Pēcpusdiena

Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas nav nesušas nekādu pārsteigumus un diktators Vladimirs Putins aizvien paliek savā vietā. Un lai gan Rietumu reakcija uz šīm tā dēvētajām vēlēšanām ir bijusi kritiska, tomēr nav skaidras atbildes, vai Putinu arī turpmāk dēvēt par leģitīmu valsts galvu?

Neskatoties uz to, ka liela daļa Eiropas politiķu vārdu “vēlēšanas” attiecībā uz Krieviju lieto tikai pēdiņās vai šo vārdu pat neizmanto, tomēr ir manāma liela piesardzība, runājot par Krievijas prezidenta leģitimitātes starptautisko neatzīšanu.

Opozicionārs Leonīds Volkovs izteicies, ka Putins izmantos tā dēvētās vēlēšanas savai sabiedrisko attiecību kampaņai, lai pārliecinātu it īpaši Rietumu auditoriju, ka lielākā daļa krievu ir par viņu. Taču Rietumiem būtu jāpierāda, ka tā tas nav un viens no rīkiem varētu būt paziņot par to, ka tā dēvētās vēlēšanas nav atzīstamas un Putins nav leģitīms Krievijas līderis.

Arī kolonijā mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija sieva Jūlija uzsvērusi, ka Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, elitei un visai pasaulei tas būtu nozīmīgs signāls, ka Krievijā nevalda vispārēji atzīts prezidents, bet gan nicināts un publiski nosodīts noziedznieks. To, ka Putins būtu jādēvē par neleģitīmu līderi, uzskata arī ieslodzītais opozicionārs Vladimirs Kara-Murza un viņa sieva Jevgēnija.

Briselē tā dēvētās vēlēšanas apsprieduši bloka ārlietu ministri. Kā bija sagaidāms, vienīgais, ko Eiropas Savienība nav atzinusi, ir tā dēvētās vēlēšanas un to rezultāti okupētajās Ukrainas teritorijās. Tas norāda uz to, ka Rietumu politiķi nav gatavi komunikācijas vakuumam ar kodolsvaru Krieviju, ko radītu Putina neatzīšana, kas automātiski neleģitīmus padarītu arī, piemēram, Krievijas ministrus un vēstniekus. Vairākas Eiropas valstis joprojām turpina sūtīt vēstniekus uz Krieviju.

Ko Rietumiem iesākt ar tā dēvēto Krievijas prezidenta vēlēšanu atzīšanu?

Daugavpilī brīvdienās vairāki pārkāpumi par kara noziegumu slavinošo simboliku izmantošanu.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā notikusi Krievijas opozīcijas pārstāvju tikšanās. Mērķis - vienoties par turpmāku finansējumu Krievijas brīvprātīgo karavīru vienībām, kas šobrīd cīnās pret Putina varu.

Brīvdienās aizturēts salīdzinoši liels skaits šoferu, kas sēdušies pie stūres reibumā.

Pasaules kausa sezona biatlonā beigusies, joprojām nevinnozīmīgi vērtē federācijas aicinājumu ziedot

Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Tajā pašā laikā eksperti brīdina - tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību.

Pirms Krievijas tā dēvētajām "vēlēšanām" vēl lielākos apmēros nekā parasti Ukrainā pastiprinājusies dezinformācijas aprite, ziņo dezinformācijas apkarotāji. Kā lasāms dažādu faktu pārbaudītāju mājaslapās, dezinformācijas temati ir visdažādākie, bet mērķis ir viens – graut uzticību Ukrainas valstij un tās amatpersonām, kā arī sēt neuzticību esošajai varai.

Piemēram, masveidā publicēti viltus ieraksti par to, ka medicīnas aprūpe Krievijas okupētajās daļās Ukrainā ir labāka nekā pārējā valstī.

Tiek stāstīts, ka okupētajās daļās tiek pirktas jaunas medicīnas iekārtas un atvērtas medicīnas iestādes, bet tiek noklusēts, ka medicīnas aprūpe un zāles nav pieejamas bez Krievijas pases.

Tāpat noklusēta informācija par to, ka kopš vispārējā iebrukuma sākuma Krievija ir izpostījusi vismaz pusotru tūkstoti medicīnas iestāžu un no tām 195 ārstniecības vietas iznīcinātas pilnībā.

Tikmēr Ukraina turpina maksāt algas okupētajās Ukrainas teritorijās palikušajiem mediķiem!

Šī visa dezinformācija par "lielisko veselības aprūpi" masveidā "izgāzta" sociālajos tīklos – apstākļos, kad Kremļa okupētajās Ukrainas teritorijās cilvēki bruņotu personu uzraudzībā spiesti "brīvprātīgi" piedalīties tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Pieaug spiediens mangāna rūdas tranzīta pārtraukšanai.

"Hamās" nācis klajā ar savu pamiera piedāvājumu.

Saņemti jauni iesniegumi no studentiem par iespējamu seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā.

Zemnieku saeima kongresā apspriež nozares aktualitātes.

Norādīt uz mākslīgā intelekta izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jau pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu būt pienākums – to paredz Saeimā vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstītais Valsts prezidenta rosinātais regulējums par mākslīgā intelekta izmantošanu. Saeimas deputāti saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu vēlas plašāku regulējumu.

Ar grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosinājis, lai vēlētajam būtu skaidrība, ka ir darīšana ar mākslīgā intelekta palīdzību veidotu aģitācijas materiālu. Piemēram – priekšvēlēšanu laikā saņemtu telefona zvanu, izmantojot kāda konkrēta kandidāta balsi, viņam pašam nepiedaloties. Tāpēc likumā rosināts pielikt atsauci tiem aģitācijas materiāliem, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Deputāti nenoliedz šīs idejas aktualitāti, tomēr jau tagad teic, ka regulējumam saistībā ar mākslīgo intelektu jābūt plašākam.

NATO dalībvalstis varētu nodrošināt Ukrainai visu, kas tai nepieciešams, ja vien gribētu. Tā šodien, prezentējot savu ikgadējo ziņojumu, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš mudināja gan ASV, gan citus sabiedrotos pieņemt vajadzīgos lēmumus un palielināt atbalstu Ukrainai. Tāpat Stoltenbergs izteica gandarījumu, ka jau divas trešdaļas alianses dalībvalstu tērē savai aizsardzībai vismaz 2% no IKP.

NATO ģenerālsekretāra preses konferencei sekoja mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs,

NATO ģenerālsekretārs mudina darīt vairāk Ukrainas atbalstam.

Latvijā mēneša laikā konfiscē vienu auto ar Krievijas numurzīmēm.

Balvu novada Tilžā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vairs nestrādās naktīs, vietējie ceļ trauksmi.

Lai samazinātu tekstila atkritumu ietekmi uz vidi un pārtikas izšķērdēšanu Eiropas Parlaments rosina noteikt stingrākas prasības.

Pasaulē pirmo likumu, kas regulē mākslīgo intelektu šodien, 13. martā, apstiprinājuši Eiropas Parlamenta deputāti. Politiķi cer, ka tas palīdzēs attīstīt šo jauno un daudzsološo tehnoloģiju saskaņā ar cilvēku pamatvērtībām un brīvībām, nevis pret tām. Tomēr kritiķi saka, ka iedzīvotāju aizsardzība pret, piemēram, izsekošanu un atpazīšanu publiskās vietās vai pret kriminoloģisko prognozēšanu varētu būt bijusi stingrāka.

Šodien, 13. martā, Daugavpili apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, lai runātu par bruņoto spēku iesaisti Latvijas aizsardzības stiprināšanas pasākumos valsts austrumos.

„Miera laikā mīnu lauki netiks veidoti, bet plāna realizēšana attīstīs pierobežas ekonomiku,” sacīja Leonīds Kalniņš un apstiprināja, ka robežas stiprināšanas laikā iedzīvotāju ikdienas dzīve un pārvietošanās netiks traucēta.

Kalniņš skaidroja, ka Nacionālie bruņotie spēki orientēsies uz dažādiem šķēršļiem, piemēram, betona konstrukciju, drakona zobu, metāla ežu un dzeloņstiepļu izstrādājumu pasūtīšanu pie vietējiem Latgales un Vidzemes uzņēmumiem. Pagājušajā nedēļā pabeigta betona un smilšu konstrukciju izvietošana uz četriem Latvijas robežpunktiem. Tas bija viens no pirmajiem darbiem austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro.