Pēcpusdiena

Prezidents Edgars Rinkēvičs ar valsts augstākajām amatpersonām ir vienisprātis par nepieciešamību turpināt stiprināt starptautiskās attiecības. Rīgas pilī notika tā sauktā “Lielā ārpolitikas piecinieka” tikšanās, kur viens no galvenajiem tematiem bija sadarbība ar ASV un jaunievēlēto prezidentu Donaldu Trampu.

Frontes līnija Doneckas apgabalā Ukrainas austrumos kļūst arvien nestabilāka un Krievijas karaspēks virzās uz priekšu. Ukraiņi arī zaudējuši aptuveni 40% no iekarotajām teritorijām Kurskas apgabalā Krievijā.

Bērnu aizsardzības centra rīkotajā kampaņā Saruna pasargā, iespējams atklāti divi bērnu seksuāla rakstura izmantošanas gadījumi.

Tuvojoties Ziemassvētku iepirkšanās laikam, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šodien sāk kampaņu "Netici brīnumiem internet@!".

Vai jūras zemūdens kabeļi kļuvuši par jaunu apdraudējumu Baltijas drošībai? Divu zemūdens kabeļu bojājumi šonedēļ ir aktualizējuši jautājumu par Baltijas valstu infrastruktūras drošību zem ūdens. Lai gan jomas eksperti uzsver, ka tehnoloģiskie riski pastāv, Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir labi sagatavota šādu situāciju risināšanai. Arī amatpersonas norāda, ka situāciju Baltijas jūrā regulāri uzrauga.

Baltijas jūrā šonedēļ sabojāti divi zemūdens kabeļi – viens, kas savieno Lietuvu un Zviedriju, un otrs, kas savieno Somiju un Vāciju. Zviedrija sakaru kabeļu bojāšanu izmeklē kā iespējamu sabotāžu. Savukārt Lietuva ierosinājusi pirmstiesas izmeklēšanu par terorismu.

Notikušais pārrunāts arī Latvijas Nacionālās drošības padomes sēdē. Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA norāda, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pastiprinājuši monitoringu Latvijas sakaru infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem par drošības situāciju Baltijas jūrā.

Kā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” atzīst bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā.

Kažociņš gan norāda, ka Krievijas tradicionāls militārs uzbrukums NATO, tostarp Baltijas valstīm, tuvākajos gados nebūs iespējams. Taču hibrīdkara veidā, viņaprāt, Latvija ir ievainojama, īpaši enerģētikas virzienā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) norāda, ka Baltijas jūras drošību uzrauga. Viņš nepiekrīt, ka Baltijas valstis ir visievainojamākās, jo tas skar visu Eiropu. Tomēr ministrs atzīst, ka drošību jāuzlabo, piemēram, veidojot vairākus neatkarīgus zemūdens kabeļu savienojumus, kā to jau dara Igaunija. Tas novērstu atkarību no viena kabeļa un nodrošinātu stabilu darbību arī problēmu gadījumos.

Zemūdens kabeļu bojājumi Baltijas jūrā aktualizē infrastruktūras drošības jautājumus.

Nākamajā gadā skolas mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam varēs tērēt vidēji 35 eiro, kas ir par septiņiem eiro vairāk nekā šogad.

Saeimā diskutē par iedzīvotāju padomju lomu pašvaldību darbā.

Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā rosina apstiprināt Kasparu Pudānu. Tā šorīt paziņojis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pudāns ir brigādes ģenerālis, Zemessardzes komandieris. Savukārt pašreizējā komandiera Leonīda Kalniņa amata pilnvaras beigsies nākamā gada janvārī.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu, Bruņoto spēku komandieri izvirza Valsts prezidents, bet amatā ieceļ Saeima.

Pamatojot savu izvēli, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda, ka Zemessardzes komandiera brigādes ģenerāļa Kaspara Pudāna profesionālā pieredze, izglītība, kvalifikācija, kā arī Zemessardzes amatā apliecinātās prasmes un sadarbības spējas padara viņu piemērotu komandiera amatam.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka Valsts prezidents ar savu izvēli Nacionālās padomes locekļus iepazīstināja jau vakar. Padome, uzklausot Pudāna redzējumu, atbalsta prezidenta izvēli. Latkovskis cer, ka arī Saeima vienbalsīgi atbalstīs Pudāna kandidatūru.

Arī šī brīža Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš sociālajos medijos sveic Pudānu ar izvirzīšanu amatam. Viņš norāda, ka komandiera amats ir liela atbildība un gods, tāpēc ir pārliecināts, ka Pudāna zināšanas, profesionālā pieredze un redzējums sekmēs Bruņoto spēku attīstību un stiprinās valsts drošību.

Ir pagājuši jau 11 gadi kopš Rīgā, Zolitūdē iegruva veikala Maxima jumts un bojā gāja 54 cilvēki.

Nacionālo Bruņoto spēku komandiera amatā rosina apstiprināt Kasparu Pudānu.

Valsts aizsardzības dienesta nākamā gada vasaras iesaukumam brīvprātīgi pieteikušies 782 jaunieši.

Valsts kontrole tomēr nevarēs revidēt parlamenta izdevumus. Tā galīgajā lasījumā lēmusi Saeima.

Latvijas vīriešu volejbola izlase nākamgad spēlēs Eiropas Zelta līgā.

Valsts policija: Terorisma līmenis Latvijā ir zems, bet tas nekādā veidā nedod mums iespēju snaust.

Ukrainas Augstākā rada galīgajā lasījumā atbalstījusi Ukrainas nākamā gada valsts budžetu.

Valdībai būs jāpārskata 19. novembrī pieņemtais lēmums negrozīt Garkalnes pagasta robežas un atstāt to jaunievēlēto domju ziņā. To lēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums.

Rīgas domei, arhitektu birojam "Mark arhitekti" un Kultūras ministrijai (KM) uzņemoties savstarpējas līgumsaistības, aizsācies darbs pie Rīgas Filharmonijas (Nacionālās koncertzāles) projektēšanas.

Rīgas dome ir pievērsusies pašvaldības šī gada budžeta grozījumiem.

Vai Ukraina gatavojas uzbrukt Krievijas civiliedzīvotājiem? Šis jautājums Kremļa medijos ir kļuvis aktuāls pēc tam, kad Vašingtona Ukrainai deva zaļo gaismu tālās darbības raķešu izmantošanai Krievijas teritorijā. Kremlis uz to reaģēja, 19. novembrī apstiprinot atjaunoto valsts kodoldoktrīnu, kas ievērojami atvieglo nosacījumus, pie kuriem Krievija var izmantot kodolieročus.

Kremļa retorikā par tālās darbības raķešu izmantošanu ir novērojamas divējādas tendences. No vienas puses, Kremļa mediji apgalvo, ka atļauja izmantot tālās darbības raķetes dziļi Krievijas teritorijā būtiski neietekmēs kara gaitu. Tiek uzsvērts, ka Krievijas rīcībā esot ļoti efektīva pretgaisa aizsardzības sistēma, un tātad šis pavērsiens neradot nopietnu apdraudējumu. Kremļa mediji mierina sabiedrību, stāstot, ka uztraukumam neesot pamata, raķetes neradot reālus draudus.

Tiek radīts iespaids, ka tā neesot efektīva kara stratēģija, bet gan iebiedēšanas taktika – Rietumvalstis un Ukraina vienkārši cenšoties izdarīt psiholoģisku spiedienu uz Krievijas sabiedrību. Kremļa ziņojums sabiedrībai tātad ir: “nav pamata uztraukumam, mēs kontrolējam situāciju.”

No otras puses, Kremļa rupori zināmā mērā paši nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu. Mediji izplata nepatiesu informāciju par raķešu izmantošanas nolūkiem, stāstot, ka Ukraina tās izmantos, lai uzbruktu civiliedzīvotājiem un “mierīgām” pilsētām. Tā nav taisnība. Tālās darbības raķetes ir paredzētas tikai tam, lai iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus objektus, kas kalpo Krievijas kara operācijām, kā piemēram munīcijas noliktavas. Pretēji Kremļa izteikumiem, Ukraina raķešu izmantošanu plāno tā, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem un ievērotu starptautiskos kara principus, kas pašai Krievijai ir sveši.

Dezinformācija par raķešu pielietojumu kultivē Kremļa cītīgi izvērsto propagandas stāstījumu, ka Rietumvalstis un Ukraina esot “īstie” agresori, kuriem morāles normas ir vienaldzīgas. Iekš šīs propagandas, Krievija rīkojoties pareizi un cīnoties pret “fašisma atdzimšanu” Ukrainā, tādējādi iedvešot iluzoru morālo pārākumu savas sabiedrības acīs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Augstākajā radā prezentē Ukrainas iekšējās noturības plānu.

Latvija nākamgad turpinās atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā; medicīnas personālam prasīs apliecināt valsts valodas zināšanas.

Skumjo Ukrainas kara gadadienu pieminēja arī Eiropas Parlamentā.

19. novembrī aprit tūkstoš dienu, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus, Latvijā notiek vairāki pasākumi.

Latvijas basketbola izlase gatavojas Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlei.

Ukraina netirgosies par valsts suverenitāti, drošību un nākotni, kā arī neatteiksies no tiesībām uz visu savu teritoriju – tā 19. novembrī uzrunā Ukrainas Augstākajai radai paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Šodien – pilna apmēra iebrukuma 1000 dienā – viņš parlamentu iepazīstināja ar sagatavoto Ukrainas iekšējās noturības plānu.

Šodien, Ukrainai ļoti simboliskā dienā, Ukrainas prezidents nāca klajā ar izstrādāto valsts iekšējās noturības plānu. Šis plāns atšķirībā no Zelenska oktobrī publiskotā Ukrainas „uzvaras plāna” paredz virkni konkrētus pasākumus tieši valsts iekšējās noturības stiprināšanā. Plānam ir desmit punkti - tie paredz pasākumu kopumu vienotības stiprināšanā, kaujasspēju uzlabošanai frontē, armijas apgādē ar ieročiem, finansiālajā drošībā, enerģētikas stiprināšanā, drošības nodrošināšanā, sabiedriskās saliedētības stiprināšanai, kultūras atbalstīšanai un kara veterānu stiprināšanai.

Kā norādīja Zelenskis, tieši Ukraiņu noturība var nodrošināt fundamentāli svarīgus apstākļus, lai karš Ukrainā beigtos uz taisnīgiem nosacījumiem un te izšķiroši var būt tieši turpmākie mēneši.

Arodbiedrības: Darba likumā plānotas vairākas pozitīvas izmaiņasdarba ņēmēju aizsardzībā.

Eksporta palielināšana, birokrātijas mazināšana un lielāka konkurence – šie ir tikai daži no soļiem, lai pārtikas cenas veikalos kļūtu pieejamākas.

Reportāža: Kādā stāvoklī ir Brīvības piemineklis, un kas slēpjas tā iekšienē.