Šī diena vēsturē

1999. gada 3. septembrī Rīgā atklāja atjaunoto "Laimas" pulksteni.

Kad pagājušā gadsimta 80. gados toreizējā Moldāvijas Padomju Sociālistiskajā republikā izvērtās moldāvu nacionālā kustība, teritorija toreizējās Moldāvijas PSR austrumos, kur dominēja krievvalodīgie iedzīvotāji, kļuva par šīs kustības pretinieku atbalsta zonu. 1990. gada 2. septembrī t.s. Piedņestras Moldāvijas Padomju Sociālistiskā republika pasludināja par savu atdalīšanos no pārējā Moldovas. Tā radās Piedņestra – joprojām de jure neatzīta valsts un iesaldēta konflikta zona.

1939. gada 1. septembris atnesa radioklausītājiem Lielbritānijā Satraucošas ziņas. Raidsabiedrība BBC Londonā ziņoja: „Šīs dienas galvenais notikums: Vācija ir uzbrukusi Polijai un bombardējusi daudzas pilsētas. Pulksten sešos šopēcpusdien izziņota parlamenta sēde. Valsts padomes sēdē šopēcpusdien karalis parakstījis pavēli par armijas, flotes un gaisa spēku mobilizāciju. No pusdivpadsmitiem rītā līdz pusdiviem notika Ministru kabineta sēde, kamēr abas Parlamenta palātas aicinātas uz sēdi sešos vakarā.”

Teātris Šifbauerdammā, Berlīnes Mites rajonā, pastāvēja kopš 1892. gada. Sākumā tā repertuārā dominēja nopietnā dramaturģija, 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs – tradicionālās operetes, bet 1928. gadā par teātra direktoru kļuva Ernsts Jozefs Aufrihts, kurš to pievērsa sava laika novatoriskajiem skatuves meklējumiem. Par viņa mākslinieciskās politikas pieteikumu kļuva dramaturga Bertolta Brehta un komponista Kurta Veila kopdarbs – „Trīsgrašu opera”, kuras pirmizrādei priekškars teātrī Šifbauerdammā vērās 1928. gada 31. augustā.

1873. gadā Austroungārijas ekspedīcija atklāj Ziemeļu Ledus okeānā jaunu arhipelāgu, kuram dod Franča Jozefa zemes vārdu.

1882. gada 27. augustā dzimis Jūlijs Druva, latviešu pedagogs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

1846. gada 26. augustā Birmingemā komponists Fēlikss Mendelsons diriģēja pirmatskaņojumu sava mūža pēdējam lielajam darbam – oratorijai „Elija”. Vecās Derības pravieša tēlā var saskatīt līdzību ar paša komponista mākslinieciskās misijas apziņu.

Šodien Polija svin simto gadadienu, kopš 1920. gada 25. augustā noslēdzās Varšavas kauja starp Polijas armiju un Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem. Izšķirošajā Padomju-poļu kara sadursmē Polija nosargāja savu nesen atjaunoto valstiskumu, savukārt Krievijas boļševiku sapnis par pasaules revolūcijas uzvaras gājienu Eiropā izkūpēja gaisā.

2011. gada 24. augustā tehnoloģiju pasauli aplido ziņa, ka ASV informācijas tehnoloģiju giganta “Apple” līdzdibinātājs un līdzšinējais vadītājs Stīvs Džobss atkāpies no amata.

1920. gada vasarā boļševiku valdība Krievijā diezgan nepārprotami bija uzvarējusi pilsoņu karā. Nozīmīgākās balto ģenerāļu armijas bija sakautas, bija noslēgti miera līgumi ar Baltijas valstīm. Sarkanā armija izvērsa sekmīgu uzbrukumu pret Poliju un jūlija beigās jau atradās Varšavas pievārtē. Sapnis par uzvaras gājienu Eiropā gan izkūpēja gaisā līdz ar sakāvi Varšavas kaujā augusta otrajā pusē, un tajā paša laikā Ļeņina valdībai radās vēl viena nopietna problēma. 1920. gada 19. augustā vienlaicīgi vairākās Tambovas guberņas sādžās sacēlušies zemnieki apšāva labības savācēju vienības, līdz tam nelielās pretpadomju partizānu grupas strauji apvienojās „zaļajās armijās”, un guberņā izvērtās sacelšanās, kuras apspiešana prasīja padomju valdībai gandrīz gadu.