Stāsta komponiste un muzikoloģe Ilona Breģe

Volfgangs Amadejs Mocarts, pasaulslavenais austriešu komponists, ir vairāk nekā 20 operu un dziesmuspēļu autors. Dzīvojis no 1756. līdz 1791. gadam. Pirmo operu sacerējis jau 10 gadu vecumā. Viņa operas pēc pirmizrādēm Zalcburgā, Milānā, Vīnē un Minhenē tika naski iestudētas citos Eiropas teātros. Rīga šai ziņā nebija izņēmums, drīzāk otrādi – Rīgas Pilsētas teātra repertuārā centās iekļaut visjaunākās lugas un operas.

            Pirmā Mocarta opera, kas izskanēja Rīgā, bija “Bēgšana no serāla” un tas notika 1785. gadā. Jā, tiešām vēl Mocarta dzīves laikā un tieši tai gadā, kad Mocarts komponēja operu “Figaro kāzas”, bet citas Mocarta operas – kā Cosi fan tutte, “Tita žēlsirdība”, “Burvju flauta” vēl nebija radītas.

            Opera “Bēgšanu no serāla” savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1782. gada jūlijā Vīnē. Un nepilnus trīs gadus vēlāk – 1785. gada 18. februārī - rīdzinieki dzirdēja savu pirmo Mocarta operu.

Iestudējumam “Bēgšana no serāla” gan bija tikai četras izrādes. Tā kā šīs operas vokālās partijas izceļas ar augstu grūtības pakāpi, tad jāpiemin solisti. Galvenajā sieviešu lomā kā Konstance, turku pašā gūstekne, bija Juliāna Robertsa. Viņas skatuves gaitas Rīgā īslaicīgas – tikai divas sezonas, dziedājusi Prāgas Vācu operā, Frankfurtē pie Mainas, Hannoverē, Brēmenē un citviet. Viņas mīļoto Belmontu atveidoja Ignacs Valters, kurš bija dziedājis Vīnē 1780. gadā un, kā raksta laikabiedri, Mocartam bijis nodoms viņu iesaistīt operas “Bēgšana no seraja” pirmizrādē Vīnē, bet dziedātājs pēkšņi ticis atlaists no darba Vīnes operā. Rīgā angažēts 1784. gadā un – tajos divos gados, ko pavadījis Rīgas teātrī, Ignacs Valters dziedājis galvenās tenora partijas – Azoru Gretrī operā “Zemīra un Azors”, Romeo čehu komponista Bendas operā “Romeo un Džuljeta” un citas. Viņa skatuves partnere Rīgā bijusi jau minētā Juliāna Robertsa, ar kuru Ignacs Valters tepat Rīgā ir apprecējies, dalot savas tālākās dzīves un skatuves gaitas. Skaists mīlas stāsts – no operas mīlētājiem līdz dzīvesbiedriem! Romeo un Džuljeta, Konstance un Belmonts. Juliāna un Ignacs.

            Turku pašā Selima lomā bija Antons Gantners, bet seraja uzrauga Osmina sarežģīto vokālo partiju dziedāja Johans Meirers, vīrs pusmūžā, lielisks komiķis un basa-buffo lomu izpildītājs, kurš tai laikā - starp citu! -  bija arī Rīgas pilsētas teātra direktors. Savukārt kalpa Pedrillo lomā rīdzinieki redzēja Johanu Matiāsu Pauzeru.

            Vēl jāpiemin otrā sieviešu loma – Blondhena, kuru Rīgas Pilsētas teātrī 1785. gadā dziedāja Marija Anna Krista, pavisam jauna 18gadīga meitene, slavenā tā laika dramatiskā aktiera Jozefa Antona Krista meita, kura apprecējās ar Rīgas Pilsētas teātra aktieri Joahimu Mendi un visu mūžu nodzīvoja Rīgā, priecējot teātra skatītājus un svinot 1820. gadā krāšņu 35 gadu skatuves darba jubileju.

            Volfganga Amadeja Mocarta operas “Bēgšana no serāla” muzikālā vadība bija Karla Feiges rokās – viņš pats teātra orķestra koncertmeistars, lielisks vijolnieks, uzstājies kā solists ar Mocarta, Vjoti un Rodolfa Kreicera vijoļkoncertiem Rīgas Mūzikas biedrībā. Kad laikā no 1787. līdz 1794. gadam Karls Feige nebija Rīgā, arī operu uzvedumi Rīgas Pilsētas teātrī apsīka. Toties pateicoties viņam, Rīgā tika iestudētas nākamās Mocarta operas: “Tā dara visas” 1796. gada 13. augustā, “Burvju flauta” 1797. gada 14 aprīlī un “Dons Žuāns” 1799. gada 26. aprīlī.