Kāpēc Kurzemes lībiskā dialekta runātājus sauc par tāmniekiem un kāds ir šī neparastā vārda skaidrojums, atklāj Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Anete Ozola.

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Senā Rīgas pils ar tās torņiem gandrīz 700 gadus ir viena no tām Rīgas panorāmas dominantēm, ko pamana ikviens, skatoties uz pilsētu no Daugavas puses.Diagonāli viens otram pretim stāv masīvie apaļie torņi – pils laukuma pusē - Svina tornis un Daugavas pusē apaļais - Svētā Gara tornis. Neuzkrītošāki ir mazie četrstūra torņi pils pretējos stūros: Pipera tornis Daugavas pusē un Ziemeļu tornis pie vecākās pils daļas. Vēl ir divi jaunāki torņi, kuri dažādos laikos piebūvēti priekšpilij: Daugavas pusē, priekšpils ziemeļrietumu stūrī saglabājies 17.gs. vidū celtais Erkers un otrs - jaunākais no torņiem - 1938.g. piebūvētais Triju Zvaigžņu tornis.

Sēnes smarža minēta sēņu aprakstos kā viena no pazīmēm, nereti pat iekļauta tās zinātniskajā nosaukumā. Plašāk - Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere.

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniska asistente Anete Ozola, kuras interešu lokā ir dialekti, jo īpaši lībiskais dialekts, stāsta par atšķirībām starp dialektiem un izloksnēm.

Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists, par Gūtmaņalas tautā saukto „bundulīti”.

Jau kopš 18. gadsimta vidus latviešu valodā tikušas rakstītas un pārrakstītas rokrakstu grāmatas. Tās mēs varam iedomāties gan kā necila izskata ļoti nobružātas ar diegu sasietas lapu kopiņas, gan arī vienkāršos ādas vākos iesietas grāmatiņas, kuras līdzīgas mūsdienās papīrlietu veikalos nopērkamām piezīmju kladēm. Nacionālajā bibliotēkā tās apvienotas “Brāļu draudžu rakstu” fondā un veido daļu no arī citās Latvijas un pasaules krātuvēs glabātā tekstu kopuma, kura tapšanā piedalījušies Vidzemes latviešu un vācu hernhūtieši. Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica

Artūra Onegēra simfoniskās miniatūras Pacific 231 prototips bija sava laika tehnikas brīnums – tvaika lokomotīve, kas spējusi sasniegt 120 km ātrumu stundā. Pēc pirmatskaņojuma Parīzes Operā 1924. gada maijā Pacific 231 ceļi veda uz visām debespusēm un, izrādās, jau pēc nieka septiņiem mēnešiem tas nokļuva arī Rīgā!

Katra vīna baudīšanai ir vispiemērotākā glāze ar savu izmēru, formu, izliekumu, atvērumu, augstumu, dziļumu, platumu, lai glāze izceltu vīnogu labākās īpašības un stiprākās garšas. Stāsta vīnzinis Aigars Nords.

Stāsta rakstniece Inga Žolude, biogrāfiska romāna par rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku “Vendenes lotospuķe” autore.