Šovasar pie lasītājiem nonākusi grāmata „Hipiji Latvijā. 20. gs. 60.-90. gadi”, un tā ir pirmā reize, kad plašākā pētījumā apkopotas atmiņas, intervijas, fotogrāfijas un stāsti par Latvijas hipiju kustību. Par grāmatu, hipijiem un padomju varas kontroli saruna ar grāmatas autori Līvu Zolneroviču un pētnieku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta sociologu Jāni Daugavieti Kultūras rondo.

Mākslīgais intelekts var būt draugs un diemžēl arī ienaidnieks. Kad paļauties uz MI, kad izturēties ar piesardzību un kad no tā jābēg kā no uguns? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. par to, ka sadzīvot ar mākslīgo intelektu sarunājas Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce, kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis.

"Saisītībā ar mākslīgo intelektu mums visi lielie izaicinājumi vēl priekšā. Citi šo tehnoloģiju salīdzina ar industriālo revolūciju. Tā tiešām ietekmēs mūsu ikdienu, transformēs to. Tas nebūs kārtējais jaunais rīks. Tas ir ar daudz plašāku ietekmi," atzīst Guna Pūce.

Tomēr pētnieki norāda, ja pārāk paļaujamies uz MI, cilvēka smadzenes kļūst slinkākas. Tāpat ir jautājumi, kas notiks ar darba tirgu. Vēl arī par digitālo plaisu - vai nebūs tā, ka vieni dzīvos vienā pasaulē un prasmīgi lietos dažādus rīkus, otri dzīvos cita ātruma pasaulē. 

"Jau ar digitalizāciju bija plaisa, mākslīgais intelekts to var tikai palielināt, ja apzināti neko ar to nedarām," norāda Guna Pūce. 

Artūrs Mednis vērtē, ka šobrīd esam mākslīgā intelekta zemākajā attīstības punktā, raugoties uz nākotni, un visaugstākajā, raugoties uz pagātni. Viņš ir pārliecināts, ka būs labāk tieši attīstības ziņā, kā arī piekrīt par digitālās plaisas palielināšanos.

"Es gribētu runāt par citu plaisu, kas nav mazāk svarīga. Šobrīd mākslīgā intelekta rīki ir daudz, ļoti jaudīgi un bezmaksas versijas pieejamas visiem. Plaisa būs arī profesionālā ziņā mākslīgā intelekta rīku dēļ, jo lielākā daļa lieto bezmaksas versijas un līdz ar to rezultāti nav tik labi," norāda Artūrs Mednis. "Plaisa ir tajā ziņā, ka lielākoties mēs lietosim bezmaksas vai lētākos rīkus, tie kas varēs atļauties dārgākās versijas, tās būs labākas, un tie būs produktīvāki un rezultāti viņiem būs labāki."

"Protams, riski, kas saistīti ar kibergrošību un ietekmi uz vidi, bet lielākais risks ir nelietot, ja visa pasaule lieto. Nelietojot mēs riskējam daudz vairāk," norāda Artūrs Mednis.

Elviss Strazdiņš iesaka cilvēkiem nekārtot visu dzīvi ar mākslīgo intelektu.

"Smadzenes ir jātrenē, ja netrenēsiet, smadzenes būs tik vājas, ka dzīvē būs grūti," uzskata Elviss Strazdiņš. "Ja kāds rīks ļauj būt cilvēkam slinkam, viņš to arī darīs."

Cilvēka pārvērtības tehnoloģiju laikmetā – ir galvenā tēma, par ko vēsta laikmetīgās dejas izrāde ”Sugmija”, kas 16. jūlijā piedzīvos pirmizrādi Rīgas cirka Dejas mājā. Izrādi veidojusi un arī izdejos horeogrāfe Ieva Gaurilčikaite-Sants, kas allaž atvērta radošiem meklējumiem. Arī šoreiz viņa izveidojusi sarežģītu, fiziski izaicinošu horeogrāfiju, ko īstenos, kāpelējot pa milzīgu, puzurim līdzīgu metāla konstrukciju. Lai attīstītu ķermeņa spēku, viņa vairākus gadus apguvusi stieņa deju tehniku, apmeklējot pole dance deju studiju. 

Scenogrāfs Krišjānis Sants izrādei izveidojis milzīgu metālisku konstrukciju, kas atrodas cirka arēnas centrā un kurā var sazīmēt puzurim līdzīgu veidolu. Tikai ja puzuris tradicionāli ir pakārts gaisā un simbolizē sakārtotu, harmonisku Visumu, tad šī konstrukcija atrodas uz zemes un ir deformēta. Tā ir metafora izjauktai pasaules kārtībai, kad tradicionālais modelis brūk, lai dotu vietu jaunai, tehnoloģiskai realitātei.

Šo specifisko vidi visu izrādes laiku apdzīvos Rose M.Diesel, kas šajā izrādē ir Ievas Gaurilčikaites-Sants alter ego. Caur dejas valodu notiks viņas saruna ar skatītāju par cilvēka fizisko un garīgo transformāciju tehnoloģiju ietekmē, stāsta horeogrāfe.

Izrāde ne tikai šķetinās mūsdienu paradoksus, tā atgādinās par cilvēka evolūciju kopumā un to, ka ikviens liels izgudrojums un atklājums savulaik bija cilvēka dzīvi transformējošs. Par šo aspektu un kā tas atklāsies izrādes vizualitātē, stāsts scenogrāfs Krišjānis Sants.

Lai konstrukcijā darbotos un virtuozi pa to kāpelētu, Ieva Gaurilčikaite-Sants izstrādājusi unikālu dejas valodu, kas ir dažādu dejas stilu sintēze, kurā ietilpst arī stieņa dejas jeb pole dance elementi. Lai tos apgūtu, viņa vairākus gadus mācījusies pole dance studijā. Jāuzsver, ka stieņa dejas mūsdienās jau sen vairs nav tikai naktsklubu izklaide, bet akrobātisks un populārs sporta veids, kas attīsta fizisko spēku.

Laikmetīgās dejas izrādes ”Sugmija” pirmizrāde būs skatāma ceturtdien, 16.jūlijā. Tā iekļaujas šogad uzsāktajā programmā ”Dejas māja Rīgas cirkā”, un ir viena no četrām jaunajām izrādēm, ko programma šogad piedāvās skatītājiem.

Vairāk nekā 20 pašvaldību noteiktajā termiņā – līdz pagājušajam gadam – nav apstiprinājušas jaunos teritorijas plānus, un mēri visbiežāk vaino gadiem ilgas birokrātiskas procedūras šo dokumentu saskaņošanā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.

Tāpēc, piemēram, Valsts vides dienestam uzdots pēc vienotām vadlīnijām strādāt ar visām pašvaldībām.

Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par drošību. Šķiet, nav tāda cilvēka, īpaši šajā reģionā, kuram šis jautājums nebūtu svarīgs. Arī mācītājiem bieži tiek uzdots jautājums: kā visdrošāk rīkoties, arī kā saklausīt Dieva padomu un par to, cik apdraudēti mēs esam. Drošība - kur to atrast šajos laikos un ko par to saka Svētie Raksti? 

Raidījuma viesis ir Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiski militāri reliģiskajos jautājumos, Ikšķiles baptistu draudzes mācītājs, kurš ilgus gadus ir bijis arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, Elmārs Pļaviņš. 

Mūsu vēlme būt drošībā ir gluži loģiska. Bet kā to atrast? Un kur to atrast laikā, kas ir tik nedrošības pilns? Elmārs Pļaviņš ir daudz pieredzējis kā kapelāns Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, bijis kopā ar karavīriem arī ļoti nospriegotās situācijās, arī daudzās starptautiskās misijās, tai skaitā Afganistānā, Irākā, Kosovā un vēl citur. Droši vien šādās situācijās karavīri īpaši vēršas pēc padoma, pēc atbalsta. Taču, lai to spētu sniegt, ir jābūt pašam spēcīgi garīgi piepildītam un stabilam, lai, redzot kaut kādas ekstremālas situācijas, vienkārši būtu spēks citiem palīdzēt. Kā to ir iespējams iegūt? Kā tu to esi ieguvis, kas tas ir par procesu, kas tevī ir risinājies?

Nule kā Savienotajās Valstīs un zināmā mērā visā pasaulē atzīmēja apaļu jubileju, proti, 250. gadskārtu kopš Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tātad 1776. gada 4. jūlijs, kad Savienoto Valstu tobrīd koloniju, šobrīd mēs tās pazīstam jau kā pavalstis, pārstāvji pieņēma šo savai vēsturei ļoti nozīmīgo dokumentu, kas tiek uzskatīts par Amerikas Savienoto Valstu vēstures aizsākumu. Tas ir arī ļoti nozīmīgs teksts pasaules valststiesiskajai, cilvēktiesību un vispār tiesiskās domas jomai. Par to arī saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Augstākās tiesas senators Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Pleps.

Šajā reizē nerunāsim par to politisko un militāri politisko kontekstu, jo tajā brīdī jau notiek karadarbība starp Britu impērijas spēkiem Ziemeļamerikā un koloniju spēkiem, un nebūt vēl nav skaidrs, kā tas viss varētu beigties. Britu karalis ir pasludinājis tai brīdī, ka deklarācijas pieņēmēji ir dumpinieki, valsts un monarha nodevēji un viņu rīcība pelna nāvi. No politiskā viedokļa un arī no tā laika valsts tiesisko priekšstatu viedokļa tā ir diezgan izteikta anomālija, ja tā varētu teikt. Revolūcija. Jo līdz tam tomēr pamatprincips ir, ka monarhs ir kā valsts suverenitātes nesējs un subjekts. No otras puses, jāsaka, ne jau tukšā vietā rodas šīs idejas. Saknes ir tajā pašā laikmetā. Tāpēc vispirms par to, kur smeļas iedvesmu "tēvi dibinātāji"? Uzreiz jāsaka, ka briti jau paši lielā mērā ar savu 17. gadsimta vēsturi un savu 17. gadsimta valststiesisko domu ir šo izauklējuši.

Šoreiz raidījumā saruna ar 54.pasaules basketbola čempionāta militārpersonām laureātiem: viesos Latvijas izlases galvenais treneris Uvis Helmanis un kapteinis Mārtiņš Kravčenko. Latvijas komanda pasaules meistarsacīkstēs Francijā šogad izcīnīja bronzas medaļas, bet par čempioniem kļuva Lietuvas izlase.

Nedēļas notikumu izlasē

Grāmatu lasīšanai un sarunām nav ne sākuma, ne gala – viena ved pie nākamās, aizvedot arī uz citām vietām, laikiem un jauniem kultūras notikumiem. Tā bija arī Briselē, kur pēc mūsu sarunas Ilze Vesere interesējās par brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstiem, lai salīdzinātu, kā viņi 19. gadsimta beigās redzēja Eiropas pilsētas. Viņa pati tikko pabeigusi pētījumu par latviešiem Briselē 20. gadsimta sākumā.

Jau 1897. gadā tur studēja Augusts Bija, vēlāk viņam pievienojās Ģederts Eliass (Luiss Lilovs), viņa brāļi un māsa, kā arī Karolīna Kriņģele un Fēlikss Cielēns. Cielēns Briseli raksturoja kā tēlniecības un rožu pilsētu. 1914.gadā Briselē Miķelis Valters izdeva darbu par Latvijas nākotni. Pēc vairāk nekā simts gadiem mēs redzam citu Briseli – Eiropas institūciju un vēsturiskā centra līdzāspastāvēšanu.

Ar šo pieturu Briselē Radio mazā lasītava noslēdz vasaras ceļojumu. Tur jau piecarpus gadus darbojas grāmatu klubs, Latvijas pārstāvniecībā izveidota latviešu bibliotēka, un Ainis Ulmanis nupat tulkojis Džona Foulza romānu "Daniels Mārtins".

Briselē mums bija svarīgi atgādināt par romānu un monogrāfiju sēriju "Es esmu...", kurā iznākusi arī Arno Jundzes diloģijas otrā grāmata. Pirmā – "Es nemiršu nekad" – veltīta Eduardam Veidenbaumam, savukārt otrā, "Kārļa grāmata", stāsta par viņa brāli Kārli, kurš arī rakstīja dzeju.

Raidījumu atbalsta: