Pēcpusdiena

Specoperācijā aizturēti desmitiem migrantu un pārvadātāju, bloķēta satiksme Aizkraukles novadā.

Jēkabpilī joprojām aktīvi notiek Daugavas aizsargdambja stiprināšanas darbi, lai pilsēta būtu pasargāta no plūdiem. Tuvojas ziema, darāmā vēl ir daudz, un jēkabpilieši sāk paust satraukumu.

Valdība skatīšanai Saeimā virza daļu nākamā gada valsts budžeta lēmumu.

Studenti norāda uz informācijas trūkumu par Valsts aizsardzības dienestu.

Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu.

Izraēlā un visā pasaulē šodien piemin cilvēkus, kurus nogalināja pērn 7. oktobrī notikušajā „Hamās” teroristu iebrukumā Izraēlā. Tas aizsāka Izraēlas vēsturē garāko karu, kuram joprojām nav redzams gals. Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs slaktiņa gadadienā aicināja pasauli palīdzēt ebreju valstij tās cīņā par mieru. Tikmēr „Hamās” atgādināja par sevi, no Gazas izšaujot vairākas raķetes uz Izraēlu.

Kā aizritējis gads Tuvajos Austrumos un kad šis karš varētu beigties, vērtē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Izraēlā un citviet pasaulē piemin 7. oktobra slaktiņa upurus.

Parlamentārie izmeklētāji gala ziņojumu par "Rail Baltica" ieviešanas nedienām sola līdz decembrim; sola arī papildināt likumus.

Ukrainas operācija Kurskas apgabalā rit jau divus mēnešus.

“Palīdzība zvana attālumā” – ar šādu nosaukumu visu nedēļu norisināsies Bērnu aizsardzības centra kampaņa.

Elektroauto popularitāte aug gan privātpersonu, gan juridisko personu vidū, tomēr joprojām iedzīvotāju vidū valda dažādi mīti. Šodien Motormuzejā prezentētais pētījums „Autopieejamības indekss” liecina – tikai viens procents iedzīvotāju ir pieredze ar elektroauto, tikmēr lielākā daļa to nav izmantojuši.

Nozares eksperti, balstoties uz izpēti, norāda - elektroauto popularitāte aug, tomēr joprojām ir vairāki šķēršļi, lai tos izmantotu vairāk.

Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji vērtē, ka elektroauto būtu videi draudzīgāks.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) pauda, ka aizvien labāk strādā atbalsta programmas, kas devušas impulsu elektroauto pirkumu pieaugumam. Skaitļi rāda, ka šī gada 1. ceturksnī iegādāti vairāk nekā divi tūkstoši videi draudzīgu elektroauto un hibrīdauto, turklāt katrs trešais pieteikums nācis no goda jeb daudzbērnu ģimenēm.

Tikmēr „SEB bankas” veiktā aptauja parāda, ka vairumam cilvēku ir ierobežota pieredze ar elektroauto un tikai vienam procentam šāda pieredze bija. "SEB banka" izveidojusi „Auto pieejamības indeksu” un tajā cita starpā noskaidrots, kas attur no elektroauto iegādes.

Eiropas Savienība apstiprina paaugstinātas muitas nodevas Ķīnas elektroauto.

Elektroauto popularitāte aug gan privātpersonu, gan juridisko personu vidū, tomēr joprojām iedzīvotāju vidū valda dažādi mīti. Pētījums liecina – tikai viens procents iedzīvotāju ir pieredze ar elektroauto, lielākā daļa to nav izmantojuši.

Pašvaldību vadītājiem neilgi pirms valsts budžeta iesniegšanas Saeimā izdevies panākt gan lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu, gan arī nākamgad noturēt nodokļa ieņēmumu pārpildi savos budžetos.

Latvijā pirmo reizi mirušam putnam konstatēts Rietumnīlas drudzis.

Plaši pamanīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules ieraksts mikroblogošanas vietnē "X", reaģējot uz ziņām par plānoto akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Pēc Cipules teiktā, dienests no budžetā paredzētā finanējuma jau pēdējos trīs gadus nespēj segt izmaksas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam finansējums degvielas iegādei ir ap 2 miljoniem gadā. Tas neesot mainīts jau kopš 2016. gada, lai arī šajā laikā degvielas cenu izmaiņas uz augšu un uz leju bijušas vairākkārt. To atklāj NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egils Lapiņš. Taču jo īpaši kopš 2022. gadā notikušā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad degvielas cenas auga būtiski, Neatliekamās palīdzības dienestam ar budžetā degvielas iegādei paredzētajiem līdzekļiem ir par maz.

Salīdzinot ar 2016. gadu, nobraukto kilometru skaits samazināts par 1,7 miljoniem kilometru. Tas, protams, nenozīmē atteikt došanos uz akūtiem izsaukumiem. Vairākkārt gada beigās par dienestam trūkstošo finansējumu brigāžu degvielas nodrošināšanai valdība lēmusi atsevišķi, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Egils Lapiņš.

Plānotās akcīzes nodokļa izmaiņas nākamgad mazumtirdzniecībā dīzeļdegvielu sadārdzinās par 3,2 centiem litrā, bet benzīna cenu - par 2,7 centiem litrā, informējusi Finanšu ministrija. Kā izmaksas varētu mainīt nākamgad paredzamais akcīzes nodokļa pieaugums, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transporta daļas vadītājam vēl nebija zināms. Taču skaidrs, ka degvielas izmaksu pieaugums skar ne tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet arī operatīvos iekšlietu dienestus, ietekmēs arī pārtikas sagādes izmaksas utt. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai akcīzes nodokļa izmaiņu plāns ir negrozāms?

No Finanšu ministrijas skaidrojuma saprotams, ka izmaiņas ir aprēķinātas un pamatotas vairāku iemeslu dēļ. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka akcīzes nodokļa likmes jāpārskata, lai varētu daļēji kompensēt darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu un arīdzan palielināt valsts budžeta līdzekļus. Akcīzes pieaugumu turklāt paredz arī Eiropas Savienības CO2 kvotu prasības no 2027. gada, tāpēc budžeta veidotāji tās plāno ieviest pakāpeniski. Par kādiem akcīzes nodokļa atvieglojumiem atsevišķām nozarēm gan netiekot runāts, sarunā ar ar Latvijas Radio atzīst Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests satraukts par plānoto akcīzes nodokļa celšanu degvielai.

Ukraina audzē savas aizsardzības spējas dronu ražošanā, tomēr vienlaikus armijai joprojām ir nepieciešams liels ārvalstu atbalsts.

Sākas apkures sezona: daudzās pašvaldībās stājušies spēkā jaunie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie siltuma tarifi.

Lietuvā turpmāk kurjeriem un viesmīļiem no citām valstīm būs jāapkalpo klienti valsts valodā. Vai šādu prasību nevajadzētu ieviest arī Latvijā?

Pēc Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlai, pieaugušas bažas par plaša konflikta izcelšanos Tuvajos Austrumos.

Rīgā sāk marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kurās cilvēki varēs slēpties katastrofu vai militāra apdraudējuma gadījumā

Pašvaldības būvēs mājokļus jaunajiem speciālistiem. Valsts programmu finansēs arī privātie investori.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ziņojumā par apreibinošu vielu ietekmē esošajiem nepilngadīgajiem skaidru risinājumu joprojām nav.

2. oktobrī 13 pašvaldības parakstīja nodomu protokolu Finanšu ministrijas un "Valsts nekustamo īpašumu" programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem". Šī programma tiks īstenota ar privātās un publiskās partnerības līdzdalību. Pavisam pašvaldības apņēmušās uzbūvēt vairāk nekā 2000 zemas īres cenas mājokļus, to skaitā aptuveni pusi - Rīgā.

Ar finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība) un Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidenta Tomasa Estrosa uzrunām šodien notika nodomu protokola parakstīšana ar 13 pašvaldībām, kas apņēmušās uzbūvēt mājokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm - skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām un citiem.

Finanšu ministrs pasākumā uzsvēra, ka situācija ar budžetu nākamos četrus gadus nebūs viegla, tāpēc ļoti svarīga ir publisko un privāto projektu attīstīšana. Piemēram, Lietuvā jau ir realizēti 50 veiksmīgi privātās publiskās partnerības projekti, bet Latvijā tikai Ķekavas apvedceļš un šis būs otrais projekts.

Latvijā 40% iedzīvotāju nevar atļauties pirkt vai īrēt jaunu mājokli. Kā parāda pētījums, kas veikts 19 pašvaldībās, lielākā problēma ir ārpus Rīgas, atklāj "Ernst & Young Baltic” partneris Nauris Kļava.

To arī apliecina vairāku pašvaldību vadītāji, kas šodien parakstīja nodomu protokolu. Piemēram, Cēsis pazaudējušas vairākus jaunos speciālistus mājokļu trūkuma dēļ, norāda Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Cēsīs plānots uzbūvēt 100 jaunus mājokļus un tiem ienākot tirgū, paredzams, ka piedāvājums un pieprasījums izlīdzsvarosies un ar cenu notiks tas pats. Liepājā plānots uzbūvēt 250 dzīvokļus un tieši jaunā programma ļaušot piesaistīt jaunos speciālistus, atzīst Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Pašvaldības, kas šodien parakstīja nodomu protokolu, jau rezervējušas zemesgabalus mājokļu būvniecībai. Šīs programmas īstenošana uzticēta Valsts nekustamajiem īpašumiem, kas jau noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku par finanšu aprēķinu veikšanu un konsultācijām, kas ļaušot piesaistīt starptautiskus investorus. Sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi ir šīs bankas prioritāte. Banka ir izveidojusi Mājokļu darba grupu, lai risinātu mājokļu problēmas visā Eiropā. Savukārt Latvijā nākamā gada laikā tiks veikts pētījums, lai nonāktu jau pie reāla mājokļu programmas piedāvājuma un vajadzīgā finansējuma.

Bažas par iespējamu plašāka reģionālā konflikta izcelšanos saglabājas pēc 1. oktobra vakarā notikušā Irānas masveida ballistisko raķešu uzbrukuma Izraēlai. Kā apgalvo Teherāna, tas esot veikts kā atbilde uz Teherānas atbalstīto grupējumu līderu nogalināšanu. Izraēla ir solījusi, ka nepaliks atbildi parādā par vakar notikušo Irānas uzbrukumu. Vienlaikus turpinās Izraēlas un kaujinieku grupējuma „Hizbullāh” konflikts Libānas dienvidos.

Šādos kritiskos brīžos tu sev uzdod lielus un dziļus jautājumus. Tā pēc vakar notikušā plašā Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlai saka Efrata Mačikava. Viņa ar ģimeni dzīvo Lahišas ciematā Izraēlas dienvidos. Viņa uzskata, ka Izraēlai ir jādzīvo mierā ar saviem kaimiņiem, bet vienlaikus jādara viss, lai izskaustu terorismu. Uzklausām viņu raidījumā Pēcpusdiena.

-

Tikmēr Libānā, kur nerimst aktīvas Izraēlas operācijas, vērojama pamatīga iekšējā bēgļu plūsma no nedrošākiem uz drošākie valsts reģioniem un arī daudzu, tai skaitā Eiropas valstu valstpiederīgie cenšas pamest Libānu.

Lasām arī Lietuvas Ārlietu ministrijas informāciju, ka Libānu vēlas atstāt 30 Lietuvas pilsoņu. Ar viņiem tiek uzturēts kontakts un tiek runāts ar starptautiskajiem partneriem par iespēju nogādāt viņus Eiropā. Vakarvakarā kaimiņvalsts ārlietu ministrija Lietuvas Radio ziņoja, ka no Libānas evakuēti deviņi Lietuvas pilsoņi - trīs sievietes un seši bērni.

Sazināmies ar Ārlietu ministrijas pārstāvi Diānu Eglīti, lai skaidrotu , cik šobrīd ir apzināti Latvijas valstspiederīgie, kuri uzturas Libānā un kuriem vajadzētu palīdzēt evakuēties.