Pēcpusdiena

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī parlamentā prezentējis savu uzvaras plānu, un tas ietver piecus punktus un trīs slepenus pielikumus.

Saskaņā ar Zelenska sacīto miera plāna īstenošana ir atkarīga no Ukrainas partneriem, nevis no Krievijas.

"Pirmais punkts (un ļoti svarīgs) ir uzaicinājums NATO. Tagad," sacīja Zelenskis, norādot, ka tas uzskatāmi parādītu, kā partneri redz Ukrainas vietu drošības arhitektūrā.

Plāna otrais punkts ir aizsardzība, tai skaitā kara atgriešana ienaidnieka teritorijā. Šim punktam ir slepens pielikums.

Trešais punkts ir Krievijas agresijas atturēšana. Arī tam ir slepens pielikums, kuram ir pieeja ASV, Lielbritānijas un Itālijas vadītājiem. Ukraina ierosina savā teritorijā izvietot ar kodolieročiem nesaistītu atturēšanas līdzekļu kopumu.

Ceturtais punkts ir Ukrainas stratēģiskais un ekonomiskais potenciāls. Arī tam ir slepens pielikums.

Piektais punkts attiecas uz pēckara periodu. Kijiva ierosina pēc kara ASV militāro kontingentu Eiropā aizstāt ar Ukrainas armiju.

Cilvēki sasutuši par tanka kompozīciju pie Ādažu militārās bāzes.

Latviešu valodas aģentūra: jaunieši labi saprot, kad izmantot latviešu valodu un kad pāriet uz svešvalodu.

Vācijas izlūkdienests brīdina, ka Krievija mērķtiecīgi gatavojas "tiešai militārai konfrontācijai" ar NATO.

Ungārija vēlas turpināt saņemt Krievijas gāzi.

Latvijā būtiski pieaudzis kiberuzbrukumu skaits.

Atsevišķu iedzīvotāju neizpratni raisījis kāds lēmums būvēt jaunu pieminekli pie Ādažu militārās bāzes. Tur par 183 000 eiro top “militarizētā tēlniecības kompozīcija” ar kāpurķēžu bruņumašīnu. Uz betona podesta izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņu transportieris. Tiesa, daļa sabiedrības par šādu objektu nav sajūsmā, un sociālajos tīklos tas raisījis lielu ažiotāžu. Arī Aizsardzības ministrijā uzsākta dienesta pārbaude par objekta izbūvi.

Lai pie Ādažu militārās bāzes izstādītu kāpurķēžu bruņumašīnu, veikti vairāki labiekārtošanas darbi. Vienā no autostāvvietas stūriem pie bāzes centrālajiem vārtiem sakopta 500 kvadrātmetru liela teritorija – iztīrīti krūmi, sakārtota autostāvvieta un ceļa caurteka. Izbūvēts apgaismots 123 kvadrātmetru laukums ar betona plāksnēm, ierīkotas inženierkomunikācijas, kā elektrotīkli un lietusūdeņu novadīšanas sistēma. Tāpat bruņumašīnai izveidots podests, un teritorija apzaļumota.

Šobrīd būvdarbi ir gandrīz pabeigti un notiek objekta nodošana ekspluatācijā. Būvprojekta izstrāde izmaksāja nepilnus 25 tūkstošus eiro (24 765), savukārt būvdarbus uzņēmums AS “R.A.J.” veica par aptuveni 153 tūkstošiem eiro (153 325).

Izstādītā bruņumašīna ir izsmēlusi savu tehnisko resursu, tāpēc vairs nav izmantojama citiem nolūkiem. Tās sagatavošana eksponēšanai izmaksāja aptuveni piecus tūkstošus eiro.

Objekts pie militārās bāzes izveidots, jo tur atrodas gan NATO sabiedrotie, gan Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētā kājnieku brigāde. Tomēr sabiedrībā tas izraisījis lielu kritiku gan tāpēc, ka tas asociējas ar padomju okupācijas laiku, gan arī tā augsto izmaksu dēļ.

Kā norāda Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns, ar objektu šeit nevajadzētu būt problēmām, piebilstot, ka šāda prakse ir specifiski atbilstoša militārajai kultūrai.

Valdība neilgi pirms iesniegšanas Saeimā izskata nākamā gada valsts budžeta projektu un valsts budžeta ietvaru 2025. līdz 2027. gadam.

Izglītības un zinātnes ministrija sola atrast nepieciešamo finansējumu jaunajam modelim "nauda seko skolai".

Par LGBT kopienas pārstāvju piekaušanu Daugavpilī piespriests 7 mēnešu cietumsods.

Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē pirmo reizi pēc BREXIT piedalās arī britu ministrs.

Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstu papildina jostu un zvejas tīklu darināšana.

Valdība neilgi pirms iesniegšanas Saeimā izskata nākamā gada valsts budžeta projektu un valsts budžeta ietvaru 2025. līdz 2027. gadam. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība – vieni no retajiem nolūkiem, kam ierēķināts papildu finansējums.

Valdība pagājušajā nedēļā jau pieņēma vairākus ar valsts budžeta projektu saistītus lēmumus. Ir atbalstīta darbaspēka nodokļu sloga samazināšana un vienkāršošana. Augs minimālā alga, tupinās pensiju indeksāciju.

Ir daži lēmumi, par ko noteikti sagaidāmas asas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumi pēc diviem lasījumiem varētu atšķirties no pašlaik valdībā atbalstītā. Pirmkārt, pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo. Turpmākajos četros gados tas ļaus valsts budžetā kompensēt ap 100 miljonu eiro iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos. Labklājības ministrija komentējusi, ka šis lēmums neietekmēšot nākotnes pensijas.

Valdība arī piekritusi virzīt plānu turpmākajos trīs gados ieviest tā saucamo virspeļņas nodokli bankām, ja tās nepalielinās kreditēšanas apjomus. Banku pārstāvji pagājušajā nedēļā jau izteicās, ka ar solidaritātes nodokli kreditēšanu neizdosies veicināt, jo ekonomika pārāk lēna.

Savukārt valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas, tomēr ne tik, cik tās prasīja.

Paredzēts, ka par 10% augs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva, mazliet augs akcīzes nodoklis alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

11. oktobrī Stūra mājā atklātajā izstādē/akcijā "Disidents" potenciālu diskusiju krustugunīs atkal nokļuvis mākslinieka Toma Jansona radītais mākslas darbs ar politiski asu sižetu - "Paliec drošībā!".

Pirmo reizi pirms deviņiem gadiem starptautisku skandālu izraisīja viņa mākslas instalācija ar krustā sistu Krievijas prezidenta Vladimira Putina lelli. Tagad Latvijas Okupācijas muzeja vadība lēmusi izstādē neizrādīt viņa lielformāta gleznu, ar pamatojumu, ka tā neatbilst izstādes koncepcijai.

Toms Jansons savukārt uzskata, ka galvenais iemesls šai situācijai ir mūsu sabiedrības bailes runāt par patiešām aktuālām tēmām.

Jau otro reizi – ar deviņu gadu distanci - Stūra mājā notiek izstāde/akcija "Disidents". Tās mērķis ir vidē, kas savulaik bija totalitāras varas bastions, runāt par to, kas ir vārda un personības brīvība šodien un kas ir tās iespējamie apdraudējumi.

Kopumā izstādē piedalās deviņi mākslinieki, bet jau atkal īpašu uzmanību pievērš tieši Toms Jansons, kurš ir arī izstādes kurators. Viņa darbu, kas saucas "Paliec drošībā"  izstādes atklāšanā nemaz aplūkot nevarēja, jo – kā viņš skaidroja – Okupācijas muzeja vadība to liegusi izstādīt. Darbā viņš apskatījis paradoksus, kas saistās ar drošības un brīvības jēdzieniem, apspēlējot mūsdienās izplatīto frāzi – ja gribi mieru, gatavojies karam.

Vai par karteli jāliek cietumā? Saeimā varētu atkārtoti vērtēt iepriekš noraidītu ideju.

Nobela Miera prēmija piešķirta atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācijai.

Pirmajā pusgadā tūrisms Rīgā pieaudzis par 14%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Alūksnes pusē atklāta lielākā sintētisko narkotiku ražošanas laboratorija Latvijas vēsturē.

Pēdējos gados būtiski pieaudzis uzturēšanās atļauju un darba vīzu izsniegšanas skaits, taču arvien trūkst atbalsta latviešu valodas apguvei.

Jaunā Francijas valdība 10. oktobrī prezentē nākamā gada budžetu.

Par profesionālās karjeras beigām oficiāli paziņojis spāņu tenisists Rafaels Nadals.

Sāk skaitīt cilvēku upurus viesuļvētrai „Miltons”, kas vakar no Meksikas līča piezemējās ASV Florida štata rietumu piekrastē, savā ceļā nodarot pamatīgus postījumus.

Aicinājumu nelāpīt budžetu uz pensiju 2. līmeņa rēķina turpinās apspriest Saeimas Budžeta komisijā.

Finansējuma trūkuma dēļ Rīgā izveidojusies kritiska situācija sociālās aprūpes jomā.

Operatīvie dienesti pēc mācībām “Namejs”: Tās bija veiksmīgas, bet jāuzlabo informācijas apmaiņa.

Spraigas debates šodien izcēlās Eiropas Parlamentā Strasbūrā, kur ar uzrunu plenārsēdē uzstājās Ungārijas premjers Viktors Orbāns.

Nākamgad būs lielāki ienākumi nodokļu izmaiņu rezultātā, bet būs dārgāka degviela, alkohols un vairāk jāmaksā par transportlīdzekļa ekspluatāciju. Atbilstoši iepriekš plānotajam turpmākajos trīs gados no pensiju otrā līmeņa uzkrājuma vienu procentpunktu pārnesīs uz sociālo budžetu izmantošanai uzreiz. Šīs un citas izmaiņas valsts budžetu pavadošo likumprojektu pakotnē 8. oktobrī izskatīja un atbalstīja valdība. Jau pēc nedēļas šos likumprojektus iesniegs skatīšanai Saeimā.

Valdības sēdes darba kārtībā liela daļa ar valsts budžetu saistīto likumprojektu. Tajā skaitā paredzot nākamgad ieviest fiksēto neapliekamo minimumu 510 eiro nākamgad, vienlaikus paaugstinot un izlīdzinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Paredzēts, ka no 700 līdz 740 eiro pieaugs minimālā alga, augs arī pensijas. Valdība lēš, ka nodokļu izmaiņas palielināšot ienākumus aptuveni 95% strādājošo, visvairāk - darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Nodokļu sistēmas pārmaiņām ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas atbalsts.

Nākamajos trīs gados paredzēts pārcelt pensiju iemaksu likmes vienu procentpunktu no pensiju 2. līmeņa uzkrājuma uz valsts nefondēto pensiju shēmu. Tas nepieciešams darba spēka nodokļu izmaiņu kompensēšanai un budžetā ienesīs ap 104 miljoniem eiro.

Papildu ienākumus plānots iekasēt no banku solidaritātes iemaksām – nākamgad 96 miljonus, bet aiznākamgad – teju 61 miljonu eiro. „Solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves” – atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības”, taču norādīja uz diviem mērķiem – papildu naudu drošības pasākumiem un naskāku kreditēšanu, jo bankām pienāksies iemaksu atlaides par kreditēšanas veicināšanu.

Savukārt mikrouzņēmuma nodokļu režīmu paredzēts vienkāršot un padarīt izmantojamu tiem nodokļu maksātājiem, kuri saimnieciskā darbība ir neregulāra. Tas būs derīgs risinājums arī radošo jomu strādājošajiem, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem”.

Pēc ilgstošām sarunām ar pašvaldībām vienošanās un domstarpību protokolā fiksēts kompromisa variants iedzīvotāju ienākuma nodokļu sadalē, pašvaldību budžetos pārdalot vēl 3%, bet ne prasītos papildu 5% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem. Tāpat vietvaras panākušas, ka ienākumu nodokļa ikgadējo saglabās pašvaldību budžetos. Tādējādi nākamgad pašvaldības kopumā nebūšot sliktākā situācijā kā šogad, valdības sēdē atzina arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņš piebilda arī par Eiropas Komisijas norādēm pašvaldību lielākas patstāvības veicināšanai Latvijā.

Vismaz turpmākos trīs gadus Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem būs samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa likme. Zemkopības ministrijas ieskatā, tas ļaujot cenas padarīt konkurētspējīgākas.

Ar budžetu saistītos likumprojektus valdība turpinās izskatīt ceturtdien. Pēcāk gala lēmums par visām valsts budžetu pavadošajām likumu izmaiņām būs jāsaka Saeimai.