Šajā nedēļas nogalē Līvānos svinēs pilsētas simtgadi, Rēzeknes novada dienas tiks izstāstītas ceļu stāstos, bet būt zirgā aicina Augšdaugavas novada Ilūkstē, kur notiks X tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”.

Šajās brīvdienās Latgalē jūs gaida pilsēta Latgales vārtos – Līvāni, “Sāksim svinēt Līvānu simtgadi! Šajos svētkos ikviens varēs atrast sev tīkamu aktivitāti,” piektdien un sestdien (17.un 18. jūlijā) būt Līvānos aicina Līvānu novada Kultūras un tūrisma centra direktore Kristīne Vaivode. Un piektdienas vakarā (17. jūlijā) pie Līvānu stikla un amatniecības centra tiks atklāts unikāls un paliekošs vides objekts: “Līvānos tiks uzstādīta skulptūra “Līvānu stikla gars”, kuras autors ir Ivo Folkmanis. Mūsu stikla pūtējs Aleksandrs Logvins bieži vien min, ka stikls ir kā untumaina sieviete, kura ir pakļāvīga, kad viņu ļoti, ļoti iemīl – es dodu mazu virzienu, kāda tā skulptūra izskatīsies,” teic centra pārstāve Kristīne Lipkova.

Un svētku galvenā diena – sestdiena (18. jūlijs) – tiks piepildīta ar notikumiem ikviena gaumei, apgalvo Kristīne Vaivode: “Kad atnāk ģimene, šim trīsgadniekam ir ko darīt un, kad atnāk vecmāmiņa, arī viņa var atrast sev nodarbi šajos pilsētas svētkos. Šis Līvānu gads un vakarā mēs vienosimies skaistā lielkoncertā, kur kopā ar mūsu līvāniešiem - Vinetu Lāci, Kristīni Kalniņu, Valdi Muktupāvelu, uz skatuves arī kāps Marts Kristiāns Kalniņš, Nauris Puntulis, Andris Baltacis u.c., protams, pievienosies arī mūsējie amatiermākslas kolektīvi. Turpināsim ar Igo programmu un plkst. 23.00 aicinām uz enerģisku un skatītāju iemīļotu lietuviešu grupu “The Roop”.”

Arī kaimiņu Augšdaugavas novadā svin: “18.jūlijā mēs aicinām ikvienu uz Ilūksti, kur notiks X tautas mākslas svētki “Sēlija rotā!””, uz daudzveidīgiem un piepildītiem svētkiem aicina Augšdaugavas novada kultūras un tūrisma pārvaldes pārstāve Vita Litiņa. “Jau no paša rīta svētkus ieskandinās pūtēju orķestris “Sēlija”, radot īstu svētku noskaņu, no plkst. 11.00 darbosies Sēlijas gadatirgus, būs amatnieki, mājražotāji, daudz dažādu aktivitāšu visai ģimenei – koncerti, izstādes, izrādes un radošās darbnīcas. Būs iespēja apmeklēt mūsu jauno Sēlijas mantnīcu un baudīt kulināro mantojumu. Vakarpusē plkst. 19.00 Ilūkstes estrādē lielkoncerts “Mēs atkal esam zirgā”, kurā piedalīsies deju kolektīvi un kori no Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadiem. Koncertā uzstāsies arī Ieva Akuratere un Atis Zviedris, un balle kopā ar grupu “Galaktika”.”

Arī Rēzeknes novadā ceļi ved uz vairākām vietām svinēt svētkus: “Katram ceļam ir savs stāsts par satikšanos, atgriešanos un meklējumiem”, kā stāsta viena no Rēzeknes novada svētku veidotājām Simona Kaupuža, tieši ar vadmotīvu “ceļi stāstos” jau visas nedēļas garumā tiek svinētas Rēzeknes novada dienas, kas kulminēsies sestdien (18. jūlijā) pēcpusdienā Lendžu pagasta estrādē: “No pēcpusdienas būs gan novada dižošanās aktivitātes, kur mēs leposimies ar novada īpašajām vietām un cilvēkiem, gan arī mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kur būs mazā tirgus skatuve ar jestrām norisēm, izsolēm, tirgus dančiem un dziesmām. Tāpat būs aktivitātes jauniešiem, senioriem, bērniem un ģimenēm, radošās norises.” Bet vakarpusē Lendžos izskanēs svētku lielkoncerts: “kurā uzstāsies grupa “Laimas Muzykanti”, Rēzeknes novada mākslinieciskie kolektīvi koncertuzvedumā “Dzymtuo zeme” (pēc Antona Rupaiņa komēdijas “Dzymtuo zeme” motīviem), kā arī grupas “Atkala”, “Dzelzs Vilks” un “Carnival Youth”.”

Lai pozitīvām emocijām piepildītas brīvdienas Latgalē!

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Miljoniem sludinājumu platformā „Telegram”, kuros slēpti tiek meklēti cilvēki sabotāžas un spiegošanas uzdevumu veikšanai Eiropā. Šādu ainu atklāj Polijā bāzētā medija „Vot Tak” izmeklēšana. Starp vervētāju piedāvājumiem ir veikt kaitnieciskas darbības arī Latvijā. 

„Vienkāršs darbs – bez dokumentiem. Elastīgs grafiks (pieejamas nakts maiņas, 4-6 stundas). Bez biroja un „dreskoda”. Samaksa uzreiz uz karti pēc maiņas beigām.”

Šis ir viens no darba sludinājumiem, kas sākotnēji šķietami piedāvā vienkāršu un ātru iespēju nopelnīt. Tas 4. jūnijā publicēts darba piedāvājumu kanālā krievu valodā platformā „Telegram” Polijā. Sludinājumu ievietojis lietotājs, kurš sevi dēvē par „Vaļeru”.

Kā noskaidrojis Polijā bāzētais medijs „Vot Tak”, kas darbojas Polijas sabiedriskās televīzijas „TVP” starptautiskās apraides ietvaros, aiz šī piedāvājuma patiesībā slēpies sabotāžas aktu vervētājs. „Vot Tak” žurnālists, izrādot interesi par sludinājumā piedāvāto darbu, sazinājās ar tā ievietotāju. Sarakstē žurnālists saņēma informāciju par atlīdzības apmēriem, kas paredzēti par dažādu objektu un transportlīdzekļu aizdedzināšanu.

„Vot Tak” norāda, ka šis ir tikai viens no vairāk nekā 20 miljoniem sludinājumu ar slēptiem piedāvājumiem veikt dažādus sabotāžas aktus, kas „Telegram” publicēti laika posmā no 1.janvāra līdz 1.jūnijam – tātad mazāk nekā pusgada laikā. Tie publicēti „Telegram” grupās krievu un ukraiņu valodā, kuru ģeogrāfiskais tvērums gan ir krietni plašāks un aptver vairāk nekā 20 pasaules valstis, tostarp Poliju, Spāniju, Vāciju, Bulgāriju un citas Eiropas valstis. Tomēr tas nenozīmē, ka vervētāji meklē cilvēkus uzdevumu veikšanai tikai šajās valstīs. Ņemot vērā iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā, vervētāji potenciālos izpildītājus var izmantot arī kaitniecisku darbību veikšanai citviet Eiropā.

„Vot Tak” žurnālists sazinājies ar citu darba piedāvājuma ievietotāju, kurš sevi dēvē par „Sašu”. Sarakste notikusi krievu valodā. Žurnālists uzdevies par ukraini, kas dzīvo Lietuvā netālu no Pabrades militārā poligona, kuru izmanto arī NATO sabiedrotie. Saša viņam piedāvājis uzdevumu nofilmēt tur izvietoto militāro tehniku.

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.

Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.

Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras Pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.

Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.

Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.

1999. gada 22. februārī Latviju satricina prātam neaptverama nežēlība - kāds vīrietis bērnudārzā Gulbenē nodūris audzinātāju un trīs bērnus. 

Slepkavu atrod ātri, bet motīvus šādam noziegumam neviens nespēj izprast vēl ilgi pēc notikušā, arī šodien pēc vainīgā nāves. 

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Plašāku stāstu par šo epizodi lasi portālā LSM.lv: Gulbenes bērnudāza klusā stunda: slaktiņš, kura sāpju ēna joprojām apvij pilsētu

Epizodes attēls ir ilustratīvs. 

Epizodes autore ir žurnāliste Dace Krejere, bet redaktore - Paula Gulbinska. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.

Stāsta tapšanā izmantotie avoti: 

Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālais valsts arhīvs (LNA VAZVA), 1308.f., 1.apr., lieta nr.847, 38.-42.lp. 

Galzons, E. (1999). Gulbenes slepkava bija rūpīgi gatavojies. Diena, 23.februāris. 

Viņš tic, ka mazām lietām ir liela vērtība – piemēram, rīta kafijas tasei, kas dod garšu visai dienai. Monopolā saruna ar kafijas grauzdētavas "Tiny Giant" līdzīpašnieku Edgaru Dzirkali.

Kafija jau sen vairs nav tikai uzmundrinošs dzēriens. Vienam tā ir rīta rutīna, citam – iemesls uz brīdi apstāties, bet vēl kādam – labs attaisnojums satikt sen neredzētu draugu. Mazā kafijas tasīte ir kļuvusi par vietu, kur dzimst idejas, notiek sarunas un tiek pieņemti lēmumi. Kur slēpjas kafijas spēks? Vai ap vienu tasi patiešām var izveidot veselu dzīvi?

Kāds ir tavs rīta kafijas rituāls?

Edgars Dzirkalis: Mans rīta kafijas rituāls ir ļoti vienkāršs. Man patīk tā saucamā "dubļu kafija". Esmu no rītiem ļoti slinks, un parasti steidzos. Uzvāru ūdeni, paņemu krūzīti, ieberu kafiju, apleju ar karstu ūdeni, nedaudz pagaidu un baudu kafiju. Tas var likties ļoti jocīgi, ņemot vērā nozari, kurā es esmu.

Man liekas, ka tavā nozarē šādus vārdus skaļi teikt ir gandrīz noziegums.

Edgars Dzirkalis: Mums ļoti daudz klientu nāk, un es parasti jautāju: kā jūs mājās pagatavojat kafiju? Jautāju ar domu, lai saprastu, ko ieteikt, kā samalt. Cilvēki parasti ir nosarkuši, nokaunas un saka - es vienkārši ieberu un apleju. Saku – tas ir arī, kā es dzeru. Īstenībā tas ir vispopulārākais kafijas baudīšanas veids mājās.

Bet kāpēc, tavuprāt, vispār ir šis fenomens par kafiju? Protams, rīta dzēriens iedod mums enerģiju. Bet mēs bieži vien sakām – satiekamies uz kafiju! Ko kafija izdara ar sarunu, ar mūsu ikdienu?

Edgars Dzirkalis: Es domāju, ka tas ir vienkārši lielisks veids, kā kaut kur satikties un baudīt.

Raidījumā skan:

Viņš tic, ka mazām lietām ir liela vērtība – piemēram, rīta kafijas tasei, kas dod garšu visai dienai. Monopolā saruna ar kafijas grauzdētavas "Tiny Giant" līdzīpašnieku Edgaru Dzirkali.

Ukrainai draud vēl viena smaga ziema. To šodien, 16. jūlijā, paziņoja Serhijs Koreckis, kuru parlaments - Augstākā Rada - apstiprināja premjerministra amatā. Koreckis uzsvēra, ka arī viņa vadītā ministru kabineta galvenā prioritāte būs stiprināt valsts aizsardzības spējas, lai pretotos Krievijas agresijai. Kamēr Augstākajā Radā notika balsojums, tikmēr galvaspilsētā Kijivā un citās Ukrainas pilsētās tūkstošiem cilvēku protestēja pret valsts prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu atbrīvot līdzšinējo aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā svētdienā negaidīti paziņoja par izmaiņām valdības sastāvā un par līdzšinējās premjerministres Jūlijas Sviridenko atlaišanu. Prezidents norādīja, ka viņam nav nekādu pretenziju pret Sviridenko, taču Zelenskis viņas nomaiņu pamatoja ar izmaiņām savā politiskajā stratēģijā.

Augstākā Rada aizvakar nobalsoja par Sviridenko atbrīvošanu no amatu, kurā viņa stājās pērn jūlijā. Līdz ar Sviridenko atbrīvošanu amatus zaudēja arī visi valdības ministri.

Serhijs Koreckis ir 48 gadus vecs. Viņš līdz šim nebija saistīts ar politiku. Koreckis kopš pagājušā gada vadīja Ukrainas lielāko naftas un gāzes uzņēmumu „Naftogaz”, bet iepriekš viņš vairākus gadus bija uzņēmuma „Ukrnafta” vadītājs.

Zelenkskis vakar oficiāli nominēja Korecki premjera krēslam. Viņš sacīja, ka Koreckis ir vislabāk sagatavotais kandidāts premjera amatam un tam, lai īstenotu prezidenta atjaunināto politisko stratēģiju.

Šodien Augstākajā Radā notika balsojums par Korecka apstiprināšanu amatā. Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 289 Augstākās Radas deputāti; pret balsoja tikai viens.