Pēcpusdiena

Sabiedriskā labuma komisija rekomendē atņemt sabiedriskā labuma statusu biedrībai „Dzīvnieku pansija „Ulubele””, kas nodarbojas ar klaiņojošo dzīvnieku izmitināšanu.

Latvijas hokeja izlase precīzi pēc nedēļas, proti, 1. aprīlī, sāks oficiālo treniņnometni, gatavojoties pasaules čempionātam Čehijā.

Maskavas tiesa četrus cilvēkus apcietinājusi, apsūdzot pagājušās piektdienas terorakta īstenošanā koncertzālē Krievijas galvaspilsētā.

Notiek virkne pasākumu, lai atcerētos un pieminētu 1949. gada 25. marta deportācijas.

Sabiedriskā labuma komisija rekomendē atņemt sabiedriskā labuma statusu biedrībai „Dzīvnieku pansija „Ulubele””, kas nodarbojas ar klaiņojošo dzīvnieku izmitināšanu. Patlaban „Ulubelē” ik dienu uzturas ap 500 dzīvnieku un šī ir lielākā dzīvnieku patversme Latvijā.

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss kādai organizācijai nozīmē to, ka tā sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību. Iegūstot šos statusu, biedrība apņemas veikt sabiedriskā labuma darbību, ievērojot likumu. Turklāt šādai organizācijai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus un citas priekšrocības, bet personas, kuras ziedo šādai organizācijai, arī ir tiesīgas saņemt noteiktus nodokļu atvieglojumus.

Dzīvnieku biedrība „Ulubele” šo statusu ieguva 2005. gadā ar Finanšu ministrijas lēmumu, taču tagad, visticamāk, var sekot izmaiņas. Jau pērnā gada nogalē Latvijas Radio raidījums "Atvērtie Faili" vēstīja par iespējamiem pārkāpumiem „Ulubeles" rīcībā. Proti, raidījuma autori secināja, ka tikai puse no Ulubelei ziedotās naudas nonāk dzīvniekiem un patversmes uzturēšanai, bet daļa naudas tiek tērēta juridiskiem pakalpojumiem un nav atbildes uz jautājumiem par finanšu plūsmu šajā biedrībā.

Patversmes vadītāja Ilze Džonsone raidījumam "Atvērtie Faili" neatbildēja uz jautājumu, kā izlietota ziedotā nauda juridiskajiem pakalpojumiem un ar kādiem juristiem patversme sadarbojas. Savukārt "Delnas" pārstāvji raidījumam norādīja, ka ziedojumu vākšanā un izlietošanā ļoti svarīga ir caurspīdība un ziedotājiem būtu jāzina, kā organizācija viņu naudu iztērē.

Bet, runājot par sabiedriskā labuma statusu, lēmumu to anulēt var pieņemt Valsts Ieņēmumu dienests (VID, sabiedriskā labuma komisijas lēmumam ir vien rekomendējošs statuss. Šī komisija VID parasti sniedz atzinumus par biedrības darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajam. Šajā komisijā darbojas seši nevalstisko organizāciju pārstāvji un seši valsts institūciju pārstāvji.

Pieņemtais lēmums par "Ulubeli" vairāk saistīts ar formāliem pārkāpumiem saistībā ar sabiedriskā labuma likumu jeb biedrības grāmatvedības datu uzkaiti par finanšu izlietojumu. Proti, pārbaudot to, cik daudz līdzekļu izlietots sabiedriskā labuma darbībās un cik – administratīviem izdevumiem, konstatētas neatbilstības, tāpēc arī komisija rekomendējusi biedrībai atņemt šo statusu. Tas gan nenozīmē, ka organizācija nevarēs uz šo statusu pieteikties atkārtoti.

Eiropas Komisija nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības dalībvalstu un arī NATO dalībvalstu saimei.

"Manabalss.lv" iesniegto prasību par mangāna rūdas tranzīta caur Latviju pārtraukšanu parakstījuši vairāk nekā 3000 cilvēku.

Seksuālas uzmākšanās gadījumus akadēmiskajā vidē, iespējams, turpmāk vērtēs neatkarīgs Kultūras augstskolu ētikas ombuds

Seksuālas uzmākšanās gadījumus akadēmiskajā vidē, iespējams, turpmāk vērtēs neatkarīgs Kultūras augstskolu ētikas ombuds. Jautājums 22. martā apspriests Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomē, pēc kuras arī studentu pārstāvji atzina, ka visbūtiskāk ir stiprināt cietušo ziņošanas iespējas garantējot anonimitāti. Jaunu un drošu ziņošanas sistēmu cer veidot līdz šī mācību gada beigām.

Kamēr Valsts policijā izmeklē izskanējušo informāciju par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm, visu trīs – mākslu un kultūras augstskolu padomes sanāca vienuviet, lai runātu par to – ko darīt, lai nekas tāds vairs nekad neatkārtotos?

Mākslas un kultūras augstskolu sadarbības padomes pirmajā sēdē apspriesta mācību vides drošība saistībā ar pēdējās nedēļās izskanējušiem iespējamās seksuāls uzmākšanās gadījumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un citās augstskolās.

Kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") pēc sēdes pauda, ka Mūzikas akadēmijas rektora skaidrojums gan liecina, ka pirms šī publiskā spiediena problēmas netika risinātas un ministre secinājusi, ka vadība šo problēmu nav uztvērusi gana nopietni, cenšoties to risināt tikai iekšēji. Tādēļ nepieciešama kādas neatkarīgas institūcijas izveide, kas vērtētu ētikas pārkāpumus, Latvijas Radio sacīja Logina.

Pašvaldības vadošajām amatpersonām turpmāk būs vajadzīga speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, galīgajā lasījumā lēmusi Saeima. Jauninājums attieksies uz mēriem un viņu vietniekiem pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kā arī jau no šīs vasaras būs saistošs pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem.

Lēmuma pieņemšanu Saeimā pavadīja debates pirms vairāku priekšlikumu noraidīšanas.

Līdz šim pielaides darbam ar valsts noslēpumu ir valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolieriem, NBS un Zemessardzes komandieriem un citām amatpersonām kopumā ap 20 amatu pozīcijās. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā arī pašvaldību vadošām amatpersonām, ņemot vērā viņu pilnvaras, jāatbilst likumā noteiktajām prasībām par pielaides darbam ar valsts noslēpumu saņemšanu un atbrīvojamas no amata, ja pielaidi neiegūst, norādījis idejas autors Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Saeimā pret to balsoja opozīcijas frakcija „Stabilitātei”, bet „Latvija pirmajā vietā” – atturējās.

Pieaugot spiedienam uz tranzītkravu pārvadājumu aizliegšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, pieaug bažas gan par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, gan iespējamo bezdarba pieaugumu.

Totalitāro režīmu simbolu izmantošana vai kara slavināšana ir krasākās, taču ne vienīgās Krievijas informatīvās telpas atskaņas Latvijā. Krievija izmanto arī, tā saucamo, aso varu jeb citu valstu mediju telpā izplata savus vēstījumus.

Lietuvā turpinās kaislības ap nākamā aizsardzības ministra amata kandidātu Kaščūnu.

Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs jāiegūst pielaide valsts noslēpumam.

Latvijas futbola izlasei pārbaudes spēle Kiprā.

Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstuli izdevumam "Der Spiegel" par lasītāju maldināšanu.

Finanšu ministrija ar nozaru ministrijām vēl meklēs iespējamos risinājumus, kā likumos noteikt vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma prasību – pārtraukt maksāt Krievijas militārajā budžetā.

Eiropas Savienība plāno atjaunot muitas tarifus vairākiem Ukrainas lauksaimniecības produktiem, to skaitā arī olām.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijā kādai studentei liegts studiju darbā izmantot avotus krievu valodā.

„Nevēlamie” – tā saucas ietekmīgajā Vācijas žurnālā „Der Spiegel” nesen publicētais raksts par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju situāciju. Tajā parādījusies tendencioza informācija. Gan pausts, ka Latvijas valdība aptuveni 30% iedzīvotāju uzskata par potenciālu placdarmu Vladimira Putina invāzijai, gan stāstīts par dažāda veida izrēķināšanos ar minētajiem cilvēkiem. Tikmēr Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi protesta vēstuli žurnāla redakcijai.

Raksts „Nevēlamie” žurnālā „Der Spiegel” vācu valodā publicēts 9.martā, bet 14.martā klajā nākusi tā versija angļu valodā, kas gan nosaukta mazliet citādi – „Latvija pievelk skrūves savai krievu minoritātei”. Apakšvirsraksts: „Apmēram 30 procenti Latvijas iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Valdība uzskata, ka viņi varētu nodrošināt Vladimiram Putinam placdarmu valstī.”

Raksts sākas ar spilgtu kādas anonīmas sievietes, IT speciālistes Katjas stāstu par viņas brālēnu, Latvijas pilsoni Igoru Popovu, kuram aizdomās par sadarbību ar Krievijas specdienestiem nekavējoties likts pamest Latviju: "Pēc neilga laika divi slepenā dienesta darbinieki stāvēja pie viņa durvīm," stāsta Katja. "Viņam deva tikai vienu stundu laika mantu pakošanai, un tad viņš tika aizvests uz nometni netālu no Rēzeknes pilsētas, kur arī citi gaidīja deportācijas."

Rakstā iztirzātas valodas pārbaudes Daugavpils iedzīvotājiem, kam palīdz „Saskaņas” biedre Olga Petkēviča, raksturota kā „krievu pensionāru sargeņģelis”. 37 gadus veca sieviete, kas bijusi nepilna laika modele un žurnāliste, bet tagad ir četru bērnu māte, kas cenšas uzsākt Eiropas politiķes karjeru. Petkēviča, atsaucoties uz kādu vārdā nenosauktu sievieti, informē žurnālistu par vīrieša pašnāvības gadījumu nepagarinātas uzturēšanās atļaujas dēļ.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze saka raksts ir tik tendenciozs, ka par to ir grūti runāt, sākot jau ar to, ka Igora Popova stāsts ir izdomāts.

Arī Ministru Kabineta Stratēģiskās komunikācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals vērtē, ka notikusi manipulācija ar informāciju.

Žurnāla „Der Spiegel” autors Valters Mairs (Walter Mayr), kas veidojis publikāciju, neesot vērsies Latvijas migrācijas dienestos, lai precizētu situāciju, un arī stratēģiskās komunikācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals vērš uzmanību, ka, lai gan izteikta asa kritika par Latvijas valdības pozīciju vispārīgā krievvalodīgo kontekstā, rakstā nav neviena oficiāla avota valdībā vai ministrijās.

Arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns vērtē – rakstā apzināti uzkonstruēta baiļu atmosfēra, stereotipizējot krievvalodīgos iedzīvotājus, to statusu un motivācijas.

Kā vienīgā akadēmiskā pētniece rakstā citēta Stradiņa Universitātes komunikācijas daļas vadītāja, sociāltropoloģe Inguna Potetinova, kura vēstījusi, ka tos, kas nostājas krievvalodīgo pusē, citi sauc par rašistiem vai Putina lakstīgalām. Potetinova Latvijas Radio atsūtīja vēstuli, ka no viedokļa, ka krievvalodīgo balsis Latvijā nedzird, viņa neatsakās, taču autors publicējis arī informāciju, ko viņa jau iepriekš atzinusi kā kļūdainu un faktiem neatbilstošu. Tāpat viņa nepretendējot būt par eksperti minoritāšu jautājumā.

Tikmēr raksta autora telefons bija izslēgts, un arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no „Der Spiegel” redakcijas atbildi pagaidām nebija saņēmusi.

Pēc sižeta izskanēšanas viedokli izsaka politologs Ojārs Skudra, kurš seko Vācijas mediju sniegtajai informācijai.

Lai novērstu seksuālas uzmākšanās gadījumus, rosina veidot vienotu ziņošanas sistēmu.

Saeimas komisijā skata Ģenerālprokuratūras gada ziņojumu.

Ukrainas valdība apstiprinājusi programmu Ukrainas valodas attīstībai. Tā paredz, ka līdz 2030.gadam pilnīgi visiem Ukrainas valsts pārvaldē strādājošajiem būs pilnībā jāpāriet uz ukrainas valodu mutiskajā un rakstveida saziņā.

Ja nebūtu Eiropas Savienības sankciju, Krievijas rīcībā būtu par 400 miljardiem dolāru vairāk kara pret Ukrainu finansēšanai.

Saeimā dota virzība iedzīvotāju iniciatīvai atļaut deklarēt dzīvesvietu īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju.

Lai novērstu seksuālas uzmākšanās gadījumus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") rosina pārskatīt augstskolu ētikas kodeksus un veidot vienotāku ziņošanas sistēmu. Arī kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") uzskata – jāstiprina tieši ziņošanas sistēma.

Šodien, 19. martā, notika tikšanās Mākslas akadēmijā, no kuras arī saņemtas sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Augstskola līdz šis nedēļas beigām plāno izvērtēt publiski izskanējušo gadījumu.

Pēc tam, kad raidījumā "Kultūršoks" atklāti iespējamās uzmākšanās gadījumi Mūzikas akadēmijā, saņemtas sūdzības arī par Mākslas akadēmiju. Latvijas televīzija vēstīja, ka tas saistīts ar docenta Andreja Ameļkoviča iespējamu uzmākšanos studentēm. Viņš iepriekš ticis uz vairākiem mēnešiem atstādināts par nepieklājīgiem izteikumiem tīmeklī, bet LTV bija saņēmusi informāciju arī par iespējamu šī docenta uzmācību, kas notikusi arī dzīvē, ne tikai sarakstēs. Pats Ameļkovičš gan noliedzis, ka viņš būtu pārkāpis robežas ar studentēm pēc atjaunošanas amatā. Par konkrēto gadījumu Mākslas akadēmijas studentes iepriekš tika aicinātas vērsties pie prorektores Antras Priedes, tostarp arī anonīmi. Priede konkrētu pasniedzēja vārdu gan nemin, bet apstiprina, ka par izskanējušo gadījumu ir precizēta rakstiska liecība no studentes par iespējamo pārkāpumu.