Pēcpusdiena

Eiropas Parlamentā 7. novembrī turpinās jauno Eiropas Komisijas locekļu izjautāšana pirms izšķirošā balsojuma novembra beigās. Šodien iztaujā Valdi Dombrovski.

Plāno ieviest stingrākas prasības tālmācības skolām.

Saeima izdod ZZS deputātu Jakovinu kriminālvajāšanai viltotas ārsta izziņas lietā.

RFS futbolistiem 7. novembrī spēle pret Beļģijas "Anderlecht", bažas rada pretinieku kvēlie fani.

Cik tālu Kremlis ir gatavs iet, lai ietekmētu ASV prezidenta vēlēšanas?

ASV prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis republikāņu kandidāts Donalds Tramps.

Latvijas augstākās amatpersonas sveic Trampu ASV prezidenta vēlēšanās.

Trampu ar uzvaru apsveikušas arī Eiropas valstu amatpersonas.

Arī Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji aktīvi seko līdzi prezidenta vēlēšanām ASV.

Ivars Šulcs atsakās no darba Latvijas sabiedriskā medija valdē; tālākais atkarīgs no SEPLP.

Ekonomisti un tirgotāji ir skeptiski par valdošās koalīcijas partiju plāniem ierobežot pārtikas cenas un uzskata, ka brīvā tirgus apstākļos šāda cenu regulēšana ir apšaubāma.

ASV norit valsts prezidenta vēlēšanās.

Gruzijā nerimst protesta akcijas pret vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Paziņoti Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominanti; Ģinta Zilbaloža animācijas filma "Straume" pretendē uz labākās animācijas un labākas Eiropas filmas titulu.

Turpinās darbs pie regulējuma valsts naudas saņemšanai lielo sporta pasākumu rīkošanai Latvijā

Ekonomisti un tirgotāji ir skeptiski par valdošās koalīcijas partiju plāniem ierobežot pārtikas cenas un uzskata, ka brīvā tirgus apstākļos šāda cenu regulēšana ir apšaubāma. Kā panākt to, lai pirmās nepieciešamības preces lielveikalos būtu lētākas, šobrīd izstrādāti vairāki varianti, ko vērtē ekonomikas ministrs. Koalīcijas darbakārtībā tas varētu nonākt novembra otrajā pusē.

Šobrīd ir pieci iespējamie problēmas risinājumi. Pirmkārt, uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. Šis priekšlikums paredz ierobežot tirgotāju rīcības brīvību cenu veidošanas politikā.

Otrs variants - zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Tas paredz noteikt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā tirgotājam brīvi pēc savas izvēles ir jāizvēlas vismaz viens savā tīklā esošs produkts, kam jānosaka zemākā cena tirgū.

Vēl viens variants - preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana.

Tāpat tiek vērtēta iespēja aizliegt iznīcināt nepārdotās pārtikas preces. Tas mudinātu mazumtirgotājus ziedot vai pārdot liekos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas.

Vērtēts tiek arī aizliegums piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.

Ekonomikas ministrija ir apkopojusi datus, ka mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 236 eiro, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē gandrīz trešdaļu ienākumu, bet tie, kuri saņem 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, - vairāk nekā 25%. Līdz ar to pamata nepieciešamības preču cenu samazinājums ir vairāk svarīgs tieši sociāli maz-aizsargātajai iedzīvotāju daļai.

Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji šaubās, vai iecerētie risinājumi ko dos. Tajā pašā laikā iedzīvotāji arī norāda, ka pārtika ir dārga un kaut kas jādara, lai to mainītu.

Kā Latvijai sokas cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu? Šobrīd par to top jauns novērtējums un situāciju vētīt Latvijā ieradušies arī "Moneyval" eksperti. Par pārmaiņām finanšu sistēmā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanā atbildīgās iestādes ir pārliecinātas, ka jaunais starptautiskais ziņojums būs Latvijai un tās investīciju videi labvēlīgs. Tas gan nebūs ātrs process – ziņojums būs gatavs apmēram pēc gada.

"Moneyval" centrālais uzdevums ir novērtēt, kā dalībvalstis izpilda starptautiskos standartus, novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas riskus. "Moneyval" novērtējumā ierasti ir arī dažādas rekomendācijas valstij.

Iepriekšējais "Moneyval" izvērtējums par Latviju tapa 2018. gadā, tajā nosakot Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par neefektīvu patiesā labuma guvēju noteikšanā uzņēmos un naudas atmazgāšanas kontrolē. Draudēja Latvijas iekļaušana „pelēkajā sarakstā” – to valstu skaitā, kurās ir vāja kontrole pār naudas atmazgāšanu. Sāka tā saucamo finanšu sektora „kapitālo remontu”.

2020. gadā Latviju neiekļāva pelēkajā sarakstā. Tomēr "Moneyval" ziņojums palicis nemainīts, aizvien stāstot par iepriekš minētajiem riskiem. Tāpēc Latvija kā pirmā valsts pieteikusies jauna ziņojuma sagatavošanai, kas sākas ar divu nedēļu darbu kopā ar "Moneyval" ekspertiem Rīgā. Tas būtiski pašu attīstībai, uzsver Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis.

Latvija jaunajā "Moneyval" ziņojumā cer nostiprināt panākto cīņā ar nelikumīgas naudas atmazgāšanu.

Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma 4. novemrbī Rīgas pilī notiek diskusija par mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā.

Ārvalstīs dzīvojošā diaspora izglāba Moldovu no atgriešanās Krievijas apskāvienos. Šāds ir viens no secinājumiem pēc Moldovas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā uzvarēja līdzšinējā valsts vadītāja eiropeiski noskaņotā Maija Sandu.

Floridas latvieši ar dalītām jūtām gaida ASV prezidenta vēlēšanas.

Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa „Rail Baltica” izbūvi Latvijas un Igaunija ir vienojušās strādāt kopā, lai iestātos par papildus līdzekļu piesaisti no Eiropas Savienības. Šī ir tikai viena no atziņām, kas izskanēja pēc Rīgā notikušās Latvijas un Igaunijas premjerministru sanāksmes.

No rīta Latvijas premjerministre Evika Siliņa no „Jaunās vienotības” un Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur vēroja NATO 5G digitālā izmēģinājuma pasākumu. Vēlāk notika darba tikšanās, kuras gaitā abas puses pārrunāja aktuālos jautājumus un izaicinājumus, divpusējo sadarbību. Abas puses arī pārrunāja turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī sadarbību sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanas jautājumā, kā arī ar reģionālo drošību un NATO saistītus jautājumus. Tur abu valstu līderiem ir līdzīgs redzējums uz atturēšanas un aizsardzības nozīmi.

Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” izbūvi Siliņa uzsvēra, ka ir nepieciešams savienot Skandināviju ar Rietumeiropu un arī Baltijas valstis. Viņa pauda viedokli, ka ātrgaitas dzelzceļa līnija ir jāizbūvē, vienlaikus samazinot tēriņus. Igaunijas premjers norādīja, ka ir svarīgi atrast finansējumu līnijas izbūvei no dažādiem Eiropas Savienības līdzekļu avotiem.

Vaicāts, vai Igaunijas pusei nav bažu par to, ka Latvijas pusē līdz 2030. gadam līnija netiks izbūvēta, Kristens Mihals sāka savu atbildi ar to, ka ir guvis apliecinājumu no mūsu valdības vadītājas, ka Latvija darīs visu pamattrases izbūvei turpmāko sešu gadu laikā, turpinot ar to, kāda ir situācija Igaunijā.

Sprūds pēc militarizētās tēlniecības kompozīcijas dienesta pārbaudes rezultātiem: “Lai šis mums visiem kalpo par atgādinājumu, ka mums ir ļoti atbildīgi jāizturas pret sabiedrības doto finanšu resursu.”

Degvielas cenas Latvijā noteikti augs līdz ar Eiropas ieviesto atjaunīgās enerģijas direktīvu.

Lai gan galvenā ASV prezidenta vēlēšanu diena ir tikai otrdien, 5. novembrī, aptuveni 65 miljoni ASV vēlētāju jau ir nobalsojuši iepriekšējā balsošanā.

Zelenskis: Ukraina nepiekritīs kompromisiem par savas valsts teritoriālo nedalāmību.

Moldovā gatavojas prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai.

Jautājumā par ātrgaitas dzelzceļa „Rail Baltica” izbūvi Latvijas un Igaunija ir vienojušās strādāt kopā, lai iestātos par papildus līdzekļu piesaisti no Eiropas Savienības.

Skaļi saucot: “Samaziniet PVN!”, “Gribam strādāt Latvijā” un citus saukļus, daži simti viesmīlības nozares pārstāvju 31. oktobrī pulcējās piketā pie Saeimas, lai pieprasītu samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Pikets vienlaikus notika visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi pievērst uzmanību nozares problēmām.

Viesmīlības nozare jau ilgstoši runā par pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN samazināšanu. Ir rakstītas vēstules, veikti pētījumi, savākti vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju parakstu, iepazīta Eiropas pieredze un bijušas tikšanās ar ministriem un atbildīgajiem ierēdņiem.

Tiesa, joprojām nozare pilnībā nav sadzirdēta un valdība šim risinājumam nepiekrīt.

Kā norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš, mērķis ir cīnīties par visu viesmīlības nozari kopumā, panākot samazināto PVN kafejnīcām, restorāniem, krogiem, bāriem, ēdnīcām, ēdināšanai skolās un slimnīcās.

Piketā piedalījās cilvēki no visas viesmīlības nozares. Latvijas Radio aptaujātie visi kā viens norāda, ka PVN samazināšana nozarei ir ļoti svarīga.

Piketa laikā pie protestētājiem iznāca vairāki opozīcijas partiju deputāti, kas pauda atbalstu nozarei. Piemēram, deputāte Linda Liepiņa no “Latvija pirmajā vietā” aicināja ēdinātājus savās ēdienkartēs vai skatlogos pielīmēt to deputātu bildes, kas ir solījuši nozarei palīdzēt, bet joprojām neko nav darījuši, un norādīt, ka šie cilvēki nedrīkst pie viņiem iet.

Protestētāji gan nebija mierā, ka ilgu laiku pie viņiem neiznāca neviens deputāts no koalīcijas. Vēlāk kā vienīgais ieradās Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Protesti šodien notika visās trīs Baltijas valstīs. Igaunijā nozares pārstāvji prasa mazināt nodokļu slogu, jo cenas aug, bet iedzīvotāji turpina taupīt, restorānus un kafejnīcas apmeklējot arvien retāk. Taču Lietuvā, kur gada sākumā atcelts samazinātais PVN, nozares pārstāvji norāda, ka šis lēmums spiež tos virzīties uz ēnu ekonomiku, jo klienti nevar atļauties augošās cenas. Rezultātā Lietuvā šogad jau bankrotējuši 33 restorāni, un apgrozījums septiņos mēnešos ir krities par 7%.

Viesmīlības nozares pārstāvji piketā lūdz ēdināšanas pakalpojumiem noteikt PVN samazināto likmi.

Krīzē nonākušām grūtniecēm un sievietēm ar zīdaini būs lielāks atbalsts.

Hokeja vārtsargiem Merzļikinam un Šilovam kardināli atšķirīgas situācijas NHL klubos, eksperti uzsver - abus vērtēs pēc katras nākamās spēles.