Uzņēmums "Latvijas valsts meži" iegādājies zemi 5800 hektāru platībā, no kuriem 4800 hektāru ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā.

Brīvdienās trīs traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki. Tāpat nedēļas nogalēs uz Latvijas autoceļiem regulāri tiek pieķerti dzērājšoferi.

Jānis Dombrava ir lauzis iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls".

Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas - 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes.

Vakardienas spēcīgais negaiss un vēja brāzmas valsts dienvidaustrumu daļā radījušas nopietnus postījumus tieši Rēzeknes apkārtnē.

Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem. 

Lēmumu lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pamato ar Iekšlietu ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu.

Viņš apgalvo, ka vienā no izlases kārtā pārbaudītajiem projektiem Finanšu ministrija konstatējusi būtiskus pārkāpumus un secinājusi, ka piešķirtais finansējums varētu būt jāatmaksā pilnā apmērā. Vienlaikus ministrs norāda, ka tiek vērtēti arī citi projekti, kuros, viņaprāt, saskatāmas aizdomīgas aktivitātes un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Kā piemēru viņš min projektus, kuros par integrācijas pasākumiem uzdotas tādas aktivitātes kā cilvēku vešana uz cirku.

Dombrava arī uzsver, ka organizācijām, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu, jāatbilst nevainojamas reputācijas un nacionālās drošības prasībām, taču vienai no organizācijām pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums, kas, viņaprāt, izslēdz iespēju pretendēt uz šādu finansējumu.

Sižeta tapšanas laikā no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Latvijas Radio atbildi nesaņēma.

Savukārt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka starp organizāciju un Iekšlietu ministriju izveidojies nopietns pārpratums. Viņas ieskatā ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu un daļa no izskanējušās informācijas nemaz neattiecas uz organizāciju.

Latviešu tur patiešām maz, neviens pat lāga nezina, cik mūsu tur ir, jo dzīve rit tik tālu citā pasaulē, bet ciemiņus no Latvijas ciemos gaidām un cenšamies nepazaudēt latvietību, Tā par dzīvi Meksikā stāsta šīs reizes raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts sarunas dalībnieki, lai ļautu mums iepazīt, ko nozīmē būt latvietim Meksikā, šajā krāsainajā un kontrastu pilnajā zemē.

Vai latvieši tur ir iemācījušies dzīvot lēnāk un iespējams, svinēt dzīvi? Vai, dzīvojot Meksikā, izdodas laiku pa laikam sastapt arī kādu savējo?  Un cik atvērti stāstīt par Meksiku tautiešiem, kuri gribētu uz šo zemi doties ceļojumā, ir tur dzīvojošie latvieši?

Sarunājas Katrīne Freidenfelde, kura dzīvo Mehiko, bet šobrīd viesojas Latvijā, fotogrāfe Eva Šica un grafiskais dizaineris Kristiāns Šics, Monika Jansone dzīvo Montenero un vada ceļojumu aģentūru kopā ar vīru, mūziķe Madara Jauģiete dzīvo Tolukā, mājās viņa ar meitiņu Terēzi sarunājas tikai latviski, tāpēc saka, ka latviešu valodas nepietrūkst.

Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus?

Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus.

Zinātne un pētniecība īpaši sociālajās un humanitārajās jomās Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Arī sabiedrībā ne visi saprot, kādēļ ir jātērē nauda un jāpēta tas, ko es tāpat zinu un par ko man ir viedoklis. Tam ir arī otra puse – pētījumos izgaismotās problēmas bieži arī paliek plauktā izgaismotas un lēmumu pieņēmēji tos neņem vērā. Ko dod sabiedrības un tās grupu pētīšana, aizspriedumu izgaismošana un dažādu problēmu nosaukšana vārdos? Krustpunktā Lielā intervija ar sociālantropoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Annu Žabicku.

Fotogrāfa Reiņa Hofmaņa skats uz Latvijas austrumu robežu, uz ainavu un cilvēku ikdienu tajā redzams personālizstādē “Pierobeža”. Fotogrāfijās no vienas puses - redzamā fiziskā ainava ar žogu un militāro infrastruktūru, no otras - nemateriālais slānis ar cilvēku stāstiem un atmiņām. Līdzās fotogrāfijām fiksēti arī nelieli citāti no sarunām ar sastaptajiem cilvēkiem. 

Reiņa Hofmaņa personālizstāde “Pierobeža” ISSP Galerijā būs skatāma līdz 3.septembrim.