Šodien turpinām sarunu par Mises otro daļu - Euharistisko liturģiju. Kad ir sagatavotas upurdāvanas, tad seko pati Euharistiskā lūgšana, kuru Misāles ievads sauc par Mises kulmināciju un centru. Šī lūgšana iesākas ar prefāciju. Tā ir kā ievadlūgšana, kurā slavējam Dievu un teicam Viņu par pestīšanas darbu konkrētā liturģiskā laika kontekstā. Pr. Vjačeslavs mums skaidro kāds ir prefācijas vēstījums, kāda ir tās vēsture, cik šādas lūgšanas ir atrodamas mūsu liturģijā. Noslēgumā runājam par dziedājumu Svēts, svēts, svēts, ar kuru noslēdzas prefācija un turpinās Euharistiskā lūgšana.

Šodien katehēzēs sākam aplūkot Mises otro daļu - Euharistisko liturģiju. Šī liturģija sākas ar upurdāvanu sagatavošanu. Tās laikā mēs pateicamies Dievam par visām dāvanām, kuras no Viņa saņemam un kuras varam veltīt Viņam kā upuri. Tāpat mēs esam aicināti sadarboties ar Dievu, veltot šīs dāvanas Viņam. Ticīgie, kas piedalās Misē caur šīm dāvanām ieliek Dieva rokās paši savas dzīves, priekus un bēdas, lūgšanas un darbus un vieno to visu ar Kristus upuri, kas nesa pestīšanu.

Šī Mises daļa aicina mūs arī ikdienā visu, ko darām, veltīt Dieva godam un darīt pēc labākās sirdsapziņas.

Pirmdien iepazinām Dieva Vārda liturģiju Misē. Šodien pievēršam uzmanību kalpotājiem, kuri lasa Svētos Rakstus. Tā ir īpaša svētība - lektoru svētība, ko var lūgt caur draudzes prāvestu bīskapam, lai saņemtu stiprinājumu šī kalpojuma veikšanai. Šis kalpojums pieprasa, ka cilvēks rūpīgi gatavojas Svēto Rakstu lasīšanai pirms Mises, ikdienā lūdzas ar Svētajiem Rakstiem, tos lasa un pārdomā, ir pilnībā iniciēts Baznīcā (saņēmis Kristības, Iestiprināšanas sakramentus un praktizē Euharistijas pieņemšanu). Svēto Rakstu pasludināšana Misē notiek no speciāli tam paredzētām grāmatām - lekcionārijiem. Svēto Rakstu lasītāji ar saviem darbiem jārāda piemērs, kā ticību un Dieva Vārdu praktizē savā ikdienas dzīvē.

Svinot Sieviešu dienu, runājam ar priesteri Juri par daiļā dzimuma pārstāvēm. Runājam par to, ko Baznīca māca par sievieti, sievietes unikalitāti un to kā vīrieši un sievietes savstarpēji viens otru papildina un neaizstāj. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālu vērtību, kas ir vienlīdzīga visiem cilvēkiem, bet mums katram ir savs pienesums, kas ir neaizvietojams. Tāpat arī sarunājamies par sieviešu lomu un pienākumiem Baznīcā.

Šodien iepazīstam Dieva Vārda liturģiju Svētajā Misē. Pārrunājam cik un kādi lasījumi ir iekļauti šajā Mises daļā, kāda ir mūsu stāja šīs liturģijas laikā. Verbistu tēvs mums skaidro arī homilijas, jeb sprediķa nozīmi kā arī to, cik svarīgs klusums pēc šīs liturģijas. Atsaucamies arī pāvesta Franciska 2018. gada katehēzēm, kurās svētais Tēvs mums atgādina, cik svarīgi ir rūpīgi klausīties Dieva Vārdā, ko pasludina Misē, ļaut tam no ausīm nonākt mūsu sirdīs, bet caur sirdīm nonākt mūsu rokās, lai tās var nest labus augļus - ticības darbus, kas izpaužas kalpošanā citiem.

Šodien katehēzēs atgriežamies pie Svētās Mises. Šajā raidījumā pr. Pāvils mums skaidro grēku nožēlas aktu, kas seko pēc pirms nedēļas apskatītā ievadrita. Gulbenes draudzes prāvests mums skaidro grēku nožēlas nozīmi. Tā ir iespēja sagatavoties, attīrīt savas sirdis Dieva doto žēlastību saņemšanai. Šajā ritā mēs gan raugāmies uz savām attiecībām ar Dievu, gan ar līdzcilvēkiem, lūdzot piedošanu viņiem, gan piedodot citiem.

Sarunas laikā iepazīstam trīs dažādus grēku nožēlas veidus, kurus var izmanot Misē, kā arī kristību atjaunošanas ritu, kas aizstāj grēku nožēlu svētdienā. Tāpat arī priesteris Pāvils mums skaidro individuālās un vispārējās grēksūdzes atšķirības.

Šodien Pelnu trešdiena - diena, kad iesākam lielo gavēņa laiku, kas ir gatavošanās laiks Lieldienām. Šodien sarunā ar Jezuītu priesteri Jāni Meļņikovu pārrunājam, kas ir gavēnis, kā to pavadīt, kam jāpievērš uzmanība. Runājam arī par to kādas ir obligātās prasības no Baznīcas un kādas garīgas prakses varam izvēlēties paši.

Gavēņa mērķis ir atgriešanās un tuvošanās Dievam. To panākam ar trim savstarpēji saistītām lietām - atteikšanos, lūgšanu un žēlsirdības darbiem. Mūsu gavēņa prakses nevar būt par mūsu spēku izrādīšanu, tām ir jāpalīdz mums augt attiecībās ar Kungu.

Nedaudz atsaucamies uz pāvesta Franciska vēstījumu Lielajam gavēnim, kas var sniegt labas norādes izdarot personiskās apņemšanās.

pāvesta vēstījuma tekstu latviski vari lasīt seit: katolis.lv/2022/02/pavesta-fra...ielajam-gavenim

Ukrainas kara kontekstā šodien sarunājamies par to, ko varam darīt, lai saglabātu cilvēcību un satraukuma ietekmē neļautu ļaunumam pārņemt mūsu sirdis. Ar sarunas viesi runājam par to, cik svarīgi izvērtēt informāciju, kuru lasām un ar kuru dalāmies, vispirms pārbaudot vai tā ir patiesa un vai nesēj vēl vairāk naida. Tāpat ir vērts apdomāts satraucošo ziņu patēriņa daudzumu.

Īpaši varam pievērst uzmanību pāvesta Franciska nesen izdotajai enciklikai Visi brāļi, kurā pāvests mums atgādina, ka iestājoties par savām vērtībām, mēs nedrīkstam nostāties pret personām. Būs cilvēki, kuri it kā iestāsies par mūsu vērtībām, bet liks mums nostāties pret kādiem cilvēkiem, līdz ar to mēs kļūstam par manipulācijas upuriem.

Šobrīd, kad Ukrainā un daudzviet citur notiek karš, mēs piedzīvojam lielu satraukumu, bailes, pat paniku. Ar jezuītu tēvu Tadeušu pārrunājam, ko varam darīt piedzīvojot lielus satricinājumus dzīvē. Viesis mums skaidro, ka vispirms ir jāsaprot kā mēs jūtamies, kādas emocijas mani ir pārņēmušas un jāpārdomā, ko ar tām varam iesākt. Tāpat svarīgi tajā visā meklēt Dievu. Neskatoties uz lielo ļaunumu, mēs tā visa vidū varam iemācīties saskatīt labas lietas. Tāpat nevaram aizmirst par cilvēcību, kas piemīt ikvienam cilvēkam. Visbeidzot varam izvērtēt situāciju, savas iespējas un pārdomāt, kā mēs varam rīkoties un kādus lēmums pieņemt un attiecīgi rīkoties.

Tēvs Tadeušs norāda arī, cik būtiski ir 4 tikumi: apdomība, taisnīgums, stiprums, mērenība, kuri palīdz saglabāt mieru un pieņemt konstruktīvus lēmumus.