Ogu eksports pieaug – pēdējos gados upeņu eksports sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju. Arī saldētu melleņu realizācija ārvalstu tirgos palielinās. Tomēr daļa audzētāju saka – vispirms jānodrošina vietējais tirgus un tikai tad var sākt domāt par eksportu.

Kādas ogas eksportējam visvairāk, kur audzētāji redz potenciālu un kas traucē attīstību?

Saldētu upeņu eksporta kopvērtība pērn pārsniedza 860 tūkstošus eiro un tas ir vēsturiski lielākais rādītājs. Lielākās eksporta valstis – Nīderlande, Austrija, Vācija un Itālija. Andris Krogzems, kurš saimnieko Viļķenes pagastā un audzē upenes bioloģiski ap 80 hektāru platībā, saka – šai kultūrai ir liels potenciāls.

Lielākā daļa izaudzētā tiek realizēta ārvalstīs, vietējā tirgū paliek pavisam maza daļa. Faktiski pārstrādes uzņēmumi iepērk mazāk par vienu procentu no izaudzētā. Galvenokārt upenes domātas pārstrādei. Taču pēdējo gadu klimatiskie apstākļi atstāj ietekmi arī uz šā gada ražu un ietekmēs eksporta apjomu. Arī citviet laikapstākļi šai kultūrai radījuši lielas problēmas.

Viens nav karotājs – ap 40 ogu audzētāji apvienojušies kooperatīvā „Bio Berries Latvia”, kas dod lielākas iespējas eksportā. „Krogzeme” gadā arī izaudzē ap pusmiljonu upeņu stādu, kas visi tiek iedēstīti tepat, Latvijā.

Lai apvienotu augļkopjus un nodrošinātu lielāku tirgus spēku, izveidots lauksaimnieku kooperatīvs „Vidzemes BIO āboli un ogas”. Tā valdes priekšsēdētāja, bioloģiskās saimniecības „Dabas gardumi” saimniece Ieva Spriža domā, ka vispirms vietējais tirgus jānodrošina ar pašmāju ogām un augļiem un tikai tad var sākt domāt par eksportu.

Jau otro nedēļu Nacionālajā bibliotēkā notiek jaunas pārpratumu komēdijas ”Dainu skapis” filmēšana. Ar to pilnmetrāžas spēlfilmu jomā debitē režisoru tandēms Klāvs Mellis un Rūdolfs Gediņš sadarbībā ar teātra trupu ”Kvadrifrons”. Filmas galvenie varoņi ir bibliotēkas darbinieki, kuri, lai izbēgtu no finansiālas ķezas un labotu dzīves netaisnības, nolemj nolaupīt dārglietas, taču nejaušības dēļ par viņu zādzības upuri kļūst Dainu skapis.

”Svarīga lieta – tajā brīdī, kad būs dūmi, es esmu norīkots kā atbildīgais par ugunsdrošību, desmit minūtes iepriekš man vajag paziņot, ka tas notiks.”

Juris Ģiedris, Nacionālās bibliotēkas saimniecības departamenta direktors pirms katras filmēšanas instruē komandu par drošības pasākumiem, jo bibliotēka ir specifiska vide, kur jāievēro stingri noteikumi. Filmēšana sākas brīdī, kad bibliotēku apmeklētājiem slēdz, un risinās teju visu nakti, jo svarīgākās filmas atslēgas ainas arī notiek tieši naktī.

Izrādās, Juris Ģiedris ne tikai palīdz saimnieciskās lietās, bet arī pats filmējas masu skatos.

Filmēšana notiek pa visu bibliotēkas ēku, un tā arī ir centrālā vieta, kur risināsies filmas notikumi, jo tās galvenie varoņi ir bibliotēkas darbinieki. Morālās un finansiālās likstas viņus nomākušas tik tālu, ka viņi nolēmuši īstenot kādu pārdrošu plānu, tikai ceļā uz to viens pēc otra gadās dažādi šķēršļi.

Ar radošo grupu tiekos reizē, kad plānā ir filmēt tieši lielā laupīšanas vakara atsevišķas ainas, kas ir visa sižeta kulminācija.

Plānots, ka pārpratumu komēdija ”Dainu skapis” pirmizrāde notiks nākamā gada sākumā.

Lauksaimniekiem lielāks atspaids par degvielas akcīzes nodokļa atlaidi ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai. To Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš apgalvoja, ka ministrijas ierēdņi patlaban rūpīgi seko līdzi, vai PVN samazināšana pienācīgi atspoguļojas arī veikalu cenās.

Ministrs arī uzskata, ka samazinātajai PVN likmei jābūt pastāvīgai normai, nevis terminētai, kā tas ir šobrīd. Tas vēl jāizvērtē, veidojot nākamo gadu budžetus.

Gada sākumā Rīgā tūristu bija mazāk, bet gada laikā – pat par 100 tūkstošiem vairāk viesu nekā pērn. Tādas prognozes ir Rīgas pašvaldībai, kas šogad tūrisma nodevā cer iekasēt par nepilniem 250 tūkstošiem eiro vairāk. Tiesa, viesnīcnieku un restorānu asociācijā uzskata, ka ne viss ir tik rožaini. Savukārt no tūrisma aģentiem un operatoriem izskan pat skarba kritika.

Par Latvijas lāčiem raidījumā saruna ar mežzini Jāni Pirvicu. Runājam arī par  vilkiem un to stipro pieaugumu pēdējos gados un kas notiek ar lūšiem.

Kā cilvēks, kurš rada svētkus citiem, svin pats savu dzīvi? Par to Monopolā saruna ar vides studijas "Svinam" dibinātāju un galveno dizaineri Baibu Prinduli-Renci.

Finanšu ministrijas revīzijā konstatētie pārkāpumi izraisa domstarpības starp ministrijām un biedrību.

Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, nav būtiski mainījušies. Vidusskolā arī šogad nedaudz zemāks rezultāts bijis matemātikas eksāmenā.

Latvijas Sabiedriskā medija valde un darbinieki vienojušies saglabāt „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzijas” zīmolvārdus – bet ne logotipus vai fontus.

Tramps: ASV pārņems Hormuza šaurumu savā kontrolē, iekasēs 20 % nodevu par kravu tranzītu.

Pasaules kausā futbolā šovakar pirmais pusfināls – Francija pret Spāniju.

Latvijas sabiedriskā medija valde un darbinieki vienojušies saglabāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmolvārdus – nevis logotipus vai fontus. Valde apsolījusi tos nemainīt, savukārt darbinieki piekrituši līdz Saeimas vēlēšanām neuzstāt uz zīmolvārdu nostiprināšanu likumā. Bet attiecīgu likumprojektu SEPLP plāno iesniegt jau nākamā Saeimas sasaukuma izskatīšanai.

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieki spējuši vienoties ar Latvijas sabiedriskā medija valdi par to, ka „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzijas” zīmolvārdi tiks saglabāti arī nākotnē. Tas neattiecas uz logotipiem vai fontiem, bet uz pašiem nosaukumiem. Šādu solījumu bija devusi arī iepriekšēja LSM valde, uzsver LTV žurnālists Dāvids Freidenfelds, kas komisijas sēdē pārstāvēja darbinieku intereses.

Katru vasaru pie ūdens notiek nelaimes, kuras bieži vien varēja novērst. Ģimenes studijā runājam par bērnu drošību pie ūdens un pieaugušo atbildību, kas ir izšķiroša, lai atpūta nebeigtos ar traģēdiju.

Arī šovasar vairāki bērni un jaunieši zaudējuši dzīvību noslīkstot. Un, ja drošības speciālisti nepagurdami atgādina, ka īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās, vienatnē un arī diennakts tumšajā laikā, tad bērnu drošība pie un uz ūdens ir tikai un vienīgi pieaugušo atbildība. Ja bērns ir noslīcis, tiesībsargājošās iestādes var uzsākt kriminālprocesu, vai arī, ja bērna dzīvība vai veselība pie ūdens bijusi apdraudēta, bet smagas sekas nav iestājušās, iespējama administratīvā atbildība. Tāpēc atgādinām, kāda ir bērnu droša uzturēšanās pie ūdens un ūdenī.