Pēcpusdiena

Pieprasījums pēc gripas vakcīnām nenosedz piedāvājumu - tā norāda Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) veiktās elektroniskās aptaujas dati. Veselības ministrija mierina, ka ir rasts papildu finansējums pret gribas vakcīnu iegādei, tomēr tas visticamāk nebūs pietiekams. Ārsti bažījas, ka nespēs nodrošināt efektīvu vakcināciju tiem cilvēkiem, kas ir riska grupā.

Mandātu komisija rosina Pučku nosūtīt uz padziļinātu valsts valodas pārbaudi

Bruņoto spēku spēju attīstīšana, cilvēkresursu piesaiste, Sēlijas poligona izveide - tās ir prioritātes, plānojot aizsardzības resora budžetu.

Pieprasījums pēc gripas vakcīnām pieaug, tomēr to skaits nensedz vajadzības.

Ukrainas ģenerālprokurors atkāpjas pēc skandāla par amatpersonu izvairīšanos no dienesta.

Jākaunas būtu izvarotājiem nevis upuriem – tā šodien, uzrunājot tiesu, sacīja 72 gadus vecā Žizele Peliko. Viņas vīrs Dominiks un vēl 50 vīrieši tiek apsūdzēti Žizeles Peliko masveida izvarošanā vairāku gadu garumā.

Nākamajā gadā publiskā sektoru izdevumu mazināšana turpināsies un pārmaiņas nodokļu sistēmā būs labvēlīgas uzņēmējiem. Tā Saeimas Budžeta komisijas sēdē par nākamā gada valsts budžeta projektu uzsvēra premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Papildu tēriņu iespējas ir stingri ierobežotas un nebūs iespēju paredzēt vairāk līdzekļu par gadsimta projektu dēvētajam „Rail Baltica” dzelzceļa savienojumam.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija sāka darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem likumu grozījumiem. Ierasti šī saruna sākas ar premjeres un finanšu ministra atziņām. Nākamā gada budžetā ņemtas vērā uzņēmēju uzsvērtās problēmas un piedāvāts vienkāršots un konkurētspējīgāks nodokļu režīms. Tas attiecas arī uz atteikšanos no diferencētā neapliekamā minimuma, iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēmas vienkāršošanu.

Budžets ir atbilde ģeopolitiskajai situācijai. Tādēļ par prioritāti izvirzītajai iekšējai un ārējai drošībai paredzēti papildu 283 miljoni eiro drošības aprīkojuma iegādei, iekšlietu dienestu algām.

Uzņēmēju organizācijas uzstāja turpmāku publiskā sektora izdevumu mazināšanu. Šogad ministrijas un to padotības iestādes ierobežoja izdevumus par 50 miljoniem eiro, tos novirzīs drošības pasākumiem. Izdevumu mazināšanu nākamgad plānots turpināt, solīja premjere Evika Siliņa.

Zvejas iespējas reņģēm Baltijas jūrā un Rīgas līcī 2025.gadā pieaugs, bet brētliņai samazināsies. lēmumu skaidro zemkopības ministrs.

Dienvidkoreja apsver iespēju sūtīt savus kareivjus uz Ukrainu. Lietuva aicinājusi domāt par NATO karavīru sūtīšanu.

Ukrainas medijos parādījušās ziņas par kārtējo Krievijas kara noziegumu, proti, Ukrainas gūstekņu nogalināšanu.

Siliņa budžetā saskata lielāku elastību uzņēmējiem, bet ne papildu naudu "Rail Baltica".

Lai turpinātu centienus panākt pamieru reģionā, Tuvajos Austrumos 22. oktobrī ierodas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

40 sievietēm atceltas līdz gada beigām plānotās valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas

Koalīcijas pārstāvji noraida deputātu kvotu iespējamību 2025. gada budžetā; sola atbalstīt atsevišķus opozīcijas priekšlikumus.

Neoficiālie rezultāti liecina, ka vairākums Moldovas iedzīvotāji ir atbalstījuši valst virzību uz Eiropas Savienību.

Medijs: Izraēla nosūtījusi ASV dokumentu ar savām prasībām konflikta ar 'Hizbullāh" izbeigšanai.

Ik gadu oktobris tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis, lai veicinātu izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi. Tomēr 40 sievietēm Latvijā, kurām bija nepieciešams veikt rekonstrukcijas otro vai trešo etapu pēc mastektomijas un kurām bija noteiktas plānotās operācijas līdz gada beigām, nāksies gaidīt nākamo gadu. Iemesls tam ir nepietiekams finansējums.

Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Latvijā katru gadu tiek diagnosticēti apmēram 1100 jauni saslimšanas gadījumi. Tomēr 40 sievietēm nāksies gaidīt otro vai trešo etapu pēc mastektomijas, jeb piena dziedzeru audu izņemšanas, jo valsts nav atvēlējusi pietiekamu finansējumu. Operācijas tika atceltas sievietēm, kurām pilnībā noņemts krūts dziedzeris un nepieciešama audu espandera nomaiņa uz implantu vai otras krūts simetrizācija. Patlaban

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā līdz gada beigām atceltas 22 operācijas. Viena no šīm pacientēm ir arī Ināra, kurai šo skaudro diagnozi pavisam nejauši atklāja 2022.gada 13.aprīlī. Ināra stāsta, ka audzējs sasniedzis jau 3.stadiju, taču pārdzīvojot astoņas ķīmijterapijas un arī veiktās operācijas, sieviete nu ir vesela, atlicis vien veikt 3. etapu jeb krūšu simetrizāciju. Tomēr Inārai tagad ir jāgaida līdz nākamā gada februārim, kad uz to laiku ir pārcelta tik ļoti gaidītā operācija. Sieviete neslēpj, ka ir grūti.

2022.gadā atjaunoja valsts finansēto programmu "Krūts dziedzeru rekonstrukcijas programma krūts vēža pacientēm un augsta saslimstības riska indivīdiem". Kā informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis, šogad NVD jau tika brīdinājis programmas izpildītājus un ķirurgus, ka operācijas nefinansēs, ja tās tiks veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma, iepriekšējos gadus, gan finansējums tika rasts. Esošā situācija skaidri parāda, ka finansējums ir nepietiekams, norāda Jānis Eglītis.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā līdz gada beigām atceltas 18 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju otrajā vai trešajā etapā gaida 67 pacientes. Austrumu slimnīcā rindā uz rekonstrukciju otrajā vai trešajā etapā gaida 82 pacientes. Tātad nākamā gada kvotās jau būs aizņemtas 150 vietas. Līdzīgi kā Austrumu slimnīcā, arī Stradiņa slimnīcu skar finansējuma jautājums, kas nav pietiekams. Šajā situācijā nav runa par krūts vēža ārstēšanu, jo pacientēm pirmais etaps jau ir veikts uzsver Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, profesors Arvīds Irmejs. Taču nepietiekamais finansējums būtiski ietekmēs pakalpojuma pieejamību un veidosies garākas rindas.

Abās slimnīcās norāda, ka nenoliedzami līdz gada beigām tiks veiktas tās krūts vēža operācijas, kas nav atliekamas un dzīvībai bīstamas.

Sākot ar prieku un atbalstu, līdz pat saukļiem par vandālismu un priekšteču zaimošanu. Tā Rīgas domes lēmumu pārzāģēt „Sūnu ciema zēnu” autora Andreja Upīša pieminekli sociālajās platformās vērtē sabiedrība. Karstajās diskusijās nav vienaldzīgi arī dažādu nozaru speciālisti pašvaldības lēmumu gan atbalstot, gan asi kritizējot.

Pirms pusotra gada Rīgas Pieminekļu padome atbalstīja pie Kongresu nama esošās vairākus metrus augstās Andreja Upīša bronzas skulptūras demontāžu. Galvenais iemels – tā traucētu Rīgas Filharmonijas būvniecībā. Turklāt Upīts bijis ne tikai rakstnieks, arī aktīvs padomju varas pārstāvis, 1940. gadā lūdzot Padomju Savienību uzņemt Latviju tās sastāvā. Šo atšķirīgo dabu dēļ Rīgas domes deputātam, tēlniekam Ivaram Drullem radusies ideja vairāk nekā 40 gadus veco pieminekli pārzāģēt uz pusēm.

Viņa priekšlikumu šonedēļ atbalstīja arī dome. Taču sociālajās platformās līdz ar labiem vārdiem, ir ļoti daudz arī kritikas un pārmetumu. Malā nestāv arī nozares speciālisti. Piemēram, Latvijas Radio raidījumā Kultūras Rondo mākslas kritiķis Vilnis Vējš teica, ka patlaban šajā jautājumā iestājies trakums. Viņš uzskata, ka, pieminekli sazāģējot, mākslas darbu iznīcinās. Bet pat asus vārdus Drulles idejai velta tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Gļebs Panteļejevs.

Savukārt viņa kolēģis, profesors Andris Teikmanis sociālajā platformā "Facebook" nenoliedz, ka varētu būt tāds mākslas darbs, kurš atspoguļotu Andreja Upīša dualitāti. Tajā pat laikā viņš saskata tajā autortiesību pārkāpuma risku, vienlaikus pieļaujot, ja tēlnieka autortiesību mantinieki piekrīt šādai transformācijai, tad tā juridiski top iespējama.

Deputāts Ivars Drulle norāda, ka viņa ideju atbalstījusi pieminekļa autortiesību mantiniece, bijusī kultūras ministre Kārina Pētersone, kura Latvijas Radio atzīst, ka lēmums nebija viegls.

Ideja pieņemama šķiet arī vēsturniekam Mārtiņam Mintauram, kurš norāda, ka būtu veids, kā sabiedrībai atgādināt par sašķelto un pretrunīgo vēsturi.

Drulle lēš, ka sazāģēto Upīša pieminekli pusgada laikā varētu novietot, piemēram, Grīziņkalna parkā.

Rīgas konferencē turpinās diskusijas par to, kā atbalstīt Ukrainu.

Iecere simboliski pārzāģēt pretrunīgi vērtēto rakstnieka Andreja Upīša pieminekli un to izvietot citā vietā Rīgā raisījusi pamatīgas diskusijas mākslinieku vidū.

Rīgā norisinās gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference".

Svinīgā ceremonijā apstiprināta NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņa.

Volodimirs Zelenskis Briselē ar Eiropas Savienības valstu līderiem apspriež Ukrainas sagatavoto Uzvaras plānu un ceļus tā sasniegšanai.

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdi samazinās līdz diviem cilvēkiem.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ticies ar tehnoloģiju kompānijas "Meta" reģionālo publiskās politikas vadītāju Vitniju Saldavu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parlamentu iepazīstina ar jaunu stratēģiju kara izbeigšanai Ukrainā.

Rīgas domē lemj par Barklaja de Tolli un citu pieminekļu demontāžu.

Ministru prezidente Evika Siliņa Briselē tikusies ar jauno NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti.

Basketbola treneri Steļmahu par seksuāliem noziegumiem soda ar 400 stundu sabiedrisko darbu.