1958. gada 18. augustā Savienotajās Valstīs nāca klajā viens no izcilākajiem un arī visvairāk noliegtajiem 20. gadsimta literatūras darbiem: Vladimira Nabokova romāns „Lolita”.

1945. gada 17. augustā Londonā nāca klajā britu rakstnieka Džordža Orvela alegoriski satīriskais romāns „Dzīvnieku ferma”, kurā autors nepārspējami trāpīgi un spilgti atmasko padomju totalitārisma nehumāno dabu. „Katra nopietni vērtējama rinda, kuru esmu uzrakstījis kopš 1936. gada, ir, tieši vai netieši, vērsta pret totalitārismu,” par sevi rakstījis Džordžs Orvels.

1988. gada 14. augustā 90 gadu vecumā mira Itālijas autosportists un sporta auto ražotājs Enco Ferrari.

1926. gada 13 augustā pasaulē nāca Fidels Kastro - Kubas revolucionārs un ilggadējs šīs valsts prezidents

Vācu izgudrotājs Karls Bencs, kura vārdu joprojām nes viens no atpazītākajiem pasaules auto zīmoliem, bija pirmais, kurš radīja sērijveidā ražojamu braucamrīku ar degvielas dzinēju. Nozīmīgu atbalstu vīram sniedza Benca kundze Berta, kura bija arī viena no pirmajām jaunradītā spēkrata izmēģinātājām – viņas debijas izbrauciens ar Benca Motorwagen notika 1888. gada 12. augustā.

Šodien aprit simtā gadskārta, kopš noslēdzās Latvijas Neatkarības karš. Mierlīgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju tika parakstīts Rīgā 1920. gada 11. augustā.

Galeonai „Vaza” bija jākļūst par Zviedrijas karaliskās flotes lepnumu, taču 1628. gada 10. augustā grandiozais burinieks nogrima Stokholmas reidā vien dažas stundas pēc nolaišanas ūdenī. Toties mūsdienās, izcelts no dzelmes, tas kļuvis par unikālu eksponātu.

1985. gada 7. augustā pasauli ieraudzīja kanādiešu puika Riks Dženests, kuram vēlāk bija lemts kļūt par modeli, kurš savu tetovējumu dēļ bija pazīstams kā „Zombijzēns".

Dāņu vikingi, 9. gs. uzsākuši invāziju Anglijā, līdz 878. gadam bija pakļāvuši savai kontrolei apmēram pusi anglosakšu zemju. Līdz tam neatkarīgās anglosakšu valstiņas sāka apvienot spēkus, un 910. gada 5. augusta kauja pie Tetenholas iezīmēja pagrieziena punktu, pēc kura sākās dāņu padzīšana un vienotas Anglijas karalistes izveide.

1693. gada 4. augusts tiek piesaukts kā datums, kad Šampaņas Oviljē benediktiešu abatijas vīna pagraba meistars tēvs Pjērs Perinjons esot atklājis šampanieša izcilās īpašības. Par stāsta un, līdz ar to, arī datuma vēsturisko patiesumu gan nākas šaubīties, tomēr tēva Perinjona nopelni šampanieša tapšanā ir nenoliedzami.