Šodien ķeramies klāt pašas Mises kārtībai. Tēvs Boguslavs mums stāsta kā sagatavoties Misei gan iekšēji ar sirds nostāju, gan ārēji. Tāpat pārrunājam dziedāšanas un stājas nozīmi Misē. Ļoti svarīgs aspekts ir kopības pieredze Misē, jo Kristus ir klātesošs kā kopienā, kas sapulcējusies, tā priesterī, kas vada lūgšanu. Franciskāņu tēvs skaidro ievaddziesmu Mises sākumā, procesiju, altāra pagodināšanu, krusta zīmi un sveicienu, ar kuru iesākam Svētās Mises svinēšanu.

Šodien katehēzē pārrunājam Mises kartību, kuru turpmākajos raidījumos izskatīsim pamatīgāk. Šodien pr. Edgars mums pastāsta par galvenajām Mises daļām un to, kas tajās notiek. Runājam par to, ka Mise sastāv no divām daļām: Dieva Vārda liturģijas un Euharistiskās liturģijas. Pirms tam ir ievada riti, kas palīdz sagatavoties Misei, bet pēc tam seko komunijas rits un noslēguma rits, kurš atgādina, ka Svētā Mise ir stiprinājums mūsu kristības aicinājumam būt par Kristus lieciniekiem pasaulē.

|

Šodien ar katehēzes viesi iepazīstam priekšmetus, kuri tiek izmantoti liturģijā. Runājam par altārsegām, svecēm, to simbolu un skaitu, svečturiem, par krustu, par grāmatām, kuras izmanto liturģijai, zvaniem, tribuli, vīrāku, laiviņu. Pr. Renārs skaidro katra priekšmeta nozīmi liturģijā. Vērtīga lasāmviela, kas palīdz sekot līdzi raidījumiem ir Misāles ievads. To varam lasīt šeit katedrale.lv/index.php?id=753

turpinot iedziļināties Sv. Mises svinēšanā, pievēršam uzmanību trijām galvenajām vietām, kuras atrodas dievnamā. Tās ir altāris, ambona un sēdeklis. Katehēzes viesis pr. Hose skaidro šo vietu simbolisko nozīmi.

Liturģiskās norises centrā atrodas altāris, kuru pagodinām paklanoties un kurš simbolizē gan pašu Kristu, gan pēdējo vakariņu galdu, gan krustu, gan Kristus kapu. Ambonai ir jāatrodas netālu no altāra. Tā ir vieta, no kuras svinīgi tiek pasludināti Svētie Raksti. Savukārt sēdeklis simbolizē autoritāti, kura piemīt liturģisko darbību vadītājam. Sēdeklis ir vieta, no kuras tiek iesākta un pabeigta Mise, kurā priesteris vai bīskaps klausās Svētos Rakstus un no kuras var arī sprediķot.

Katedrālēs atsevišķs sēdeklis ir veltīts bīskapam, kurš ir lokālās Baznīcas gans un autoritāte.

Šodien katehēzes viesis pr. Modris, kurš pats ir arī arhitekts, mums skaidro ēkas nozīmi Sv. Mises svinēšanā. Kaut katehisms norāda, ka svarīgākā ir kopiena, kas svin Misi, tomēr dievnams palīdz radīt piemērotu vidi lūgšanai un liturģijas svinībām. Dievnama formas, arhitektoniskie risinājumi, mākslinieciskās izpausmes palīdz piedzīvot skaistumu. Skaistums un liturģija ir tie, kas palīdz sastapt Dievu. Skaistums un estētika ir arī būtiski evaņģelizācijas elementi.

Šodien iesākam jaunu katehēžu ciklu par Svēto Misi. Cikla pirmajā raidījumā kopā ar Subates draudzes prāvestu pārrunājam no kurienes nāk vārds Mise, kā Mise ir attīstījusies laika gaitā un tās nozīmi kristieša dzīvē.

Katoliskās Baznīcas katehisms par Misi runā kā par Garīgās dzīves centru, tās avotu un virsotni vienlaicīgi. Misei ir arī šādi nosaukumi, kas pauž tās nozīmi: tā ir Euharistija, sapulce, komunija, maizes laušana, upuris u.c.

Šajā sarunā mēģinām izskaidrot šo nosaukumu nozīmes, kā arī visu ticīgo kopīgo līdzdalību Svētajā Misē un Misiju, ko tā uzliek visiem tās dalībniekiem.

Pāvests Francisks kā ierasts svētdienā Pētera laukumā uzrunāja sapulcējušos svētceļniekus, lai kopā lūgtos Kunga eņģelis lūgšanu. Viņš komentēja svētdienas liturģijā paredzēto evaņģēlija fragmentu, skaidrojot pirmo no svētībām: svētīgi nabagie, jo viņi iemantos debesu valstību.

Pāvests skaidro, ko nozīmē būt nabadzīgam gan praktiskā nozīmē, gan attiecībā pret dzīvi vispār. Šī nabadzības izjūta ir tā, kas mūs piepilda ar prieku, jo spējam būt pateicīgi par visu, ko saņemam no Dieva un ar to dalīties ar citiem.