Pēcpusdiena

Izraudzīti kandidāti darbam apvienotā sabiedriskā medija valdē. Konkursā uz vienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāja amatu uzvarējusi kādreizējā ilggadējā "TV3" vadītāja Baiba Zūzena. Zūzena izraudzīta par piemērotāko konkursā, kurā uz piecām vietām LSM valdē bija pieteikušies 78 pretendenti.

Savukārt par valdes locekli programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos izraudzīta Ieva Aile, kura pašlaik šo amatu ieņem Latvijas Radio. Par valdes locekli finanšu pārvaldības jautājumos izraudzīta Inese Tanne, kura ir konsultāciju un digitālo pakalpojumu uzņēmuma "Civitta Latvija" finanšu direktore. Uz valdes locekļa tehnoloģiju pārvaldības jautājumos amatu tiek virzīts Ivars Šulcs, kurš ir bijušais IT kompānijas "Capital" valdes loceklis. Savukārt uz valdes locekļa personāla pārvaldības jautājumos amatu izvirzīta Ilze Ogle. Viņa ir farmācijas un veselības aprūpes uzņēmumu grupas "Repharm" māteskompānija "AB City" personāla vadības stratēģiskā vadītāja.

Pēc otrās kārtas konkursa komisija uz trešo, noslēdzošo kārtu, bija izvirzījusi 12 pretendentus. Padomes lēmums pieņemts vienbalsīgi, izskatot Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekļu konkursa kandidātu atlases nominācijas komisijas protokollēmumu.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņu padomei gala lēmums jāpieņem 7. novembrī, līdz tam izvirzītajiem kandidātiem ir paredzētas tikšanās ar sabiedrisko mediju darbiniekiem un arodbiedrībām. Pirmdien - Latvijas TV un otrdien Latvijas Radio.

Uzklausām arī Latvijas TV pārstāvi: arodbiedrības vadītāju Agitu Cāni-Ķīli, viņa piedalījās valdes locekļu nominācijas komisijā kā novērotāja.

Izraudzīta vienotā sabiedriskā medija valde.

Spēcīgu rudens vētru un lietusgāžu izraisītos plūdos Spānijā gājis bojā 51 cilvēks. Plūdi izraisīja haosu plašā teritorijā no Malagas provinces Spānijas dienvidos, līdz Valensijai valsts austrumos.

Rēzeknē Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē skata lietu par par to, vai bijušā domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšana ir bijusi pamatota.

Vairāk nekā 300 Rīgas pašvaldības sabiedriskajās ēkās veiks energoauditu.

Nedēļas nogalē Rīgā norisināsies Pasaules kauss ielu futbolā.

Rīgas pilsētas tiesa par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam piespriedusi mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējiem Aleksandram Babenko un Mihailam Uļmanam 15 gadu cietumsodu. Tāpat visiem apsūdzētajiem piespriesta probācijas uzraudzība uz trim gadiem. Spriedums nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Bunkus slepkavības pasūtītājiem tiesa piespriež 15 gadus cietumā, šāvējam – mūža ieslodzījumu.

Saeimai būs jālemj par deputāta Jakovina izdošanu kriminālvajāšanai.

izveidota jaunā Baltijas izcilības balva "Baltijas balva".

Eiropas Savienības amatpersonas pieprasa veikt ātru un neatkarīgu iespējamo vēlēšanu pārkāpumu izmeklēšanu Gruzijā.

Basketbolists Jānis Timma jau vairākus gadus nekontaktējas ar ģimeni Krāslavā un arī bijušo aģentu, tāpēc viņiem nav ne jausmas, kāpēc spēlētājs izlēmis spēlēt agresorvalsts Krievijas azartspēļu līgā.

Uzsākts projekts ar mērķi atbalstīt "Rail Baltica" projekta īstenošanu, infrastruktūras pārvaldību un pārvadājumus nākotnē.

Pēc Gruzijas galvapilsētas Tbilisi ielās 28. oktobra vakarā gaidāms protests, kurā cilvēki aicināti paust neapmierinātību ar vēlēšanu rezultātiem un izteikt vēlmi par valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai.

„Centra Dardedze” organizētā konferencē par bērnu seksuālas izmantošanas riskiem sportā diskutē par to, kā izglītot pieaugušos, ko drīkst un ko nevar pieļaut sporta nodarbībās, un ko darīt, kad tas tiek pārkāpts.

Zāļu vairumtirgotājs aicina kritiski izvērtēt ieceri ļaut slimnīcām iepirkt medikamentus „pa tiešo”.

Ierobežot pārtikas preču uzcenojumu lielveikalos un piedāvāt uzskatāmus cenu veidošanas rīkus – šādus pasākumus jau nākamnedēļ apspriešanai koalīcijas sadarbības padomē piedāvās Ekonomikas ministrija. Mērķis ir panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%, atklāj ekonomikas ministrs Viktors Valainis ("Zaļo un zemnieku savienības").

Tematam par pārtikas cenu straujo kāpumu valdība pievērsās jau pavasarī, kad uzdeva Konkurences padomei un citām iestādēm sagatavot priekšlikumus cenu mazināšanai. Tie bijuši nepietiekami, tāpēc Ekonomikas ministrija pašlaik gatavojas uz papīra uzlikt plašāku pasākumu klāstu. Mērķis panākt, lai pamata nepieciešamības preču grupā cenu samazinājums būtu līdz 20%.

"Piemēram, atsevišķām preču grupām noteikt piecenojuma griestus. Otrais - ieviest kontroles mehānismus, cenu salīdzināšanas mehānismus, digitālos rīkus, kas palīdzētu kontrolēt cenu apjomu arī atlaižu politikā. Tajā skaitā arī tas, kā tiek organizētas lielveikalu un ražotāju savstarpējās attiecības, kurās ražotājiem nav tā labākā situācija," skaidro Valainis.

Ministrs minēja piemēru, ka ražotājs iegulda uzņēmuma energoefektivitātē, pārvaldībā, lai samazinātu produkta izmaksas veikala plauktā. Taču realitātē tas nepiepildās – augsta uzcenojuma dēļ cena nesarūk vai pat pieaug, taču ražotājs nopelna mazāk. Par šādiem gadījumiem Valainis dzirdējis vairākās vizītēs uzņēmumos. Viņš pieminēja arī krasi lielākus sodus par negodprātīgas prakses pārkāpumiem, piemēram, cenu sarunāšanu u.tml.

Latvijas Ārstu biedrība rosina izmaiņas likumā, lai turpmāk drīkstētu publiskot ētikas komisijas lēmumus par kolēģu darbu. Šobrīd likums to neļauj darīt.

Atgādinām, ka daļa sabiedrības pārmeta biedrībai, ka tā slēpj, kā komisija lēmusi lietā par pediatra un homeopāta Edgara Medņa izteikumiem sociālās saziņas vietnēs, kur viņš gadījumu ar difteriju saslimušo bērnu nevakcinētā ģimenē nosauca par “noārstēšanu līdz nāvei”.

Šobrīd ir zināms, ka komisija ir rosinājusi daktera Medņa sertifikātu anulēt. Savukārt pie likuma grozījumiem, lai šādus lēmumus drīkstētu publicēt, biedrība esot darbu sākusi jau 2022. gadā. Vai Ārstu biedrības rosināto ir iespējams īstenot un kā ieceri vērtē deputāti?

Latvijas Ārstu biedrības lēmums rosināt izmaiņas likumā seko pēc medijos un sabiedrībā izskanējušiem apgalvojumiem, ka biedrība apzināti slēpj sabiedrībai būtisku informāciju saistībā ar ārsta Edgara Medņa izteikumiem sociālajos tīklos.

Biedrība uzsver, ka iestājas par informācijas atklātību. Ētikas komisija savā darbībā ievēro normatīvo regulējumu, kas nekādā veidā nenozīmē, ka Ārstu biedrība vēlas apzināti neizpaust komisijas lēmumu un citus sabiedrībai būtiskus lēmumus.

“Mēs saprotam un nejūtamies labi kā Ārstu biedrība, ka mums jāuzklausa šādi pārmetumi,” tā atzīst Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Māris Taube.

Taube norāda, ka novembra sākumā paredzēta tikšanās ar Veselības ministriju. Arī Saeimas atbildīgā komisija esot Ārstu biedrībai solījusi sekot līdzi šim jautājumam.

Kā norāda Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības, grozījumus varētu pieņemt aptuveni trīs mēnešu laikā.

Atbalstu likuma grozījumiem pauž arī Saeimas deputāte Ingrīda Circene no “Jaunās Vienotības”, uzsverot, ka ārsts un tā rīcība kopumā ir saistīta ar sabiedrības interesēm.

Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba skaidro, ka, pieņemot šādus grozījumus, likumdevējam jāizvērtē samērīgums starp personas datu publicēšanu un sabiedrības ieguvumu, ņemot vērā visus situāciju ietekmējošos aspektus.

Dienu pirms Gruzijas parlamenta vēlēšanām atmosfēra šajā valstī kļūst arvien nokaitētāka.

Zemkopības ministrija atkal gatavo augsni vēl intensīvākai mežu ciršanai - tā uzskata vides organizācijas. Tās ar atklātu vēstuli vēršas pie premjeres un ceļ trauksmi par jaunām izmaiņām noteikumos.

Latvijas Ārstu biedrība rosina izmaiņas likumā, lai turpmāk drīkstētu publiskot ētikas komisijas lēmumus par kolēģu darbu.

Aptauja: Vairāk nekā trešo daļu Latvijas iedzīvotāju satrauc, kā apmaksāt komunālos maksājumus apkures sezonā.

Ukraina ir jāatbalsta un Krima ir neatņemama šīs valsts sastāvdaļa. Tas ir galvenais vēstījums Rīgā notiekošajā Krimas platformas parlamentārajā samitā.

Ukrainas dronu rūpniecība pielāgojas tam, ka Ķīna ir aizliegusi tirgot savas bezpilota lidaparātu detaļas.

Sākusies iedzīvotāju apspriešana par Gaujas nacionālā parka jauno normatīvo regulējumu.

Taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem.

Gruzijā tūkstošiem cilvēku pauž atbalstu valsts ceļam uz Eiropas Savienību.

Latvijas čempione futbolā RFS šodien Eiropas līgas trešās kārtas spēlē viesosies pie 2022.gada šī turnīra uzvarētājas Frankfurtes "Eintracht".

Gruzijā 26. oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas, kurās izšķirsies tas, vai Gruzija atsāks tuvināšanos Eiropas Savienībai, vai tomēr ieslīgs dziļāk Krievijas rokās. Valdošā partija "Gruzijas sapnis", kas savas Maskavai simpatizējošās politikas dēļ panākusi to, ka ceļš uz Eiropas Savienību Gruzijai šobrīd faktiski ir apstājies, dažādos veidos cenšas noturēties pie varas. Gruzijas galvaspilsētā atrodas mūsu kolēģis Rihards Plūme, kurš stāsta. kāda šobrīd ir atmosfēra Gruzijā.