Dievs atklājas caur kultūru un Baznīcai jāmācās izmantot kultūras sasniegumus lai skaidrotu un pasludinātu evaņģēlija vēsti. Baznīca nav pakļauta kultūrai un tādēļ var atrast kopīgu valodu ar dažādām kultūras formām. Turklāt kultūrai ir jāvirza cilvēks uz personības pilnveidošanu un sabiedrības kopējo labumu audzinot pastāvīgu spriestspēju, bet arī spēju apbrīnot, kontemplāciju. intuīciju. Vienlaikus atdzīstot kultūras neatkarību un to cienot. Tas nozīmē, ka arī valsts nevar noteikt un pakļaut kultūru politiskām vai ekonomiskām interesēm, bet gan jārūpējas lai nodrošināt labvēlīgus apstākļus un sniegtu atbalstu kultūras attīstībai.

Katras kultūras labās īpašības ir tā vērts lai tās izceltu un novērtētu. Turklāt, tas palīdz atklāt un iepazīt Evaņģēlija vēsti, jo Dievs sevi atklāj katra laikmeta kultūras ietvarā. Baznīcai jāmācās izmantot kultūras dažādību lai sludinātu, kā to jau gadsimtiem ir darījusi. Vienlaikus Baznīca nav piesaistīta pie vienas kultūras formas vai dzīvesveida un līdz ar to ir spējīga novērtēt dažādas kultūras, tās apvienot un vajadzības gadījumā attīrīt un nodot tālāk.

Patiess cilvēciskums ir sasniedzams un īstenojams kultūras ietvarā, tas ir, izkopjot dabisko labumu un vērtības. Kultūra ir cilvēka darbs, kas pakārto pasauli un dara to humānāku. Vienlaikus kultūra uzkrāj un nodod tālāk garīgo pieredzi, kas nodrošina attīstību visu kopējam labumam. Taču straujā kultūras attīstība var izraisīt problēmas kā identitātes zaudēšanu, tradīciju nonivelēšanu, veseluma pazaudēšanu, reliģijas noraidīšanu utt. Vienlaikus dzimst jauns humānisms, kas izjūt lielu atbildību par pasauli un cilvēkiem. Baznīca piedāvā pārdomāt kultūras problemātiku lai ar Atklāsmes patiesību to atjaunotu un pilnveidotu.

Laulība dabiski ir aicināta būt atvērta pret bērniem

Baznīca laulību raksturo kā svētu institūciju, ko Dievs ir iecerējis kā cilvēku pestīšanas, ģimenes locekļu personīgās izaugsmes un mūžīgās dzīves līdzekli. Turklāt laulība un ģimene nav dota vien pāra labumam. bet visai sabiedrībai kā cieņas, stabilitātes, ,iera un labklājības līdzeklis. Un caur laulību un ģimenes dzīvi tiek atklāts pats Pestītājs.

Katra indivīda un sabiedrības kopumā labklājība ir atkarīga no laulības un ģimenes dzīves labklājību. Taču problēmas kā poligāmija, šķiršanās, "brīvās attiecības" utt., kas izriet no egoisma, hedonisma un neatļautas dzimstības ierobežošanas kopā ar daudziem citiem faktoriem rada problēmas laulības un ģimenes dzīves problēmas. Baznīca vēlas izglītot un atbalstīt ģimenes un laulības institūciju.

Baznīca pievēršas aktuālām un steidzami risināmām problēmām dažādās sfērās, piemēram, laulība un ģimene kā pirmā, kara, kultūras, sabiedrības solidaritātes, politiskās un socioekonomiskās problēmas. Šīs problēmas Baznīca aplūko evaņģēlija gaismā par risinājumu piedāvājot evaņģēliskās vērtības un principus.

Tā pat kā pasaulei ir jāadzīst Baznīcas vieta tajā, tā arī Baznīcai ir jāapzinās pasaules devums viņai. Pasaule Baznīcu var bagātināt ar vēsturiskām pieredzēm, kultūru dažādību, zinātnes sasniegumiem lai atbilstoši cilvēku izpratnei tā varētu veikt evaņģelizācijas darbu. Cik tālu Baznīcas un pasaules mērķi saskan, tik tālu pasaule var bagātināt arī Baznīcu.