Pēcpusdiena

Kādā stāvoklī ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem un daudzām leģendām apvītais simbols – Brīvības piemineklis? Jau 21 gadu Brīvības pieminekli apdrošina par vairāk nekā 1 miljonu eiro. Kādus bojājumus apdrošinātājiem nācies segt? 

Lai gan Brīvības piemineklis no ārpuses ir iespaidīgs ar savu simboliku, tā iekšpuse galvenokārt ir praktiska un tehniska, paredzēta konstrukcijas uzturēšanai un stabilitātei. Ekskursijas pieminekļa iekšpusē nenotiek jau daudzus gadus, tas lielākoties saistīts ar dažādiem drošības apsvērumiem. 

Ikdienā Brīvības pieminekļa durvis, kas ir aiz pieminekļa, ir aizslēgtas ar lielu atslēgu. Ieejot pa durvīm iekšā, pirmā un vienīgā ir neliela tehniskā telpa, kur uz akmens tipa paaugstinājuma atrodas liela, sarkana Goda grāmata jeb viesu grāmata, uz kuras ir attēlotas Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes. Un no tās telpas var doties uz šaurām metāla kāpnēm, kas uzvijas gandrīz 40 metru augstumā – līdz vietai, kur zem Brīvības tēla kājām pa divām lūkām paveras unikāls skats uz Rīgu. 

Pieminekļa iekšpuse patiesi ir tehniska – vienīgajā telpā atrodas minētā grāmata, ziedi, fotogrāfija, kur atainots piemineklis, pāris uzraksti. Taču, kāpjot pa kāpnēm, ir iespēja redzēt vairākus karogus un dažādas citas fotogrāfijas, kas raksturo pieminekli. Telpas ir šauras un ļoti vienkāršas – būtībā piemineklim tiek ļauts dzīvot savā nodabā. Kāpjot augšā pa kāpnēm, ar katru stāvu kāpnes kļūst arvien slapjākas, kas šķietami liek domāt, ka tas nav labi, bet personas, kas atbildīgas par pieminekli, norādīja, ka tā tam ir jābūt.

Līdz šim nav publiski pieejamas informācijas par būtiskām problēmām vai bojājumiem Brīvības piemineklī. Piemineklis regulāri tiek uzturēts un pārbaudīts, lai nodrošinātu tā ilgu mūžu un drošību. Nelielus darbus Brīvības pieminekļa uzturēšanai Rīgas pieminekļu aģentūra veic ik gadu. Arī pārstāves no Rīgas pieminekļu aģentūras atzina, ka Brīvības pieminekļa stāvoklis šobrīd ir labs.

Valsts uzņēmumu vadītāju atlīdzība tuvākajos divos gados būs jāiesaldē. To paredz Saeimā pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pieņemtais likumprojekts. Vienlaikus top regulējums, lai novērstu iespējas vienam cilvēkam būt vairāku uzņēmumu padomēs. To bija rosinājuši arī Saeimas opozīcijas deputāti, kuru priekšlikumus Saeimas vairākums noraidīja, solot izvērstu diskusiju nākamajā gadā.

Ir jau lemts, ka nākamgad atlīdzības fonds sabiedriskajā sektorā, neskaitot drošības jomu, nedrīkstēs pieaugt par vairāk nekā 2,6%. Tas attieksies arī uz ministru un Saeimas deputātu algām. Atbilstoši valsts budžeta plānam, ko Saeima vēl skatīs, ministru algas pieaugs par 195 eiro, savukārt parlamentāriešu algas nākamgad augs par 110 eiro.

Deputāti lēma ierobežot atalgojuma kāpumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs. Pēc Valsts prezidenta priekšlikuma nākamajos divos gados iesaldēs valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzību tādā apjomā, kāds tas būs likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī.

Krietni plašāk pārskatīt veidu, kā izrauga un apstiprina uzņēmumu padomes locekļus, aicināja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Viņi mudināja aī izskaust praksi, ka ir daži desmiti "universālo kareivju", kuri pamanās būt vairāku uzņēmumu padomēs.

Uz diviem gadiem iesaldē publisko kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojumu.

Ādažu militārajā poligonā NATO daudznacionālās brigādes Latvijā pirmo pilna mēroga mācību "Resolute Warrior 2024" paraugdemonstrējumu apmeklē NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Abhāzijā notikuši protesti pret "investīciju vienošanos" ar Krieviju, kas ļautu desmitiem tūkstošiem krievu iegādāties nekustamos īpašumus šajā reģionā.

Pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ir nokomplektēta 13 veco elektrovilcienu rezerve.

Samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā. Šāds rosinājums 13. novembrī izskanējis atbildīgajā Saeimas komisijā. Tajā sprieda par aizvadītā mācību gada gala pārbaudes darbu rezultātiem, secinot, ka zemie rezultāti varot būt saistīti gan ar pārāk lielu slodzi, gan arī skolēnu valodas prasmēm.

Lielais eksāmenu skaits rada papildu slodzi Valsts izglītības satura centram, kas uz iepriekšējo eksāmenu sesiju sagatavojis 31 valsts pārbaudes darbu, kā arī organizējis to norisi un vērtēšanu. Jāņem vērā, ka eksāmeni notiek gan pamattermiņā, gan papildtermiņā, tātad faktiski runa ir par 62 eksāmeniem. Protams, ka tā ir arī slodze skolām un skolotājiem: eksāmenu darbu vērtēšanā piedalās pat 1200 skolotāju.

Pēdējo gadu laikā pamatskolu absolventiem ieviesti trīs centralizētie eksāmeni – matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Savukārt vidusskolu absolventiem obligāti jākārto trīs jau minētie eksāmeni, kā arī divi eksāmeni augstākajā līmenī pēc pašu izvēles. Augstākā līmeņa eksāmenus var izvēlēties no plaša saraksta: to pavisam ir 15.

Bija iecerēts, ka pamatskolu absolventiem no 2026./2027. mācību gada būs jākārto arī starpdisciplinārs pārbaudījums, kurā būtu iekļauti uzdevumi, kuru izpildei nepieciešams izmantot dažādos mācību priekšmetus iegūtās zināšanas. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija ierosina atteikties no šī eksāmena, atstājot to kā monitoringa darbu, kāds tas ir bijis līdz šim. Turklāt šogad tas būs tikai par STEM mācību jomu, jo secināts, ka pildīt starpdisciplināru darbu skolēni šobrīd nav gatavi.

IZM piedāvā samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā.

Valsts kontrole: Naudu klimata pārmaiņu mazināšanai Latvijā neizlieto mērķtiecīgi, turklāt kavēšanās dēļ zaudēti miljoniem eiro.

Energotīkla efektīvāka izmatošana jaunajiem projektiem – šis būs galvenais ieguvums no grozījumu pieņemšanas Elektroenerģijas tirgu likumā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores amatā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir iecēlis Ievu Jāgeri.

Rīgas pilsētas tiesa turpina izskatīt krimināllietu par satiksmes negadījumu, kad 91 gadu vecs vīrietis uz neregulējamas gājēju pārejas nāvējoši notrieca nepilngadīgu jaunieti.

Krievija Kurkas apgabalā sapulcējusi kopumā 50 000 karavīru lielus spēkus, lai atkarotu zaudēto teritoriju. Kaujas operācijās Kurskas reģionā, domājams, iesaistīs arī aptuveni 12 000 Ziemeļkorejas karavīru.

Briselē uzklausa sešus Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas izvirzītos kandidātus priekšsēdētājas izpildvietnieku posteņiem.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē spriež par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darba organizācijas izmaiņām, tostarp brigāžu skaita samazināšanu naktīs un jauna hospitalizācijas principa ieviešanu.

Saeimas komisija nevirza tālāk Nacionālās apvienības priekšlikumu liegt strādāt Latvijas skolās Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā "ICILS 2023" Latvijas skolēnu sniegums novērtēts ar 509 punktiem, ieņemot septīto vietu 31 valsts vidū, liecina pētījuma pirmie rezultāti.

Šī gada 11. novembrī aprit 105 gadi, kopš varonīgie Latvijas armijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta-Avalova karaspēku. Par godu brīvības cīnītājiem ik gadu šai datumā valstī atzīmē Lāčplēša dienu, kuras laikā Latviju caurvij patriotisku noskaņu pasākumi, gaismas ceļi, koncerti un uzrunas.

--

Sarkanbaltsarkano lentīšu locīšana, aizlūgumi dievnamos, svecīšu aizdegšana un piemiņas brīži par kritušajiem karavīriem kapos, Lāčplēša dienai veltīti lāpu gājieni, militārās tehnikas paraugdemonstrējumi, uguns plosta laišana Daugavā un eposa „Lāčplēsis” lasīšanas maratons. Tik piesātināta šī Lāčplēša diena šodien rit Latgalē.

Šodien, Lāčplēša dienā, visā Latvijā atceres pasākumos piemin valsts brīvības cīnītājus.

Ukrainas iedzīvotāji piesardzīgi sagaidījuši ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus un ar bažām gaida Trampa iespējamo piedāvājumu mieram Ukrainā.

Saeimas „Progresīvo” frakcijas deputāti rosina likuma grozījumus, lai Valsts kontrolei ļautu revidēt Saeimas izdevumus.

Lietuvā trīs partijas paraksta koalīcijas līgumu nākamās valdības veidošanai.

Izglītības un zinātnes ministrija nepiekāpjas pašvaldību lūgumam samazināt minimālo vidusskolēnu skaitu pierobežā.

Rēzeknē norisinās Latvijas Žurnālistu asociācijas un Kultūras ministrijas rīkotais diskusiju cikls "Žurnālists un pilsoniskā sabiedrība dezinformācijas laikmetā".

Pasaule turpina prātot, ko tai nākamajos četros gados nesīs 47.ASV prezidenta Donalda Trampa politika. Pamats bažām ir ukraiņiem.

Vairāk ziemas tehnikas, jauni noteikumi un ērtāks kontakttālrunis. Rīgas dome informēj par gaidāmo ziemas sezonu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvāko divu nedēļu laikā centīsies saskaņot ar pašvaldībām un skolotāju arodbiedrību, kā arī citām ministrijām jauno skolu finansēšanas modeli „Programma skolā”.

Taču jau tagad zināms, ka Latvijas Pašvaldību savienība prasīs veikt tajā izmaiņas. Savukārt valdības koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība uzskata, ka informatīvais ziņojums par jauno modeli ir tikai materiāls diskusija. Izskatīšanai valdībā šobrīd nav virzāms.

Galvenā problēma, kas šobrīd saistīta ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu ir finansējuma trūkums. Modelis ir salīdzinoši dāsns: tas paredz finansējuma pieaugumu skolotāju, atbalsta personāla un skolu vadības algām faktiski visās pašvaldībās. Šobrīd, kad vēl spēkā ir modelis „Nauda seko skolēnam” viena izglītojamā skološanai no valsts budžeta seko 157 līdz 256 eiro, bet jaunajā modelī viena skolēna izglītošanai tiks tērēti 190 līdz 329 eiro. Tas nozīmē, ka nākamā mācību gada četriem pirmajiem mēnešiem nepieciešami papildu 41,6 miljoni eiro, bet turpmāk ik gadu - 124,6 miljoni eiro.