Pēdējos gados pārtikas nozarē bijuši daudzi izaicinājumi – pēc Covid pandēmijas sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā un strauji cēlās izejvielu un energoresursu cenas. 2024. gadā vairāki putnkopības uzņēmumi Latvijā - “Putnu fabrika Ķekava”, “Lielzeltiņi” un citi apvienojās, izveidojot akciju sabiedrību “Ķekava Foods”, kas ietilpst Lietuvas koncernā “Akola Group”. Tā kā pieprasījums pēc vistas gaļas Eiropā palielinās, vistas gaļas produktu ražotājs “Ķekava Foods” aicina arī citus lauksaimniekus audzēt putnus.

Latvijā lielākā vistas gaļas produktu ražotāja AS “Ķekava Foods” apgrozījums 2024./2025. finanšu gadā palielinājās par 12 % un finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums gadā investē 4 līdz 6 miljonus eiro infrastruktūrā un ražošanā un uzņēmumā strādā ap 1100 darbinieku. Uzņēmuma valdes locekle un izpilddirektore Aiva Banga stāsta, ka pierasījums pēc putnu gaļas aug par 3 līdz 4% gadā, tas ir stabils un, piemēram, Lietuvā vistu audzēšanā piedalās arī lauksaimnieki. “Ķekava Foods” līdzīgu praksi gatavojas ieviest arī Latvijā.

Gandrīz 99% putnu audzētāju Latvijā iestājušies Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā un tās valdes locekle Anna Ērliha stāsta, ka arī citu lauksaimnieku iesaistīšanu putnu audzēšanā atbalsta.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka Latvijā veiksmīgi attīstās abi putnkopības virzieni – gan olu, gan putnu gaļas ražošana. Šobrīd Eiropā un arī Latvijā tiek iztrādāta stratēģija nākamajiem 10 gadiem un Latvijas lauksaimnieki apņēmušies 10 gados palielināt IKP par 2 procentpunktiem un sasniegt Somijas līmeni lauksaimniecībā jeb ieņēmumus 2200 eiro no hektāra.

Putnkopības nozares asociācijas biedri gadā saražo vairāk nekā 40 000 tonnu putnu gaļas un vairāk nekā miljards olu. Putnkopji nesaņem subsīdijas, bet valsts budžetā nodokļos gadā samaksā gandrīz 20 miljonus eiro.

Sveicam mūsu klausītājus Vasarsvētkos - Svētā Gara nosūtīšanas svētkos.

Vissvētākās Trīsvienības trešā persona, vienlaikus arī neaptverams noslēpums, ir Svētais Gars. Tas ir spēks, kas tiek dots no augšienes, un viņš nāk ar daudziem apsolījumiem, ka nogurušais var saņemt spēku, ka neizlēmīgais var iegūt gudrību un padomu, un noskumušais var tikt iepriecināts. Tik daudz labu lietu ir solīts līdz ar Svētā Gara atnākšanu. Tur ir gan dāvanas, gan augļi, ko mēs varam saņemt. Taču vienmēr ir jautājums: bet kā? 

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs. 

Kā spēlēt atbildīgi un neļauties nekritiskam Fortūnas vilinājumam? Loterija var likties labs veids, kā iegūt līdzekļus, tomēr ir vērts atcerēties par riskiem. Raidījumā Vai tas ir normāli? par atkarību riskiem atgādina atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem vadītāja, klīniskā un veselības psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene un "Latvijas Loto" korporatīvās atbildības un kvalitātes nodaļas vadītāja Paula Podoļska.

Ko jūs darītu, ja laimētu 997,6 miljonus, tikai iztērējot 2,04 dolārus? Tas ir noticis 7. novembrī 2022. gadā, un šobrīd tas ir zināms kā pats lielākais laimests, pie tam, džekpots. Tas ir kritis kāda laimīgā rokās, nopērkot vienu vienīgu biļeti. Bet vai tas viss ir tik viegli un vai tiešām ir tik vienkārši laimēt, un kā vispār ir spēlēt? 

Runāsim par loterijām un ne tikai par tām. Runāsim par cerību, par azartu un robežu starp izklaidi un risku, jo vieniem tā ir neliela izklaide un sapnis par lielo laimestu, citiem - risks pazaudēt kontroli pār naudu un emocijām. Loteriju reklāmas sola iespēju mainīt dzīvi, taču cik reālas ir šīs cerības? Kāda ir loteriju organizētāju atbildība sabiedrības priekšā un vai cilvēki patiesi apzinās spēlēšanas riskus?

. 

 2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par ģenerāli Kārli Gopperu, par viņa likteni, par tā traģisko noslēgumu Baigajā gadā.

Stāsta Gopperu dzimtas atvase, Emīla Dārziņa mūzikas skolas pasniedzēja Lelde Paula un Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājs Juris Ciganovs.

Sarunas iesākumā par nākamā ģenerāļa dzīves pašiem aizsākumiem. Viņš nāk no Vidzemes, no Plāņiem, mācījies Trikātas draudzes skolā, zemnieku dzimtas pārstāvis, kādi toreiz pirms 150 gadiem ir vairāk nekā 90% latviešu.

Spēlē piedalās Valdis Kleinhofs, Ints Bruņenieks, Jānis Zicāns un Jānis Jaško.

Šoreiz raidījumā Piespēle par vietējo klubu basketbolu. “Valmieras” komanda tikko aizvadītajā sezonā startēja četros turnīros un triumfēja trijos no tiem. Vidzemes klubs izcīnīja Latvijas kausu, Latvijas-Igaunijas līgas čempiontitulu, kā arī triumfēja Latvijas Basketbola līgā. Vienības galvenais treneris bija Kaspars Vecvagars, kurš tikai pirms trim gadiem noslēdza spēlētāja karjeru, bet pagājušā gada vidū kļuva par Valmieras vienības galveno treneri. Vecvagaram šī bija pirmā sezona kā kādas komandas galvenajam trenerim.

Nedēļas notikumu izlasē:

"Kaķu ziņā šī ir dokumentāla grāmata," saka autors. Un viņš jau zina, ko runā. Šoreiz nopietnais Māris Bērziņš ir apvienojis spēkus ar savu alter ego Gūtennmorgenu, jauno grāmatu "Klēpja dievs" parakstot kā Māris Gūtenmorgens Bērziņš.

Jūs būsit pārsteigti, cik atklāti rakstnieks stāsta par to, ko dara rakstnieks, kad nerakstās. Garas pastaigas, mājas darbi un kaķkopība, izrādās, palīdz uzrakstīt grāmatu. Protams, neiztikt bez interneta dzīlēs atrastām garīgajām praksēm, no kurām rakstniekam vislabāk iepatikušies advaitisti.

"Protams, tur ir klāt pievienots Gūtenmorgens, lai tas būtu tā brīvāk un jautrāk. Jo nav daudz lietu pasaulē, par ko nevarētu pasmieties, un garīgās prakses arī ir tādas, par kurām var pasmaidīt. Mani interesē lasītāju reakcija, jo tur tiek noliegta brīvā griba, un, man liekas, 90 procenti cilvēku, ja pateiks, ka viņiem nav brīvās gribas, vienkārši kļūs dusmīgi. Tur tādi izaicinoši pasaules uzskati ir. Viens otrs," saka autors Māris Gūtenmorgens Bērziņš.

Grāmatu "Klēpja dievs" izdevusi "Dienas Grāmata".

Raidījumu atbalsta:

Ar Miķeli runājam par to, vai burvestības pastāv, kā arī dodamies fantāzijas braucienā ar autobusu. Lasām Džeinas Šteinbergas "Zvaigžņu bērnu" ("Zvaigzne ABC") un Jakoba Martina Strida "Fantastisko autobusu" ("Jāņa Rozes apgāds").