Par pirmo angliski rakstīto vēstuli, kas no Amerikas nosūtīta uz Eiropu, tiek uzskatīts pirmatklājēja kapteiņa Džona Rata ziņojums Anglijas karalim Henrijam VIII Tjūdoram, kas rakstīts Sv. Jāņa līcī tagadējās Ņūfaundlendas piekrastē 1527. gada 3. augustā. Eiropā to nogādāja kāds no Amerikas ūdeņos sastaptajiem franču vai portugāļu zvejas kuģiem.

Savienoto Valstu flotes torpēdlaivas PT109 bojāeja sadursmē ar japāņu eskadras mīnu kuģi 1943. gada 2. augusta naktī un tās komandas izglābšanās būtu maznozīmīga epizode Otrā pasaules kara gaitā, ja ne torpēdlaivas komandieris – tobrīd jaunākais leitnants, bet astoņpadsmit gadus vēlāk ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs.

Alpu kalnieši jau viduslaikos bija raduši dzīvot lielā mērā neatkarīgi no saviem formālajiem kungiem – vācu ķeizariem. Kad Habsburgu dinastijas ķeizari mēģināja šo brīvību ierobežot, t.s. „Meža kantoni” – Ūrī, Švīce un Untervaldene – 1291. gada 1. augustā noslēdza aizsardzības savienību, tā liekot pamatu Šveices valstij.

Par Lielās franču revolūcijas sākumu tradicionāli tiek uzskatīta Bastīlijas ieņemšana 1789. gada 14. jūlijā. Mazāk vienots ir ieskats par šīs revolūcijas beigām, taču daudzi vēsturnieki šai sakarā min 1794. gada 28. jūliju, kad ar nāvi giljotinējot tika sodīts Nacionālā konventa Sabiedrības glābšanas komitejas vadītājs un revolucionārā terora politikas īstenotājs Maksimiljēns Robespjērs.

Kauja pie Maivandas ciema Afganistānā 1880. gada 27. jūlijā starp britu okupācijas spēku brigādi un krietni lielākajiem afgāņu spēkiem nebija īpaši nozīmīga no militāri stratēģiskā viedokļa, tomēr tiek pieminēta kā teju spilgtākā epizode no britu kampaņām Afganistānā 19. gs. pēdējās desmitgadēs.

1887. gada 26. jūlijā Varšavā iznāca grāmata „Starptautiskā valoda”, kuras autors Ludviks Lācars Zemenhofs bija pieņēmis pseidonīmu Doktors Esperanto. Tas bija aizsākums pasaulē populārākajai mākslīgi radītajai valodai – esperanto.

1894. gada 25. jūlijā dzimis Gavrilo Princips – serbu nacionālists, kura pistoles šāvieni Sarajevā 1914. gada jūnijā kļuva par Pirmā pasaules kara ievadakordiem.

1198. gada 24. jūlijā notika pirmā kauja Baltijas krusta karu vēsturē – kauja starp vācu krustnešiem un lībiešiem pie Rīgas kalna. Krustneši uzvarēja, taču viņu vadonis – Ikšķiles bīskaps Bertolds – kaujā zaudēja dzīvību.

1945. gada 23. jūlijā pēc kara atjaunotā demokrātiskā Francija izvirzīja apsūdzību dzimtenes nodevībā maršalam Filipam Petēnam – bijušajam kolaboracionistiskā Višī režīma vadonim; bet savulaik – nacionālajam varonim.

1934. gada 22. jūlijā Čikāgā no Savienoto Valstu Federālā izmeklēšanas biroja aģentu lodēm mira viens no visu laiku leģendārākajiem gangsteriem – Džons Herberts Dilindžers.