Dzīvnieks nav manta vai priekšmets – šādas izmaiņas Civillikumā jau vairākus mēnešus tiek apspriestas Saeimā. Tagad sākusies arī diskusija, vai nepieciešams pastiprināt atbildību par cietsirdīgu un nepiedienīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to plašāk spriežam Krustpunktā.

Analizē Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe-Dzintare, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku veselības, audzēšanas, aizsardzības un pārtikas nekaitīguma departamenta Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa, Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore un juriste, dzīvnieku tiesību eksperte Inese Bāra.

Raidījumā Krustpunktā daudz ir diskutēts un runāts par vardarbību - vardarbību pret bērniem, pret sievietēm, vardarbību ģimenē, arī emocionālo vardarbību interneta komentāros un citos aspektos. Mazāk esam apsprieduši tematu par vardarbību pret dzīvniekiem. Vidēji gadā pēc Krimināllikuma 230. panta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieku spīdzināšanu tiek sākti aptuveni 50 kriminālprocesi. Visbiežāk cietsirdība vērsta pret mājdzīvniekiem - suņiem un kaķiem, taču mocības piedzīvojuši arī zirgi, govis, truši, putni un pat bruņurupucis.

Mēneša sākumā medijos izskanēja ziņa, ka vairāku gadu garumā kādā Pierīgas stallī notikusi zirgu seksuāla izmantošana, šīs perversijas arī filmētas. Policija šobrīd veic izmeklēšanu, vainīgās personas ir noskaidrotas, un dzīvnieki tagad ir drošībā. Pēc šī gadījuma Latvijas Veterinārārstu biedrība jau atkārtoti aicina likumā skaidri noteikt, ka dzīvnieku seksuāla izmantošana ir noziedzīgs nodarījums,. Arī policija uzskata, ka tas atvieglotu šādu lietu izmeklēšanu. Tikmēr Tieslietu ministrijā skaidro, ka pašreizējais Krimināllikuma regulējums ir pietiekams, bet būtu jāievieš izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā. Un paralēli arī Saeimas deputāti šī sasaukuma izskaņā spriež par šo jautājumu, kas ir dzīvnieks - dzīva būtne vai tikai manta un priekšmets?

24. jūlijā jau 22. reizi tiks pasniegta starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Par bagātīgo piedāvājumu un arī pēdējā laika vētrām bērnu literatūrā Kultūras rondo saruna ar grāmatu apskatnieci Aiju Bremšmiti un Baltvilka balvas starptautisko laureāti tulkotāju Jolantu Pētersoni.

Balvu izkliedēšanās pa kalendāru ir ļoti veselīga. Tāpat kā teātra balva ik gadus tiek pasniegta noteiktā datumā – Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23. novembrī, tāpat Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā – dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā – 24. jūlijā. Arī šogad. Un šodien arī sākas lasītāju balsojums portālā LSM.lv.

Nominanti zināmi un arī daži laureāti. Par Jāņa Baltvilka balvas starptautisko laureāti tika atzīta norvēģu rakstniece Marija Parra par grāmatu "Mēs ar Tūru" ("Liels un mazs", 2025) un tās tulkotāja Jolanta Pētersone, kura ir bijusi ļoti ražīga un tulkojusi arī no zviedru un citām valodām vērtīgus literāros darbus.

Runājam arī par to, kas īsti ir bērnu literatūrā un kā pret to izturēties, jo, kā raksta Aija Bremšmite, „morālā panika aptuveni pirms nedēļas pārņēma lasošo un arī nelasošo sabiedrības daļu un kā vaininieki bija divi Ivara Šteinberga dzejas krājuma "Ams, ams, ams!" dzejoļi.”

Līdz 1. novembrim vēl laika gana, bet kāpēc gan nesagatavoties apkures sezonai laikus un nesavest kārtībā mājas apkures sistēmu jau tagad? Par apkures sistēmas sagatavošanu drošai ekspluatācijai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par apkures sistēmu apkopi stāsta un ugunsdrošību atgādina sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

Jaunās valdības dialogs ar uzņēmējiem sākotnēji bijis ļoti aktīvs, un darba devēji saprot, ka šai valdībai nav atlicis daudz laika strādāt, taču cer uz politisko gribu ieviest valsts budžeta taupības pasākumus nākamajam gadam. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektors Kaspars Gorkšs.

Uzņēmēji cerot uz vismaz piecu procentu samazinājumu budžeta izdevumos. Savukārt pašiem darba devējiem galvenā problēma pašlaik ir darbaspēka trūkums, teica Gorkšs.

"Darba tirgus šobrīd ir karsts, darbinieku trūkst, tie ir nepieciešami. Diskusijas tonis vai veids, kā mēs runājam par darbaspēku kopumā, atstāj atskaņas arī starptautiskā vidē. Bet pirmām kārtām mums ir jārūpējas par valsts drošību, un šeit Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem un uzņēmēju pārstāvjiem viedoklis sakrīt. Bet ir nepieciešams skaidrs redzējums, kādus mēs vēlamies darbaspēka piesaistes mehānismus," norāda Gorkšs.

Valsts nākamā gada budžets un darbaspēka pieejamība lauksaimniecības darbiem un citās nozarēs būs galvenie temati, ko darba devēji šodien pārrunās ar Valsts prezidentu.

Kā pārvarēt dzīves krīzi? Izrādes “Meklējot okeānu” autoram un stāstniekam Matīsam Ozolam ir ieteikums. Būdams Jaunā Rīgas teātra aktieris, viņš pieņēma lēmumu atteikties no stabila darba, ierastās dzīves un materiālās drošības, lai dotos uz Jaunzēlandi – pasaules malu, kur neviens nevarēja garantēt panākumus, drošību vai skaidru nākotnes plānu. “Meklējot okeānu” apvieno personīgo pieredzi, oriģinālmūziku, humoru un aizkustinošus dzīves piedzīvojumus.

Kamēr radošā komandu gatavojas izrādei, Pavilostas mākslinieku rezidences "PAiR" pagalmā pulcējas vasarnieki. Uz improvizētas skatuves uzmanības centrā ir galvenā dekorācija – pavecs auto. Kad ģitāra noskaņota, izrāde var sākties.

"Varbūt kāds no jums šobrīd iet cauri ceturdaļmūža krīzei, varbūt kādam ceturdaļmūža krīze vēl ir priekšā. Varbūt kāds jau cīnās ar pusmūža krīzi. Varbūt kāds no jums nemitīgi dzīvo krīzē. Lai vai kādā dzīves posmā jūs šovakar būtu, esmu ļoti laimīgs jūs šeit redzēt."

Izrādes galvenais varonis ir pats aktieris Matīss Ozols, kurš pirms diviem gadiem nolēma, ka dzīvē kaut kas jāmaina un aizbrauca prom uz Jaunzēlandi, prom nezināmajā. 

Prom no Latvijas Matīss aizbrauca 2024. gadā. Gadu nodzīvoja Jaunzēlandē, pēc tam pāris mēnešus Bali, Taizemē un Šrilankā. Savus laimīgākos mirkļus aktieris atceras esot pie dabas, kad pēc darba varēja doties uz okeānu sērfot, kāpt kalnos vai darīt jebko citu, ko tajā brīdī gribējās.

Izrādē skan dažādi stāsti no ceļojumā piedzīvotā un pārdzīvotā, kā arī paša autora dziesmas.

Nu jau gadu Matīss Ozols  ir mājās, atpakaļ arī darbos, projektos un radošos plānos. Kā pats smej, ceļojums uz Japānu, visu laiku pārceļās, jo dienas kārtībā parādās kāds steidzams darbs un negribas pievilt kolēģus. Neskatoties uz pieredzi profesionālā teātri, Matīss Ozols atzīst, ka tieši “Meklējot okeānu” izrādes viņam ir izaicinājums – nostāties skatītāju priekšā ar savu stāstu un dziesmām, kas sarakstītas izrādei. 

Labu organizāciju mēdz salīdzināt ar cilvēka ķermeni – katram orgānam ir sava loma, un tikai kopā tie spēj nodrošināt veselīgu darbību. Arī organizācijās katram cilvēkam un komandai ir sava nozīme. Bet kur slēpjas komandas psihe, un kas veido tās emocionālo veselību? Par to saruna ar organizāciju psiholoģi Martu Karlsoni.

Šoreiz raidījumā dominē klausītāju iesūtītie jautājumi par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. Ierakstu klausieties audio pielikumā.

1.jautājums. Veca koka stāvbūve. Jāķeras pie darba, lai savestu kārtībā. Izņemta vecā koka grīda, vietā plānots ieliet melno un betonu siltajām grīdām.

1.1. Ko likt vertikālē starp vainagbaļķiem un ielieto betonu? Šie materiāli viens ar otru nedraudzējas. Kokam jāelpo un mitrumam nevajadzētu uzkavēties.

1.2. Jāsiltina 1. stāva griesti. 2. stāvs praktiski ir aukstie bēniņi. Šobrīd „pīrāgs” šāds: kaļķa apmetums, 25mm dēlis, apmēram 70mm iebērti izdedži/smilts, pa virsu uzsista 25mm dēļu grīda. Plānots to mainīt uz šādu variantu: fibrolīta akustiskās plāksnes, piesistas pie tiem pašiem 25mm dēļiem, veco smilti/izdedžus izņemt un aizstāt ar mīksto akmens vati. Sākumā būs jāiztiek ar 100mm, pēc tam papildināt līdz 300mm. Vai tā var darīt? Vai „pīrāgā” obligāti vajadzētu iekļaut arī plēvi? Mieru nedod mitruma iekļūšana vatē. Protams, ja vati aizstātu ar kokšķiedru, tad uztraukumam nebūtu pamata.

2.jautājums. Par 30cm guļbaļķu mājas siltināšanu no iekšpuses. Vēlos izmantot tikai dabai draudzīgus materiālus. Uz baļķu sienām plānoju stiprināt vienā vai divās kārtās 25mm fibrolīta plāksnes, apstrādāt ar ģipša apmetumu vai apšūt ar dēlīšiem.

2.1. Vai tā ir laba izvēle? Vai fibrolīta plāksnes var ieklāt arī vannas istabā?

2.2. Ar ko un kā aizpildīt guļbaļķu spraugas? Kāds izskatīsies sienas „pīrāgs”?

2.3. Kādu siltinājuma materiālu Jūs ieteiktu? Cik biezam jābūt siltinājumam?