Šodien ir joku diena, kuru piemin lielākā daļa pasaules. Šajā dienā ir ierasts vienam otru izjokot un sasmīdināt. Pr. Andris mums šodien skaidro prieka un humora nozīmi ticības dzīvē. Prieks un laba humora izjūta ir pazīme veselīgai garīgajai dzīvei. Tā liecina par pazemību, brīvību. Ja esam augstprātīgi un lepni, visu uztveram pārāk nopietni un saasināti. Esot augstprātīgi, nespējam tuvoties Dievam, līdz ar to nevaram būt svēti. Baznīcas tēvi humoru sauca par zālēm pret lepnību, kas dziedina mūsu sirdis.

Šodien turpinām katehēzes, kas veltītas Mises tematam. Šodien iepazīstam kalpojumu, kas Latvijā vēl nav atradis savu vietu, bet pamazām jau par to tiek runāts - tie ir akolīti. pr. Mārtiņš skaidro, ko nozīmē vārds akolīts, kādi ir šī kalpojuma pienākumi un kas tos var uzņemties. Akolītu kalpojums ir cieši saistīts ar Euharistiju un atgādina mums, ka mēs paši esam aicināti, pieņēmuši sv. Komuniju, kļūt par barību citiem.

Šodien katehēzē apskatām pēdējo Mises daļu - noslēguma ritu. Kas notiek Misē pēc tam, kad esam pieņēmuši komuniju? Kādi var būt svētību veidi atkarībā no tā, vai Misi svin bīskaps vai priesteris un kāds ir liturģiskais laiks? Tāpat mūsu viesis skaidro ko darīt pēc Sv. Mises.

Šodien mums viesos ir Laine Tabora, kura raksta doktora darbu par liturģisko mūziku. Viņa mums stāsta par mūzikas un dziedājumu vietu un nozīmi Sv. Misē. Runājam gan par to, kuras Mises daļas ir, kuras nav jādzied, kur korim jāatrodas dievnamā, kādai ir jābūt tautas iesaistei dziedājumos. Raidījuma viešņa skaidro arī to, kur meklēt informāciju par piemērotu dziedājumu gatavošanu Misei.

Šodien svinam Kunga pasludināšanas svētkus. Šajā dienā pieminam Marijas "Fiat" - "Jā", kas ļāva Dieva Dēlam iemiesoties mūsu vidū. Pr. Aivars mums skaidro šo svētku nozīmi mūsu ikdienas dzīvē: esam aicināti novērtēt dzīvības dāvanu jebkurā tās stadijā, raudzīties uz Marijas paļāvību un pazemību pieņemt Dieva plānu kā paraugu savai dzīvei. Tāpat varam iedziļināties Jēzus noslēpumā, kurš ir reizē Dievs un cilvēks. Šajā dienā Jānis Pāvils 1995. gadā izdeva encikliku veltītu dzīvības jautājumiem un aicina īpašu uzmanību pievērst nedzimušajiem bērniem. Visbeidzot katehēzē pārrunājam arī 24 stundas Kungam akciju, kur pāvests aicina ievērot kopš 2014. gada.

Šodien katehēzē iepazīstam Mises daļu, kurā sagatavojamies un pieņemam svēto Komuniju. To tā arī sauc par komunijas ritu. Šo Mises daļu iesākam ar Tēvs mūsu lūgšanu, lūdzamies par mieru un vienotību Baznīcā un visā pasaulē. Komunija ar Jēzu ir cieši saistīta ar komuniju ar draudzes locekļiem un visiem ticīgajiem visā pasaulē. Mēs esam viena Tēva bērni, Kristus brāļi un māsas. Šajā katehēzē pārrunājam arī žestus un darbības, kurus veic priesteris un ticīgā tauta konkrētā rita laikā.

Šodien turpinām iepazīt Svēto Misi. Iepriekš pārrunājām Euahristisko lūgšanu, šoreiz iepazīsim vienu no tām pamatīgāk. pr. Kārlis mūs ved soli pa solim cauri pirmajai Euharistiskajai lūgšanai, kura ir vissenākā no visām Euharistiskajām lūgšanām. Šeit uzzinām vairāk par lietotajiem tekstiem, to nozīmi, kā arī kā mēs katrs varam aktīvi piedalīties šajā lūgšanā.

Nedaudz pakāpjamies atpakaļ Mises gaitā un pārrunājam Mises Ievaddaļas noslēgumu. Tā vienmēr noslēdzas ar Kolektes lūgšanu, kura apkopo, iekļauj visu ticīgo nodomus. Šo lūgšanu priesteris iesāk ar aicinājumu "Lūgsimies", pēc kura seko klusuma pauze. Šajā klusumu katrs pie sevis var apcerēt savus lūgumus, nodomus Dievam, ar kuriem vēršas Misē. Pēc tam seko priestera lasīta lūgšana, kura ir vērsta uz Tēvu un izsaka konkrētās liturģiskā laika noskaņu. Cēsu draudzes prāvests šajā katehēzē arī skaidro himnas Gods Dievam augstumos svinīgo nozīmi, kura izceļ īpašus svētku dievkalpojumus.

Šodien runājam par lūgšanu, kas ir Mises centrs un kulminācija. Euharistiskā lūgšana iesākas ar prefāciju, par kuru vari uzzināt iepriekšējā katehēzē. Šodien runājam par pārējām šīs lūgšanas daļām. Šeit tu vari uzzināt kas ir Euharistija, epiklēze, konsekrācija, anamnēze, doksoloģija. Tāpat pr. Andris mums skaidro kā šīs lūgšanas laikā pieskaņot savu sirdi. Pāvests Francisks 2018. gada katehēžu ciklā, komentējot šo lūgšanu, mums atgādina, ka tā mūs mudina uz trim attieksmēm: pateicību vienmēr un visur, sevis dāvāšanu par upuri citiem, kā arī uz komunijas veidošanu ar citiem.