rindās, piebildusi premjere.

Ministrija: Termiņuzturēšanās atļaujas vairs nav motivējošs instruments ārvalstu kapitāla piesaistei Latvijā; izbeigt vēl nesteidz.

Somijas skolā notikusi apšaude; aizdomās turētais – 12 gadus vecs skolēns.

Ukrainas zaudējumu reģistrs sāk darbu.

Rīgā un Rēzeknē ļoti slikta gaisa kvalitāte, iesaka ierobežot āra aktivitātes.

Rīgas Dome pasniedz kultūras balvu "Baltais zvirbulis".

Šorīt, 2. aprīlī, skolā Somijas galvaspilsētas tuvumā nepilngadīgs zēns sarīkoja apšaudi, nogalinot vienu un smagi ievainojot divus vienaudžus. Incidents notika Helsinku tuvumā esošajā Vantā pilsētas skolā. Uzbrucējs aizturēts Helsinkos nepilnas stundas laikā pēc notikušā. Policija notikušo izmeklē attiecīgi kā slepkavību un kā slepkavības mēģinājumu.

 

Policija saņēma izsaukumu uz Viertolas skolu Vantā īsi pēc deviņiem rītā. Deviņu minūšu laikā uz notikuma vietu ieradās pirmās policijas vienības, drīz pēc tam arī ātrās palīdzības brigādes. Somijas sabiedriskās raidorganizācijas „Yle” korespondente ziņoja, ka pie skolas bija vērojama liela operatīvo dienestu klātbūtne.

Skolas ēkā, kurā notika incidents, mācās trešās līdz sestās klases audzēkņi. Pēc apšaudes sākuma audzēkņi palika klašu telpās. Tikmēr atbildīgās iestādes aicināja iedzīvotājus turēties pēc iespējas tālāk no notikuma vietas un palikt iekštelpās, nelaižot tajās nepazīstamus cilvēkus. Audzēkņus no skolas palaida tikai pusdienlaikā vecāku pavadībā.

Kāds aculiecinieks avīzei „Iltalehti” norādīja, ka šāvieni bija labi dzirdami skolas pagalmā. Pēc tam bija dzirdami kliedzieni un bērni skrēja pāri pagalmam.

Īsi pēc notikušā policija veica pārbaudes arī vairākās citās apkārtnē esošajās skolās.

Uzbrucējs aizbēga no notikuma vietas. Policija viņu aizturēja ap desmitiem no rīta Helsinku pilsētas ziemeļos. Viņš likumsargiem neizrādīja pretošanos un tika nogādāts policijas iecirknī. Pie viņa atrada noziegumā izmantoto ieroci. Pēc policijas ziņām, ierocis reģistrēts uz tuvinieka vārda. Aizdomās turamo, kuram ir divpadsmit gadu, saskaņā ar Somijas likumiem nevar saukt pie kriminālatbildības. Viņam arī nedrīkst piemērot apcietinājumu, tā kā viņš nav sasniedzis 15 gadu vecumu. Pusaudzis iepriekš nebija nonācis policijas redzeslokā.

Sākotnēji tika ziņots par trim ievainotajiem, taču preses konferencē pusdienlaikā policijas pārstāvji apstiprināja, ka notikumā dzīvību zaudēja viens sestās klases audzēknis, kuram bija divpadsmit gadu.

Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata.

Ukrainā sākas vairāku dienu pasākums, kurā piemin Irpiņas, Bučas, Bordjankas atbrīvošanas otro gadskārtu.

ES meklēs jaunu kompromisu Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importam.

Pie Brīvības pieminekļa atzīmē Latvijas 20 gadus NATO.

Nosaukti Latvijas literatūras gada balvas nominanti.

Rīgā sāksies pasaules hokeja čempionāts sievietēm.

Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atkāpsies no ārlietu ministra amata.

To viņš paziņoja ceturtdien, 28. martā, pēc sarunas ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), kas ilga aptuveni stundu. Kariņš atstās amatu no 10. aprīļa, lai 11. aprīlī Saeimā varētu balsot par jaunu ministru. 

Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse.

Latvijas Banka atkārtoti samazinājusi 2024. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un arī inflācijas izaugsmes prognozes. Centrālā banka lēš, ka Latvijas ekonomika šajā gadā pieaugs par 1,8% (decembra prognoze 2%), bet inflācija būs 1,5% (decembra prognoze – 2%).

Viens no iemesliem – pavājinājies ārējais pieprasījums, jo īpaši Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Igaunijā un Vācijā. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste stasta, ka ekonomikas izaugsme šogad gaidāma neliela, jo mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums ir vājš, ekonomikas neattīstās strauji, līdz ar to eksporta izredzes pasliktinās. Arī eksporta cenas vairs nav tik augstas, kā iepriekš un pieprasījums ir vājš.

Lai arī Latvijas Banka ir pārskatījusi makroekonomiskās prognozes šim gadam un tās samazinājusi, prognozes liecina – šis gads varētu būt labāks par iepriekšējo un ekonomika turpinās augt. Tiesa, bažas raisa neskaidrība pasaules tirgos un ģeopolitiskā situācija.

Latvijas Banka pārskata ekonomikas prognozes. Cerības vieš gaidāmā procentlikmju samazināšana vasarā.

Latvijā viesojas Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Ukraina pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē izdzīvojusi apkures sezonu tikai ar pašu gāzi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs brīdina Latvijā reģistrētu auto īpašniekus neiegādāties OCTA pie Latvijā nereģistrētiem apdrošinātājiem.

Saeimā pārveido opozīcijas rosināto pieeju mangāna rūdas ceļu apturēšanai caur Latviju.

Valsts mēģinās pārdot Stūra māju; Okupācijas muzeja rīcībā telpas būs vismaz līdz 2050. gadam.

Salacgrīvas tiltu piedāvā pārbūvēt par nepilniem 15 miljoniem eiro.

Latvijas futbola izlase pirmo nometni Nikolato vadībā noslēgs ar maču pret Lihtenšteinu.

Elektroskrejriteņus Rīgas centrā varēs novietot tikai speciāli ierīkotās vietās.

Vai ir vajadzīgs nacionāla līmeņa vai tomēr starptautisks lēmums, lai apturētu Krievijas militārajā ražošanā izmantojamās mangāna rūdas tranzītu arī caur Latviju? Saeimas opozīcijā esošās „Apvienotā saraksta” frakcijas deputāti rosina to nekavējoties apstādināt ar nacionālajām sankcijām, savukārt Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica no "Jaunās Vienotības" rosina koncentrēties uz citu pieeju - mangāna rūdas tranzītu apturēt gan Baltijā, gan Somijā un Polijā, vienlaikus uzstājot mangāna rūdu iekļaut Eiropas Savienības sankciju 14. pakotnē.

Mangāna rūdas kravu apjoms caur Latvijas un Igaunijas ostām tranzītā uz Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis un šo izejvielu Krievijas militārā industrija izmanto bruņojuma ražošanā. Tāpēc nozīme ir katrai dienai un Latvijai jārāda priekšzīme, iekļaujot mangāna rūdu nacionālo sankciju sarakstā, pieteicēju vārdā pauda „Apvienotā saraksta” frakcijas deputāts Andris Kulbergs.

„Apvienotā saraksta” rosinājums bija vēl plašāks, paredzot aicinājumu Ministru kabinetam steidzami īstenot pasākumus, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskas sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā debates izvērtās par mangāna rūdas tranzīta izbeigšanu caur Latviju. Lai regulējums būtu pilnvērtīgs, svarīgi to nodefinēt atbilstoši sankciju likumam, norādīja par sankciju izpildi atbildīgās iestādes – Finanšu izlūkošanas dienesta – priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Tomēr komisijas vairākums atbalstīja atšķirīgu, detalizētāku priekšlikumu, ar ko klajā nākusi „Jaunās Vienotības” frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Tas neparedz gluži tūlītēju rīcību, bet turpināt jau sāktos centienus mangāna rūdu noteikt par divējādas lietojamības preci un tās tranzītu uz Krieviju izslēgt ar iekļaušanu Eiropas Savienības 14. Sankciju pakotnē. Tāpat arī militārajā darbībā izmantojamu izejvielu kustību ar kopīgu lēmumu ierobežojot visā Baltijā, Somijā un Polijā.

Par iespēju Baltijas valstīs, Somijā un Polijā kopīgi apturēt mangāna rūdas kustību uz Krieviju ir tapis kopīga vēstījuma melnraksts. Saskaņojums jāpagaida, uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis.

Saeima gala paziņojumu par veidiem, kā panākt mangāna rūdas kustības izbeigšanu caur Latviju plāno pieņemt plenārsēdē trešdien.