Pēcpusdiena

17. aprīļa rītā Krievija uzbrukusi blīvi apdzīvotam Černihivas rajonam. Bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 14, ievainoti vismaz 60 iedzīvotāji, arī bērni. Mirušo vidū ir arī kāda 25 gadus veca policiste.

Policisti apseko bojātās mājas, sniedz palīdzību cietušajiem un ar viņiem strādā arī psihologi.

Krievijas uzbrukumu sekas elektroapgādes sistēmai Ukrainā.

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas centrā 16. aprīļa rītā izcēlies ugunsgrēks 400 gadu vecajā Biržas ēkā.

Jaunajā Bērnu zobārstniecības centrā būs vairāk darbavietu. Cer uz rindu mazināšanu.

Ko darīt ar valsts īpašumā esošo Mežotnes pili Bauskas novadā, kas jau trīs gadus netiek lietota un nes tikai zaudējumus, bet nomas tiesību izsoles noslēgušās bez rezultāta?

Saeimas komisijā nav vienprātības par skolēnu slikto atzīmju labošanas veidiem.

Vai būtu ieviešams ierobežojums skolēniem sliktas atzīmes katrā priekšmetā labot ne vairāk kā reizi gadā. Nepieļaut šādu plānu platformā "Manabalss.lv" rosinājusi kāda skolniece. Par vienotu pieeju viņas iniciatīvai arī šodien atbildīgajā Saeimas komisijā deputātiem un izglītības jomas pārstāvjiem neizdevās panākt vienprātību.

 

No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās stāsies spēkā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas kārtība. Šobrīd skolās ir atšķirīgas vērtēšanas skalas, bet nākotnē tās būs vienādas. Jaunā kārtība paredz ieviest jaunu vērtēšanas noteikumu, ka skolēns vienā priekšmetā drīkstēs uzlabot tikai vienu atzīmi. Šis gads noteikts par pārejas periodu, kad skolas varēja izvēlēties, vai to ieviest jau tagad.

 

Rīgas 64. vidusskolas skolnieci Paulu Gļebu satrauca plānotā vērtēšanas noteikumu maiņa, tāpēc platformā “Manabalss.lv” viņa rosināja atcelt šo ierobežojumu un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes, kas ļautu vairāk motivēt mācībām.

Paula skaidro, ka jau šobrīd esot novērojama nepatika no skolēnu puses un arī vecāku sašutums, jo bērnu atzīmes nevis uzlabojas, bet tieši pretēji – krītas. Tāpat jauniešu vidū pieaugot pārbaudes darbu kavēšana, jo viņi nejūtas pietiekami sagatavoti un uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot.

Nosaucot kandidātu ārlietu ministra amatam, pārsteigumu nebija un Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) šodien, 15. aprīlī, paziņoja, ka virza diplomāti Baibu Braži, kurai ir plaša pieredze un zināšanas ārlietu jomā.

Braže ārlietu dienestā strādā jau vairāk nekā 30 gadu. Ziņa par viņas izvirzīšanu ministra amatam neoficiāli izskanēja jau nedēļas nogalē, bet oficiāli - šorīt. Saeima par Bražes apstiprināšanu amatā lems jau šonedēļ.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci Baibu Braži neoficiāli minēja kā ticamāko kandidāti ārlietu ministra amatam jau uzreiz pēc tam, kad par demisiju saistībā ar premjerēšanas laikā izmantotajiem privātajiem avioreisiem komandējumos paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības".

Baiba Braže bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē un Lielbritānijā, trīs gadus bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Lai arī sākotnēji premjere minēja, ka nākamo ārlietu ministru meklēs „Jaunās Vienotības” rindās, amatam izraudzīta pašlaik bezpartejiska profesionāle Baiba Braže.

Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis atkāpjas no amata.

Ārlietu ministra amatam premjere virza diplomāti Baibu Braži.

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros Rīgā viesojas Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Rīgā pulcējas ANO klimata pārmaiņu starpvaldību padomes eksperti.

Krāslavā notiek vēja parka projekta sabiedriskā apspriešana.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis pirmdien, 15. aprīlī, paziņojis par atkāpšanos no amata. Publiskajā paziņojumā viņš uzsver, ka palikšana rektora amatā pēc notikušā akadēmijā apgrūtināšot akadēmijas darbu.

Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūršoks” sižeta, kurā tika publicētas vairākas studenšu liecības par atsevišķu Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamu seksuālu uzmākšanos studentēm, akadēmijas padome pieprasīja rektora atkāpšanos, – Prānis atteicās atkāpties. Tagad tomēr pieņemts lēmums atkāpties.

Paziņojumā, skaidrojot savu lēmumu, Guntars Prānis norāda, ka septiņu gadu garumā ir “dedzis par to, lai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija būtu vieta, kurā ikvienam izkopt savu talantu, un akadēmijā iegūtā izglītība būtu fundamentāls pamats profesionālās karjeras tālākai izaugsmei.”

Viņa vērtējumā, skandāls, kurā ierauta akadēmija, ir ticis izmantots, lai, aizbildinoties ar rūpēm par studentēm, iespējami tendenciozā veidā atbrīvotos no akadēmijas vadības, apsūdzot viņu bezdarbībā. Prānis pauž, ka viņš un viņa komanda ir nekavējoši darījuši visu, lai šo situāciju risinātu pēc būtības, tāpēc “tādu netaisnību un sevis nomelnošanu nekad nebūtu varējis iedomāties”.

Prānis gan piekrīt, ka viņam jāsadarbojas un redz, ka “liela daļa no tiem, no kuriem ir atkarīga viņa iespēja realizēt savas ieceres, ir vērsta uz populismu un klaji ārišķīgām nodevām savam elektorātam, kas ir totāli graujoši JVLMA reputācijai un kolektīvu sašķeļoši”.

Tāpēc esot nonākts strupceļā, kur viņš saprot, ka “šādos apstākļos palikšana rektora amatā tikai apgrūtinās akadēmijas darbu”, un, “ņemot vērā Padomes un ministres attieksmi, neredz ceļu, kā šī varētu izrādīties veiksmīga, uz izvirzīto mērķu īstenošanu orientēta sadarbība atbilstoši JVLMA interesēm.”

Arī sarunā ar Latvijas Radio, Prānis izsakās līdzīgi, atzīstot, ka Mūzikas akadēmijas šķīrējtiesas lēmums, proti, ka akadēmijas padomes prasība par rektora atcelšanu no amata ir vērtējama kā prettiesiska, ir bijis ļoti svarīgs, lai rektors apzinātos, ka visu darījis godprātīgi.

Pēdējās dienās notikušas vairākas smagas avārijas. Tai skaitā tādas, kurās iesaistīti motociklu vadītāji.

11 ceļu posmos sākušies būvdarbi; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka moderno pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" piegāžu trūkums ļāvis Krievijai iznīcināt Tripilskas termoelektrostaciju.

Nedēļas garumā Daugavpils Saules skolā notika mācību kurss Animācijas nākotne.

Likuma normas ar aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei. Dzīvnieku pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība, tā līdz ar jaunāko nolēmumu spriež Satversmes tiesa. Dzīvnieku tiesību aizstāvji apsveic šo lēmumu, savukārt zvēraudzētāju pārstāvji uzsver, ka nav ievērots līdzvērtības princips ar citām lauksaimniecības nozarēm.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 11. aprīlī, parakstīja abu valstu vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām. Vienošanās parakstīta Viļņā.

Latvija palīdzēs stiprināt Ukrainas aizsardzību un ik gadu atbalstam ziedos 0,25% no iekšzemes kopprodukta. Šogad Latvija sniegs Ukrainai militāro atbalstu aptuveni 112 miljonu eiro apmērā. 10 gadus Latvija palīdzēs Ukrainai ar kiberaizsardzību, atmīnēšanu un bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu. Tāpat Latvija apņēmusies atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Valsts kontrole bijušā premjerministra, „Jaunās Vienotības” politiķa Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu revīzijā konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību.

Rīgā sākas civilās aizsardzības mācības iedzīvotājiem.

Arvien vairāk valstu apsver atzīt neatkarīgu Palestīnas valsti.