Deviņi ārvalstu mākslinieki un seši autori no Latvijas šomēnes piedalījās mākslas simpozijā “Ceramic Laboratory 2026” Daugavpilī. Mākslinieki trīs nedēļu garumā eksperimentēja gan ar materiāliem, gan temperatūrām, gan arī krāsām. Eksperimentu rezultātus jeb dažādus mālā radītus mākslas darbus līdz pat augusta beigām var apskatīt Rotko muzejā Daugavpilī.

Plašāk par simpoziju Megijas Krivišas sagatavotajā ierakstā.

Manipulācijas ar fotogrāfiju uzrunā skatītāju vienā no Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādēm “Krāsa kā vēstījums”. Kolorēšana radusies vienlaikus ar fotogrāfiskā procesa atklāšanu, un par kolorētās fotogrāfijas zelta laikmetu uzskata periodu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Izstādē galerijā “Istaba” redzama kolorēšana vai krāsošana gan vēsturiskajās fotogrāfijās, gan mūsdienu mākslinieku darbos.  

Grupas izstāde “Krāsa kā vēstījums” galerijā Istaba skatāma līdz 29. maijam.

Šonedēļ, no 25. līdz 31. maijam, risinās Rīgas Performances mākslas festivāls "Starptelpa". Uzmanības centrā skaņas daudzveidīgās un dinamiskās iespējas performances mākslā. Par "dzīvās" mākslas programmu, norises vietām un tematisko ievirzi jautājam festivāla organizētājiem.

Kultūras rondo stāsta festivāla direktore un kuratore Laine Kristberga, līdzproducente Laura Feldberga, kuras pārziņā ir studentu performances, un multimākslinieks, producenta asistents Mailo Mēness.

Šī gada festivāla tematiskā ievirze "Sonic Vibrations" (Skaniskās vibrācijas) pēta skaņas daudzveidīgās un dinamiskās iespējas performances mākslā. Programma akcentē gan eklektisku disonansi un rezonansi, gan klusumu kā skaņas pamatelementus.

Festivāla centrālā norises vieta būs Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Tā ir vieta ar bagātu kultūrvēsturi, kas īpaši padomju okupācijas periodā kalpojusi kā notikumā balstītas mākslas telpa.

Festivāla "dzīvās" mākslas jeb klātbūtnes programmā iekļautas 38 performances. No 28. līdz 30. maijam īpaši veidota starptautisko un Latvijas mākslinieku programma būs skatāma Anglikāņu baznīcā.

Ikvienu cilvēku veido triljoni šūnu, kas dzīvo diezgan intensīvu dzīvi. Izrādās, ne visas šūnas iet bojā pēc tam, kad vairs nespēj dalīties. Dažas paliek mūsu organismā un sāk pastiprināti ražot vielas, kas veicina iekaisumu. Kā tas notiek un kā ietekmē mūsu orgānu veselību, un kā šīs šūnas iznīcināt?

Ir kāds process mūsu organismā, kas norit klusi nemanot, radot mums gan dažādas slimības, gan paātrinot novecošanu. Ne visas šūnas, pārstājot dalīties, iet bojā. Dažas paliek aktīvas un rada mūsu organismā nevēlamas sekas - ne reti tās dēvē par zombiju šūnām.

Raidījumā plašāk skaidro medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes tenūrprofesore precīzijas medicīnā Una Riekstiņa un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore Maija Dambrova. Uzklausām arī sertificētu uztura speciālisti Gunu Bīlandi.

Aplūkojot cilvēka ķermeņa orgānu sistēmu shematiskus zīmējumus, līdzās asinsrites orgānu sistēmai ir vēl kāda tikpat svarīga, kas caurauž mūsu organismu, bet par kuru ikdienā, iespējams, runājam mazāk. Tā ir limfātiskā sistēma. Līdzīgi kā asinsritē arī limfātiskā sistēma sastāv no caurulītēm - dažāda lieluma limfas vadiem, pa kuriem plūst limfa. Ar limfātiskās sistēmas nozīmi plašāk iepazīstina Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore. Kas tad limfa īsti ir, kā tā mūsu organismā veidojas un vai tas notiek pastāvīgi?

1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro 

Kas un kāpēc izplata stāstus, ka Rīgas Dzemdību namā pret trešo valstu pilsonēm izturas labāk nekā pret latvietēm? Par to stāsts “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” raidījumā. Tāpat skaidrojam, no kurienes “aug kājas” maldiem, ka Latvija plāno paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 72 gadiem.

Autore - žurnāliste Justīne Kozlovska.

Latvijas hokeja valstsvienība svētdien, 24. maijā, priekšpēdējā spēlē grupā ar 6:0 pārliecinoši uzveica pastarīti Lielbritāniju.

Latvijas izlasei šī ir viena no vēsturiski pārliecinošākajām uzvarām pasaules čempionātos. Lielākā uzvara joprojām saglabājas slavenā 8:0 uzvara pret Vāciju 1997. gadā, taču šī ir pārliecinošākā uzvara kopš 2023. gada turnīra savā laukumā. Toreiz ar 7:0 grupā izdevās sakaut Kazahstānas hokejistus.

Latvijas komandā vārtus guva Mārtiņš Dzierkals, Deniss Smirnovs, Rūdolfs Balcers, Eduards Tralmaks, Haralds Egle un Renārs Krastenbergs. Vārtos Kristers Gudļevskis palika nepārspēts, viņam otrā “sausā” spēle šajā pasaules čempionātā.

Visrezultatīvākais vīrs Latvijas izlases rindās vakar bija Eduards Tralmaks, kurš tikai neilgi pirms mača ielidoja Cīrihē, viņam vārti un divas rezultatīvas piespēles.

Rūdolfs Balcers vakar guva savus sestos vārtus čempionātā un tādējādi sasniedza jaunu rekordu - viņš ir pirmais Latvijas izlases hokejists, kurš viena elites pasaules čempionāta laikā guvis sešus vārtus.

Uzvara spēlē ar Lielbritāniju palielina Latvijas komandas izredzes spēlē ceturtdaļfinālā. Ar šo uzvaru Latvijas izlase arī saglabā labas izredzes cīņā par 3. vietu grupā un mūsējie sagaidīja sev izdevīgu rezultātu - Somija ar 5:2 uzvarēja Austriju. Protams, latviešiem ar uzvaru būs jānoslēdz arī grupā pēdējā cīņa, lai pasaules čempionātu garantēti turpinātu izslēgšanas turnīrā. 

Šī spēle rīt pret Ungāriju.

Vēl vakar Dānija pēcspēles metienu sērijā ar 3:2 uzveica Itāliju, Somija ar 5:2 uzveica Austriju, Kanāda pārspēja Slovākiju ar 5:1.

Tikko nosvinēta Rundāles pils 290. dzimšanas dienas un tās muzejā atklāta izstāde “Ziedu valdzinājums” ar ievērojamu mākslas darbu klāstu no dažādiem Eiropas muzejiem, kas piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz ziediem un to attēlojumu mākslā. Izstādes centrā ir stāsts par dažādu eksotisku dārza puķu ienākšanu Eiropā, to popularitāti Kurzemes-Zemgales hercogistē, kā arī ziedu simbolisko nozīmi 17. un 18. gadsimtu mākslā.

Pretgaisa aizsardzības vienības Latvijā vairāk izvietotas ar domu par lielāko pilsētu sargāšanu, līdz ar to detekcijas nosegums nav visur vienāds un ir iespējami līdzīgi incidenti kā nedēļas nogalē, kad Latgalē, Dridža ezerā, iegāzās un uzsprāga iepriekš nepamanīts drons. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Viņš teica teica, ka nopietnāki ieguldījumi Latvijas pretgaisa aizsardzībā ir sākti vien pēdējo gadu laikā. Pudāns sprieda, ka Latvijas aizsardzībai ir vajadzīgi papildu radari, jaudīgākas akustiskās detekcijas sistēmas un citi jauni tehniskie risinājumi. Tuvākajā laikā NBS iegūs dažus jaunus radarus, kas izvēlēti pēc ukraiņu ieteikuma.

Pudāns atzina, ka ukraiņi tikai pēdējā laikā ir sākuši dalīties un citām valstīm pārdot savas militārās tehnoloģijas.