Krāpšanas riski pašvaldības iepirkumos, necaurskatāma publisko līdzekļu pārvaldība un trūkumi pašvaldības naudas un mantas pārvaldībā. Tās ir tikai dažas no problēmām, ko Valsts kontrole konstatējusi revīzijā par Ogres novada pašvaldību. Par iespējamiem pārkāpumiem informētas arī tiesībsargājošās un citas uzraugošās iestādes. Pašvaldība lielāko daļu ieteikumu sola ieviest, taču daļai revidentu secinājumu nepiekrīt. Tikmēr opozīcija prasa atbildību, bet pašvaldību ministrs – skaidrojumus.

Valsts kontrole secinājusi, ka Ogres novada pašvaldībā publiskie līdzekļi ne vienmēr plānoti un izlietoti caurskatāmi. Lai gan iedzīvotāji kā prioritāti norādījuši ceļu sakārtošanu un uzņēmējdarbības attīstību, lielākais finansējuma pieaugums paredzēts kultūras infrastruktūrai, tostarp Ogres muzikālā teātra projektam. Turklāt gandrīz puse iecerēto projektu līdz šim nav īstenoti.

Revīzijā konstatēti arī trūkumi iepirkumos – nekvalitatīva dokumentācija, darbi uzticēti uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši iepirkumā, bet atsevišķos gadījumos saskatītas arī iespējamas krāpšanas riska pazīmes.

Tāpat revidenti konstatējuši nepietiekamu kontroli pār biedrībām piešķirtā finansējuma izlietojumu, interešu konflikta pazīmes, kā arī trūkumus pašvaldības aģentūru darbībā, atlīdzības izmaksā un parādu administrēšanā.

Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā vairākkārt saskārusies ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus.

--

Ogres novada pašvaldība revīzijai izraudzīta pēc Valsts kontroles risku izvērtējuma, ņemot vērā iepriekš saņemto informāciju no iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un citiem avotiem, tostarp pašas Valsts kontroles pārbaudes. Šādas revīzijas nav neierastas un regulāri tiek veiktas arī citās pašvaldībās.

Revīzija: Ogres novadā konstatē sistemātiskas novirzes no pārvaldības kārtības un krāpšanas risku pazīmes iepirkumos.

Domnīca LaSER iepazīstinās ar jaunāko politikas pārskatu "Baltijas aizsardzības industrija. Vienoti mēs stāvam, sašķelti – krītam?".

Ukrainas parlaments premjerministra amatā apstiprināja 48 gadus veco Serhiju Korecki, kurš iepriekš bijis Ukrainas naftas un gāzes uzņēmumu "Naftogaz" un "Ukrnafta" vadītājs.

Juridiskais karš pret Baltijas valstīm ar mērķi veidot propagandas skatuvi un pierādīt, ka pat demokrātiskas valstis nespēj nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību – tā Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina komentē situāciju, ka Krievija plāno iesūdzēt Latviju un citas Baltijas valstis Starptautiskajā tiesā.

Pasaules kausā futbolā noskaidrotas finālistes - Spānija un Argentīna.

Pagājušais mācību gads bija pirmais, kad skolēniem līdz 6. klasei bija jāiztiek bez mobilā telefona skolā. Nākamajā mācību gadā telefonu skolā varēs lietot tikai vidusskolēni. To paredz grozījumi Izglītības likumā. Kā skolām pagājušajā mācību gadā izdevies atturēt skolēnus no telefona lietošanas izglītības iestādēs, vai tas ļāvis viņiem vairāk koncentrēties mācību darbam un intensīvāk komunicēt savā starpā starpbrīžu laikā, vai bijuši arī kādi izaicinājumi un kādi ieteikumi vecākiem? Bet kā vecākiem saprast, kad bērnam vajag savu mobilo telefonu, vai to vajag jau uzsākot skolas gaitas, vai tomēr vērts pāris gadus nogaidīt. Varbūt pirmklasnieku vecākiem jādomā par viedpulksteņa iegādi?

Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, pirmklasnieka un trešklasnieka mamma Linda Strazdiņa, kura pastiprināti interesējusies un pētījusi jautājumus par bērnu drošību dažādos čatos, Jēkabpils 2. vidusskolas direktora vietnece Inita Ciprusa un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

Krustpunktā pievēršamies Satversmes tiesai, tai izskatīšanā nodotajām lietām un spriedumu izpildei. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un "Re:Bbaltica" žurnāliste Inese Braže.

Šovakar, 16. jūlijā, netālu no Ogres, Turkalnē, kultūrvietā “Mēnesnīca”, izskanēs ģitārista un komponista Riharda Lībieša koncertprogramma “Plūsma//Iekšpus”. Sarunā mūziķis to raksturo kā koncertpiedzīvojumu, kurā būs iespēja gūt meditatīvu pieredzi.

Ar meditāciju klasiskā izpratnē Rihards nodarbojas maz, tomēr meditatīvu sajūtu mēdz tvert, kad spēlē ģitāru. Tieši tāpēc viņš metis sev izaicinājumu, veidojot notikumu, kurā vienmērīgu mūzikas plūdumu attīstīt ir pat grūtāk nekā ierastā koncertā, jo trūkst brīžu, kad atvilkt elpu. Tāpat mūziķis uzlādējas, kāpjot kalnos. Par to un meditatīvi eksperimentālās koncertprogrammas iecerēm Rihards Lībietis pastāstīja sarunā ar Unu Zvejnieci.

Viena no daudzajām diskusijām tikko aizvadītajā sarunu festivālā „Lampa” bija veltīta kultūras saistībai ar pilsonisko līdzdalību. Arī pētījumi liecina, ka profesionālā māksla var veicināt empātiju, savstarpējo sapratni un spēju apzināties savu lomu sabiedrībā. Vai mākslinieki par to domā apzināti un kā šo mākslas vērtību iedzīvināt izglītības vidē? Par to saruna Kultūras rondo.

Vai mākslas darbs ir arī īsceļš uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem skolā? Kultūras norises, izglītība un pilsoniskā līdzdalība. Tāpēc sarunā vairāk par praktiskām kultūras norisēm skolās un to, ko piedāvā jauna programma "Latvijas skolas somā". Sarunājas un iepazīstina māksliniece Eva Vēvere, kura darbojas ar sabiedriskiem projektiem kultūras, veselības, integrācijas jomā, ir pieredze Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projektos "Mākslinieks ir klātesošs", programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna un Izglītības attīstības centra programmu autore un lektore, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte.

400 kilometru attālumā no mūsu planētas Zemes orbītā jau 26 gadus atrodas, iespējams, sarežģītākā laboratorija, ko cilvēce jebkad ir radījusi - Starptautiskā kosmosa stacija. Vienlaikus šī laboratorija ir arī mājoklis, kuģis un patvērums cilvēkam izplatījumā. Starptautiskā kosmosa stacija ir viens no spēcīgākajiem simboliem un piemēriem mūsu spējām izzināt Visumu, vienlaikus tai pamazām tiek likts arī punkts. Par Starptautiskās kosmosa stacijas vēsturi, darbu šodien un nākotni saruna ar astronomijas entuziastiem un IT speciālistiem Raiti Misu un Intu Ķešānu.

Pētnieki no Jeruzalemes Ebreju universitātes atklājuši, ka mākslīgais ielu apgaismojums var iesprostot pat vairāk nekā piecus tūkstošus sauszemes vēžveidīgo tā saucamajās apļveida "nāves spirālēs". Pārsteidzošais atklājums liecina, ka gaismas piesārņojums var netīši mainīt pat vismazāko uz zemes dzīvojošo dzīvnieku paradumus. Šī vēžveidīgo uzvedība ir novērota Izraēlā, Golānas augstienēs, runa ir tieši par mitreņu sugu Armadillo sordidus, un pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Ekoloģija un evolūcija”.

Viedokli par šo pētījumu vaicājam pašmāju entomologam Voldemāram Spuņģim. Viņš skaidro, kā “nāves spirāles” veidojas, kāpēc tās ir bīstamas un iesākumā - vai Izraēlā fiksētais patiesi ir liels jaunums.