Pirms 80 gadiem uz savu pirmo sēdi pulcējās tā dēvētā Tautas Saeima – padomju okupācijas apstākļos sarīkotās, jebkādām demokrātijas normām neatbilstošās vēlēšanās tapusi parlamenta fikcija. 1940. gada 21. jūlijā deputāti izspēlēja „tautas gribas” īstenošanas farsu, pasludinot Latviju par padomju republiku un lūdzot tās uzņemšanu Padomju Savienībā.

Par spīti Romas katoļu baznīcas centieniem, tai neizdevās vienoties par konkordāta līgumu nedz ar jauntapušo Vācijas ķeizarvalsti 19. gs. otrajā pusē, nedz ar demokrātisko Veimāras republiku pēc Pirmā pasaules kara. Stāvoklis mainījās, pie varas nākot Ādolfam Hitleram, un jau drīz pēc tam, 1933. gada 20. jūlijā Vatikānā tika parakstīta attiecīgā vienošanās.

1941. gadā britu premjerministra Vinstona Čerčila runa uzsāk pret nacistisko Vāciju vērstu propagandas kampaņu „V nozīmē Uzvaru”.

64. gada 18. jūlijā Romā izceļas milzīgs ugunsgrēks. Tas zināms kā Romas Lielais ugunsgrēks, kas noposta gandrīz visu pilsētu. Šī notikuma lielākā vēsturiskā vērtība ir politiskās kaislības, kas valdīja ap ugunsnelaimes iemesliem. Mēļoja, ka pilsētu nodedzināja trakais imperators Nerons, kamēr oficiāli vainoja kristiešus. Ugunsgrēka sekas bija ne tikai nodegusi pilsēta, bet arī kristiešu grautiņi.

Par Francijas Napoleona Bonaparta ēras beigām Eiropā uzskatāms 1815. gada 15. jūlijs, kad bijušais imperators pēc sakāves kaujā pie Vaterlo un atteikšanās no troņa padevās britu spēkiem uz līnijkuģa „Bellerofons” klāja netālu no Rošforas ostas Francijas rietumu piekrastē.

Vācijas karaļa un nākamā Svētās Romas impērijas ķeizara armijas sakāve kaujā pie Vīteka kalna Prāgas pievārtē 1420. gada 14. jūlijā izšķīra Pirmā husītu krusta kara likteni. Jana Husa sekotāju pirmā lielā uzvara iezīmēja visu tālāko cīņu gaitu: katoliskajai Eiropai neizdevās ar militāru spēku iznīcināt Bohēmijas „ķecerus” husītus, un t.s. Bohēmijas baznīca kļuva par 16. gs. Reformācijas priekšvēstnesi.

1923. gada 13. jūlijā kalna korē virs Malholandas šosejas Losandželosas pievārtē parādījās uzraksts HOLLYWOODLAND, kas vēlāk tiek saīsināts uz HOLLYWOOD, kļūstot par vienu no atpazītākajām Savienoto Valstu un amerikāņu kinoindustrijas zīmēm.

1943. gadā, naktī no 9. uz 10. jūliju, britu, amerikāņu un to sabiedroto spēki sāka operāciju “Husky” – iebrukumu Sicīlijā ar mērķi sagraut un izsist no Vācijas sabiedroto rindām fašistisko Itāliju.

1776. gada 8. jūlijā Filadelfijā, dievnamu zvaniem skanot, tika izsludināta Savienoto Valstu neatkarības deklarācija – vēsturē pirmais valststiesikais dokuments, kas deklarēja pilsoņu brīvo gribu kā valsts pastāvēšanas pamatu.

Pirmais Latvijas Republikas Valsts prezidents pēc neatkarības atjaunošanas bija Guntis Ulmanis. 5. Saeima viņu ievēlēja balsošanas trešajā kārtā 1993. gada 7. jūlijā.