Mežs ir īpaša valstība, kurā cilvēks ir tikai viesis. Ko jāzina par uzvedību mežā, lai netraucētu tā pastāvīgos iemītniekus - dzīvniekus un putnus, un arī pasargātu sevi, neieliekot grozā sēni, kurai tur nemaz nevajadzētu būt? Par to sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.

Diāna Meiere kā vienmēr atgādina grozā, kurā vāc sēnes ēšanai, likt tikai tās sēnes, kuras labi pazīst.

Bet ir cilvēki, kas vienkārši interesējas par dabu un sēņu daudzveidību, un grib tās iepazīt, viņa iesaka iesaka lietotni "iNaturalist", kur ikviens var reģistrēties un ielikt sēņu fotogrāfijas, lai noteiktu, kas tā ir par sēni. Vadoties no attēliem, aplikācija piedāvā variantus. Protams, pašam jākrāj pieredze, jo neviena grāmata vai aplikācija nevarēs dot absolūtu padomu. Vēl var vērsties sociālo mediju kontos, kur pulcējas speciālisti, ne viedokļu apkopotāji.

Bet kad grozi pilni un atnesti mājas, Diāna Meiere iesaka sēnes notīrīt uzreiz, īpaši bērzlapes un bekas. Gailenes var ielikt ledusskapī pat uz divām dienām. Ja atved mājās pilnu mašīnas bagažnieku ar sēnēm, jārēķinās ar darbu vairāku stundu garumā.

Bet runājot par drošību mežā un iespēju sastapties ar kādiem meža zvēriem, sevišķi lāčiem, Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāču skaits pieaug un arī varbūtība sastapties ar lāci pieaug. 

"Sēņotāji ir labākās pozīcijās, viņi visu laiku pārvietojas un reti dodas uz mežu vienatnē. Ogotājiem ir lielāka iespēja [sastapties ar lāci], jo viņi ilgi uzturas vienā vietā, tad var gadīties, ka lācis nepamanīts un nesaklausīts pietuvojas," atzīst Jānis Ozoliņš. "Ja cilvēks aktīvi pārvietojas, kāpj uz zariem, speciāli nelien kādos brikšņos un vēl izdod kādu papildus troksni, tad lācis pats griež ceļu un satikšanās ir ļoti reta, bet ne neiespējama."

Viņš iesaka piesargāties, bet nekādā ziņā nepamest sēņošanu, šo kaislību un labumu sniedzošo nodarbi, jo mūsu meži nav tik bīstami.

Otrā lieta  – nedoties uz mežu vienam reģionos, kur zināms, ka lāči redzēti.

Trešā lieta – iegādāties piparu gāzes baloniņu, ja cilvēki dzīvo reģionā, kur ir lāči. Tas varētu psiholoģisko drošību radīt. Tikai nevajadzētu domāt, ka ar to varētu lāci no meža izdzīt.

Vēl pētnieks iesaka līdzi paņemtās sviestmaizes labāk atstāt mašīnā vai uzkārt kādā zarā, bet neatstāt zemē, jo smaržas lāci piesaista.

Ja nu tiešām gadās, ka paceļot acis sev dažus metrus priekšā cilvēks ierauga lāci, vienīgais, ko var rekomendēt,  – lēnām atkāpties, doties prom un varbūt tajā dienā izvēlēties citu sēņošanas teritoriju.

Latgalē šajās Saeimas vēlēšanās kandidātu ir mazāk nekā pirms četriem gadiem, turklāt katrs ceturtais no viņiem nemaz nedzīvo šajā reģiona. Dažām partijām pat lielākā daļa Latgales saraksta veidota no cilvēkiem, kuru ikdiena ar Latgali nav tieši saistīta. Tas raisa jautājumu, vai Latgali Saeimā var pilnvērtīgi pārstāvēt arī kandidāti no Rīgas, Pierīgas vai citiem novadiem.

Plašāk Viktora Andruškeviča sagatavotajā ierakstā.

Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši nepilni trīs mēneši. No Latgales šogad ievēlēs 12 deputātus, kas ir par vienu mazāk nekā iepriekš. Mazāk ir arī kandidātu: iepriekš Latgales sarakstos bija 264 cilvēki, šogad – 180. Taču viena tendence nav mainījusies – gandrīz katrs ceturtais kandidāts, kurš startē Latgales vēlēšanu apgabalā, pats Latgalē nedzīvo. Daugavpilī uzrunātie iedzīvotāji gan uzskata – Latgali vislabāk var pārstāvēt tieši vietējie cilvēki. Tomēr daļa uzskata – dzīvesvieta nav galvenais.

Tendence palikusi nemainīga jau no iepriekšējām Parlamenta vēlēšanām – arī šoreiz katrs ceturtais kandidāts nedzīvo Latgalē. Dažos sarakstos tas ir īpaši izteikti. Jaunajai konservatīvajai partijai no desmit kandidātiem septiņi dzīvo ārpus Latgales, savukārt partijai “Austošā Saule” tikai viens no septiņiem kandidātiem dzīvo Latgalē. Bieži tie ir jaunāki saraksti vai partijas, kurām reģionos nav spēcīgas komandas.

Lai cik bieza ir tumsa, no tās atkal iespējams izkļūt gaismā – šis ir viens no vēstījumiem, ar ko skatītājus mākslas projektā ”Izdegšana” uzrunā tā autors Madars Vīlisters. Projekts izaudzis no viņa personiskās pieredzes. Izdegšana savulaik viņu skāra ļoti smagi, bet palēnām un ar speciālistu palīdzību viņam izdevās atgūt spēju pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.

Projekts sākās ar mājaslapas izveidi, kurā cilvēki dalās savos pieredzes stāstos, un šodien ceļu pie skatītājiem sāks Madara Vīlistera mākslas izstāde ”Izdegšana”, kas apskatāma ”Draugiem Group” biroja pagalmā. 

”Darbi kopā ir septiņi. Kā citi man saka – drūmi, drūmi… Bet es saku – tā ir realitāte, un realitātei jāskatās acīs, lai mēs tiktu ar to galā. Un tagad man likās, ka ir tieši tāds laiks, kad cilvēki ļoti daudz ar to saskaras, bet kautrējas par to runāt, līdz ar to izdegšana arvien vairāk aktualizējas, jo mēs par to nerunājam.” 

Tā izstādes un visa projekta ”Izdegšana” autors Madars Vīlisters. Viņu pašu pilnīgs fizisks un emocionāls izsīkums piemeklēja pirms desmit gadiem, ietekmējot visas viņa dzīves sfēras, un šīs sajūtas atspoguļo izstādes centrālais darbs – melna vīrieša skulptūra, kas sēž sagumis, nolaistiem pleciem, it kā bez spēka, galvā viņam ir melns lampas abažūrs, bet sēž viņš uz lielformāta izdeguša sērkociņa.

Izstādes darbi vēstī arī par to, kā kāda cilvēka izdegšana ietekmē līdzcilvēkus, īpaši spilgti tas atspoguļojas darbā, kurā bērns ir izstiepis rokas, lai saņemtu no vecākiem emocionālu atbalstu, bet viņu resurss to sniegt ir izsīcis, kāds cits darbs runā par to, kā izdegšana nozog mums tik dārgo laiku. Šķiet ikviens varēs identificēties ar darbu, kurā sirds ir pārvērtusies par izdegušu sērkociņu.

Izstāde skatāma uzņēmuma ”Draugiem Group” biroja pagalmā. Būt daļai no šī projekta bijis svarīgi, jo tas runā par mūsdienās tik aktuālajām mentālās veselības problēmām, kas arī tehnoloģiju uzņēmumos ir ļoti nozīmīgs darba vides jautājums – saka ”Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Izstāde ”Izdegšana” uzņēmuma ”Draugiem Group” biroja pagalmā, Ojāra Vācieša ielā, skatāma darba dienās no 10.00 līdz 17.00, ieeja tajā – bez maksas, un tā būs pieejama trīs nedēļas.

Projekts ietver arī cilvēka pieredzes stāstus par izdegšanu, un tos var iepazīt projekta mājaslapā www.izdegšana.lv.

Monopolā viesojas mākslinieks, kura darbi nenonāk galerijās – tie kļūst par daļu no cilvēka. Saruna ar tetovētāju un grupas "Tesa" bundzinieku Jāni Burmeisteru.

Deputāti komisijā atbalsta ieceri veidot īpašu fondu Latvijas austrumu teritorijas attīstībai; jālemj būs Saeimai.

Joprojām asas diskusijas par vēja parka ieceri Augšdaugavas novadā.

Lietuva un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem.

Modernas un drošas telpas, plašākas ārstniecības, aprūpes un diagnostikas iespējas – tas tiek solīts jaunā Plaušu veselības un infekcijas slimību korpusa pacientiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Ir sagatavoti priekšlikumi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iepirkumiem. Priekšlikumus izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kopā ar IUB un Finanšu ministriju, atsaucoties uz premjera rezolūciju.

Lietuvas rīcībā ir izlūkdienestu informācija, kas liecina, ka Krievija varētu gatavoties provokāciju rīkošanai Baltijas reģionā. Par to intervijā ziņu aģentūrai BNS paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Lietuvas valsts galvas teiktais izskanēja laikā, kad Polija brīdinājusi, ka Krievija varētu plānot tā dēvēto „viltus karoga” operāciju.

Šodien, 15. jūlijā, publiskotajā intervijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda faktiski apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.

Pēc Nausēdas teiktā, ņemot vērā šo apdraudējumu, Lietuva pēdējā laikā ir būtiski pastiprinājusi kritiskās transporta un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzību. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka atbildīgās iestādes gatavojas plašam iespējamo uzbrukumu spektram, kuru mērķis varētu būt šo objektu darbības traucēšana.

Intervijā Nausēda neapgalvoja, ka Krievijas iespējamie uzbrukumi varētu būt vērsti tieši pret Lietuvu. Iepriekš Polija informēja par Rietumu drošības iestāžu bažām saistībā ar pieaugošo Krievijas provokāciju risku NATO austrumu flangā. Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis vakar apstiprinājis oficiālos Varšavas brīdinājumus. Pēc viņa teiktā, Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.

Šonedēļ pievērsīsimies norisēm dažādos pasaules kontinentos. Āfrikā, Sudānā, turpinās smaga humānā krīze, kas jau laupījusi ap 150 tūkstošiem vai vēl vairāk dzīvību un miljoniem cilvēku likusi doties bēgļu gaitās. Eiropas Savienībā šonedēļ sprieda par sankciju piemērošanu izraēliešu produkcijai, kas ražota izreāliešu apmetnēs Jordānas upes Rietumkrastā. Vienošanās par sankcijām gan netika panākta. Ukrainā notiek valdības maiņa, jo pēc nepilna gada darba no amata atkāpusies premjerministre Jūlija Sviridenko.

Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane un portāla TVNET ārvalstu ziņu žurnāliste un redaktore Annija Vīnkalna.

Ierakstā uzklausām ukraiņu politologu Dmitro Levusu.

Pagājušajā trešdienā, 8. jūlijā, Apvienoto Nāciju Starptautiskā faktu vākšanas misija Sudānā nāca klajā ar ziņojumu par vardarbību pret civiliedzīvotājiem, ko izvērsis militārais formējums „Ātrā atbalsta spēki”.

Kopš 2023. gada Sudānā norit nežēlīgs pilsoņu karš starp valdības karaspēku un minēto grupējumu.

„Ātrā atbalsta spēkus” kā no armijas neatkarīgu militāru struktūru 2013. gadā izveidoja toreizējais diktators Omārs el Bešīrs, iekļaujot tajā ļaudis no tā dēvētās džandžavīdu milicijas – bruņotām arābu nomadu grupām, kuras vairākas desmitgades bija rīkojušas bandītiskus uzbrukumus nearābu zemkopju kopienām valsts dienvidrietumos.

2019. gadā plaša protestu kustība gāza diktatora Bešīra režīmu, taču demokrātisku iekārtu tā arī neizdevās izveidot. Vispirms 2021. gadā Sudānas bruņotie spēki kopā ar Ātrā atbalsta spēkiem padzina civilo pārvaldi un izveidoja huntu, bet 2023. gadā abas šīs militārās frakcijas sāka cīnīties savā starpā. Ātrā atbalsta spēkiem sākumā izdevās sagrābt galvaspilsētu Hartūmu, taču pagājušā gada martā armija to atguva. Kā vienai, tā otrai karojošajai pusei drīz uzradās ārēji atbalstītāji. Bruņotos spēkus atbalsta Ēģipte, Turcija, Irāna un Krievija, savukārt Ātrā atbalsta spēki saņem ieročus no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur tiek pārdota lielākā daļa no zelta, ko šī karojošā puse nelegāli eksportē, tāpat ar Ātrā atbalsta spēkiem sadarbojas Etiopijas valdība un Lībijas austrumdaļu kontrolējošais ģenerālis Halīfa Haftars.

Šobrīd karā iestājies zināms spēku līdzsvars, „Ātrā atbalsta spēki” nostiprinājušies Sudānas dienvidrietumos – Dārfūras provincē, bruņotiem spēki pārvalda pārējo valsts teritoriju. Vietumis atsevišķas zonas kontrolē ar vienu vai otru pusi saistītas mazākas bruņotas organizācijas un vietējās milicijas grupas. Pēc neatkarīgās amerikāņu domnīcas „Council of Foreign Relations” aplēsēm Sudānas pilsoņu karš ir izraisījis šobrīd smagāko humāno un bēgļu krīzi pasaulē, laupot apmēram 150 000 dzīvību un liekot apmēram divpadsmit miljoniem cilvēku pamest savas dzīvesvietas.

Pieminētais Apvienoto Nāciju ziņojums atklāj, ka pagājušā gada oktobrī, kad Ātrā atbalsta spēku vienības ieņēma Fašīras pilsētu, tās izvērsa pret civiliedzīvotājiem, sevišķi nearābu izcelsmes, vardarbību ar genocīda elementiem. Notikušas masu slepkavības, masveidīgas izvarošanas grupā, iedzīvotāju mērķtiecīga atstāšana bez pārtikas. Pašreiz Ātrā atbalsta spēki koncentrē savas vienības ap Obeidas pilsētu valsts centrālajā daļā, kur mīt apmēram pusmiljons iedzīvotāju, tai skaitā ap astoņdesmit trim tūkstošiem bēgļu. Apvienoto Nāciju pārstāvji brīdina, ka ja Obeidā ļaus atkārtoties Fašīras scenārijam, slepkavību un vardarbības bilance var būt vēl šausminošāka.

Svētdien, 12. jūlijā, Ukrainas Augstākajai Radai savu demisiju pieteica premjerministre Jūlija Sviridenko. Vakar Rada to apstiprināja ar savu balsojumu, līdz ar to līdzšinējā valdība uzskatāma par atkāpušos.

Premjerministres aiziešana pēc gada valdības vadībā nav saistīta ar kādu skandālu vai acīmredzamām domstarpībām. Tā ir Ukrainas augstākā izpildvaras nesēja, prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīva, kuras pamatā, kā viņš to definējis, ir „atjaunota politiskā stratēģija”. Prezidents solījis izmaiņas arī spēka struktūru vadībā. Kā ticamākais Jūlijas Sviridenko pēctecis valdības priekšgalā tiek minēts līdzšinējais valsts naftas un gāzes piegādes koncerna „Naftogaz” vadītājs Serhijs Koreckis. Kā citi ticami kandidāti tiek minēti enerģētikas ministrs un kādreizējais premjerministrs Deniss Šmihaļs, aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs un Harkivas mērs Ihors Terehovs. Katram no viņiem ir savi pieredzes un kompetences „trumpji”. Domājams, ka savu premjera kandidātu prezidents cels priekšā Augstākajai Radai rīt, 16. jūlijā.

Tikām Ukraina pēdējās nedēļas laikā atkal pievienojusi savam kontam pārliecinošus sasniegumus kaujas laukā. Dažu dienu laikā Azovas jūrā peldrobotu uzbrukumos nogremdēti vai bojāti simt pieci Krievijas peldlīdzekļi – tankkuģi, sauskravu kuģi, prāmji un velkoņi. Pavisam izsista no ierindas vairāk nekā puse Krievijas Azovas jūras civilās flotes. Ukraiņu lidroboti trāpījuši koncerna „Gazprom” naftas pārstrādes un naftas ķīmijas kombinātam Salavatā, Baškortostānā, kā arī militāriem mērķiem Krimā un tai pieguļošajās teritorijās.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Pirmdien, 13. jūlijā, Eiropas Savienības Padomes ārlietu ministru konsīlijs pulcējās Briselē, lai apspriestu sankciju piemērošanu produkcijai, kas ražota izraēliešu apmetnēs Jordānas Rietumkrastā.

Šī teritorija nonāca Izraēlas bruņoto spēku kontrolē Sešu dienu kara rezultātā 1967. gadā un pamatā ir starptautiskās sabiedrības atzīta par Izraēlas okupētu, kas vairākkārt atzīmēts Apvienoto Nāciju institūciju rezolūcijās un Starptautiskās tiesas spriedumos. Izraēla, savukārt, uzstāj, ka Rietumrasts ir strīdus teritorija, jo līdz 1967. gadam to bija anektējusi Jordānija, kam arī nebija uz to starptautiski atzītu tiesību. Jau drīz pēc Rietumkrasta nonākšanas Izraēlas kontrolē šajā līdz tam palestīniešu apdzīvotajā apgabalā sāka veidoties ebreju tautības Izraēlas pilsoņu apmetnes. Pašreiz līdzās aptuveni trim miljoniem palestīniešu tur dzīvo vairāk nekā pusmiljons izraēliešu kolonistu.

Kopš 1993. gada Rietumkrasta teritorija ir sadalīta trīs dažādās zonās ar dažādu Izraēlas spēku klātbūtnes un kontroles līmeni, un izraēliešu apmetņu teritorija iekļauta zonā C, kas ir pilnīgā Izraēlas kontrolē. Pamatā starptautiskajā sabiedrībā valda konsenss par to, ka izraēliešu apmetņu veidošana ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Cita starpā, šādu viedokli 2024. gada jūlijā oficiāli formulēja Starptautiskā Tiesa, aicinot valstis novērst tirdzniecības vai investīciju attiecības, kas palīdz uzturēt šo situāciju.

Tam kategoriski nepiekrīt pašreizējā Izraēlas valdība, kurā liela ietekme ir labējiem radikāļiem. Šo politiķu ieskatā Rietumkrasta zemes – Jūdeja un Samārija – ir vēsturiskas ebreju teritorijas un, attiecīgi, ebreju klātbūtne tur ir leģitīma.

Pēdējos mēnešos ir pieaudzis vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu spiediens par labu sankciju noteikšanai, uzsverot, ka pastiprinās Izraēlas kolonistu vardarbība pret palestīniešiem un viņu īpašumu, kā arī Izraēlas valdība veicina apmetņu izplešanos. Tādas valstis kā Īrija, Nīderlande un Spānija jau ir ieviesušas savus nacionālā līmeņa tirdzniecības ierobežojumus apmetņu ražojumiem, taču Eiropas Savienība kopumā līdz šim pie kopsaucēja nav nonākusi, ko, protams, neveicina arī pašreizējais Izraēlas un „Hamās” karš. Valstu grupa, kurā ietilpst Beļģija, Nīderlande un Spānija ar augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas atbalstu pirmdienas sanāksmē ieradās ar mērķi panākt Eiropadomes balsojumu par konkrētiem pasākumiem. Runa ir par trīs iespējamajiem modeļiem: lielākiem tarifiem, importa licencēšanas sistēmu vai pilnīgu tirdzniecības aizliegumu. Tomēr vairākas dalībvalstis – Vācija, Itālija, Ungārija un Čehija – ir pret, tāpat skeptiski noskaņota arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Nav arī līdz galam skaidrs, vai Eiropadomes balsojumā šajā gadījumā būtu lietojams kvalificētā vairākuma, vai konsensa princips.

Sagatavoja Eduards Liniņš un Artis Tomsons.

"Mammu, kāpēc es izskatos citādāk?" Kā ar mazu bērnu runāt par redzamām izskata atšķirībām un palīdzēt viņam augt ar pārliecinātam par sevi. Un kā vispār ar mazu bērnu runāt par to, kāpēc citi cilvēki izskatās vai dara kaut ko citādāk?

Ģimenes studijā analizē sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, pirmsskolas izglītības iestādes "Creakids" skolotāja Alda Rusina un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze.

Ierakstā uzklausām mammas pieredzes stāstu.