Pēcpusdiena

Saeimas komisija atbalsta Kaspara Pudāna kandidatūru Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis sankciju paketi pret Krievijas un atsevišķu citu valstu fiziskām un juridiskām personām, kas strādā Krievijas militārās rūpniecības labā.

Premjere: "Rail Baltica" projektam vajag noteikt izmaksu griestus un jaunu pārvaldības modeli.

Jelgavas novada jaunajai vadībai bažas par pašvaldības nespēju nokārtot saistības pret pakalpojumu sniedzējiem un darbiniekiem.

Gaļas lopu audzētāji nemierā ar plānoto jauno nodevu, izgāž mēslus pie Zemkopības ministrijas.

Prezidents rosina darba devējus atbrīvot no nodokļiem par darbinieka zāļu apmaksu.

Līdz 10. decembrim Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Divi publiski pieminēti amata iespējamie pretendenti – pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš. Politiķu sacītais gan liek noprast, ka skaidrība par to, kuram būs lielākais atbalsts, būs pēdējā brīdī. Netiek arī izslēgta iespēja, ka būs vēl kāds kandidāts.

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Viņš var pretendēt uz vēl vienu piecu gadu termiņu šajā amatā. Kazāks arī paudis gatavību kandidēt atkārtoti. Vienlaikus koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienības frakcija vēlas panākt atbalstu „Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa kandidatūrai uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Vēl arī Saeimas opozīcijā esošā "Stabilitātei" frakcija Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīšot Pāvela Kuzmina kandidatūru, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

No politiķu teiktā saprotams, ka Kazāks nevar droši rēķināties ar pārvēlēšanu amatā. Pašlaik Kazāka pārvēlēšanu atbalsta vienīgi „Progresīvie”. „Jaunā Vienotība” savu viedokli par kādu konkrētu kandidātu vai cita pretendenta vārdu vēl nenosauc, savukārt ZZS „Altum” vadītāja Bērziņa kandidatūru aicina apsvērt arī konkurences veicināšanas nolūkā un izvērtējot vajadzīgus uzlabojumus Latvijas Bankas darbā.

Tikmēr konkrētu atbildi ar atbalstu kādam kandidātam nedzird arī no Saeimas opozīcijas. „Apvienotais saraksts” savu pozīciju nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā lems otrdien pēc tikšanās ar Kazāku. Nacionālās apvienības deputāti būs gatavi runāt ar oficiāli izvirzītajiem kandidātiem.

Sākusies pretendentu pieteikšana uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Vēl pāragri minēt, kurš šo amatu iegūs.

Rīgā tiekas Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministri.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmo reizi kopš 2022. gada vasaras ieradies vizītē Kijivā.

ASV atbalstītie kurdu spēki Sīrijā cenšas evakuēt kurdus no Alepo, ko ieņēmuši Turcijas atbalstītie nemiernieki.

Sākās Latvijas sporta sabiedrības sasniegumu godināšanas ceremonijas "Trīs Zvaigžņu balva 2024" tautas balsojums.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) nav atteicies no nodoma Rail Baltica trasē integrēt Rīgu un pirmdien koalīcijas sadarbības sanāksmē plāno pie šī jautājuma atgriezties.

Gruzijas premjers Iraklijs Kobahidze paziņojums, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību, raisījis sašutumu daļā sabiedrības.

Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad deviņos mēnešos samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Vai svētku dienās veikaliem ir jābūt slēgtiem? Latvijā par šo diskusijas ir bijušas gadiem, taču joprojām tālāk tās nav virzījušās un pie vienota lēmuma neesam nonākuši.

Par nepilngadīgo iesaistīšanu noziedzīgās darbībās – viltus ziedojumu vākšanā pie tirdzniecības centriem – aizturēta organizēta grupa, informēja Valsts policija. Diviem vīriešiem tiesa piemērojusi apcietinājumu, bet kādai 17 gadus vecai jaunietei noteikts cits drošības līdzeklis.

Kriminālprocess pret kādu Latvijā nereģistrētu uzņēmumu, kurš bija nelegāli iesaistījis ne mazāk kā 50 bērnus ziedojumu vākšanai pie dažādu tirdzniecības centru ieejām visā Latvijā, policijā uzsākts šī gada 25. jūlijā. Tā laikā aizturētas trīs personas, divām 2002. un 2005. gadā dzimušajām personām tiesa piemēroja apcietinājumu, un ceturtdien, 28. novembrī, pārskatot drošības līdzekļus, tiesa lēma tos nemainīt.

Veselības ministrija informē par jauno zāļu cenu veidošanās modeli, farmācijas nozare asi iebilst.

Rēzeknes novada Audriņos norisinās civilās aviācijas gaisa kuģa un cilvēku meklēšanas un glābšanas praktiskās mācības.

Diskutē par aktualitātēm Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanā, kuri nonākuši Latvijā, bēgot no Krievijas militārās agresijas Ukrainā.

Policija atklāj noziedznieku shēmu – bērnus iesaistīt viltus ziedojumu vākšanā pie veikaliem.

Saeima sāk «kļūdas labošanu» – vērtēs iespēju neprasīt OCTA auto, kuri nepiedalās satiksmē.

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka no 10. decembra civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) nepieciešama arī transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē, ja nav pārtraukta to reģistrācija. Šādu prasību paredz Eiropas Savienības direktīva. Sociālajos medijos grozījumus asi kritizē dažādu transportlīdzekļu īpašnieki, tostarp, Saeimas deputāts Andris Kulbergs un sola jau pieņemtās normas likumā labot.

Autovadītāji un citu spēkratu īpašnieki pauž neapmierinātību ar nesen pieņemtajām likuma izmaiņām, kas pieprasa iegādāt OCTA polises arī transportlīdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē un atrodas glabāšanā garāžā, stāvlaukumā vai mājas pagalmā. Lai arī grozījumi Saeimā pieņemti jau 14. novembrī deputāts Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta tos kritizē un sola šo normu tomēr labot.

Šādi grozījumi veikti, jo to pieprasa Eiropas Savienības direktīva, lai paplašinātu cietušo personu aizsardzību, ja tomēr stāvošā transportlīdzekļa dēļ notiek kāds negadījums. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics skaidro, ka polises ir nepieciešamas tikai tad, ja šiem spēkratiem nav pārtraukta reģistrācija. Tāpat īpašniekiem iesaka apsvērt iespēju uz laiku pārtraukt ikdienā aktīvi neizmantoto transportlīdzekļu reģistrāciju.

Vai "Rail Baltica" būvniecības problēmas būs iemesls izmaiņām valdībā?

Eiropas Parlaments apstiprinājis jauno Eiropas Komisijas sastāvu.

Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē Lielvārdē noslēgusies NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanās Latvijā.

Latvijas Slimnīcu Biedrība nākusi klajā ar paziņojumu, ka Nacionālais veselības dienests šogad plānojot samazināt šim gadam piešķirto finansējumu. NVD gan šādus apgalvojumus sauc par nekorektiem.

Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) būs nepieciešama arī transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās satiksmē, ja nav pārtraukta to reģistrācija.

Valdība sāk skatīt Satiksmes ministrijas sagatavoto "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā.

Mediķu arodbiedrība nepiekrīt izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā, pieprasa tās atcelt un gatava pat tiesāties.

Valsts aizsardzības dienesta nākamās vasaras iesaukumam pēc nejaušības principa izraudzīti 800 jaunieši un gandrīz tikpat jau pieteikušies brīvprātīgi.

Nav izdevies izlietot visu finansējumu, kas bija paredzēts sabiedrības veselības un nesenās vēstures izpētei, apgalvo Izglītības un zinātnes ministrija. Tāpēc teju 130 tūkstošus eiro atdos reģionālajiem olimpiskajiem centriem.

Pēc nejaušības principa valsts aizsardzības dienesta ceturtajam iesaukumam atlasīti 800 jaunieši. Gandrīz tikpat personas dienestam pieteikušās brīvprātīgi. Jauniešu atbilstību dienestam vēl vērtēs, taču jau tagad Aizsardzības ministrija paredz lielu atbirumu veselības dēļ. Tāpēc ministrijā domā, kā nepazaudēt jauniešus, kuri nespēj iziet veselības pārbaudi. Tāpat no decembra palielinās naudas sodus, lai panāktu, ka atlasītie jaunieši neignorē pavēstes un ierodas pārbaudīt savu veselību.

Valsts aizsardzības dienesta nākamais iesaukums paredzēts 2025.gada jūlijā. 11 mēnešu ilgajā dienestā plānots iesaukt kopumā 830 personas. Brīvprātīgi pieteikušies 782 Latvijas pilsoņi.

Kopējā atlases grozā bija nepilni 33 tūkstoši cilvēku, bet gala atlasē iekļauti 5505. Šāda situācija veidojas, jo daudzi jaunieši pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties vidusskolā, dzīvo ārvalstīs, ir sodīti vai viņiem ir invaliditāte. Pēc nejaušības principa atlasīti 800 jaunieši, taču iesaucamo skaits plānots 320.

Iepriekšējie dienesta iesaukumi rāda, ka veselība ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi jaunieši dienestu tomēr neuzsāk. Kā skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"), sākotnēji ir svarīgi jauniešiem nodrošināt skaidru izpratni par valsts aizsardzības dienestu, pēc tam jau varēšot veikt uzlabojumus, tostarp atvieglot veselības pārbaužu nokārtošanu.

Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti vīrieši, primāri vecumā no 18 līdz 19 gadiem.

Iesaucamos atlasei pēc nejaušības principa reģistrē pa administratīvajām teritorijām, piešķirot katram pilsonim kārtas numuru. Atlasi veic, izmantojot īpaši izveidotu gadījumskaitļu ģenerēšanas rīku. Atlases rezultāti ir atspoguļoti anonimizēti – ar iesaucamo kārtas numuriem. Divu nedēļu laikā jauniešiem uz e-adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīs paziņojumu ar šī fakta apstiprinājumu.

Šogad atlasē ieviests jauninājums – autorizējoties vietnē “klustikaravirs.lv”, visiem iesaucamajiem būs iespēja pārliecināties, vai viņš ir iesaukts dienestā. Pozitīvas atlases gadījumā parādīsies zaļš lodziņš, negatīvas – sarkans.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aicina atlasītos jauniešus uztvert iesaukumu dienestā kā iespēju, nevis sodu.

Pēc pirmās atlases, ko īstenoja gada sākumā, neatsaucās 83 jaunieši no 300. Iemesli tam ir dažādi: daļai jauniešu nav izveidota e-adrese valsts iestāžu sūtījumu saņemšanai; daļa dzīvo ārzemēs vai nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Vairākos gadījumos runa ir arī par izvairīšanos no obligātā dienesta.

Līdz šim par neierašanos uz dienesta veselības pārbaudēm bez attaisnojoša iemesla var tikt piemērots adminstratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro. Taču no 10. decembra, kad stāsies spēkā jaunie grozījumi par Valsts aizsardzības dienestu, sodu varēs piemērot līdz 750 eiro. Turklāt to varēs piemērot arī tad, ja jaunietis būs atnācis uz veselības pārbaudi, bet to neizies līdz galam.

Kā norāda Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Kristers Grauze, kopumā ir cerība, ka šoreiz atsaucība būs krietni labāka.