Ja arī jums ir nodoms celt dārza māju uz skrūvpāļu pamatiem no krusteniski līmētu vairāku slāņu koka paneļiem, tad, iespējams, noderēs būveksperta padoms un ieteikumi. Raidījumu klausieties audio pielikumā.

1.jautājums. Nodoms celt dārza mājiņu uz skrūvpāļu pamatiem no 120mm bieziem CLT koka paneļiem. Uz skrūvpāļiem veidot rāmi no200mm augstām koka brusām, uz kura tiks celta mājiņa. Rāmī veidot siltinājumu. Apakšā cementa kokšķiedru plāksne, tad 150mm minerālvate, difūzijas membrāna un uz brusām grīdas dēļi. Vai šāds risinājums būtu pieņemams? Ko Jūs ieteiktu?

2.jautājums. Gribu saimniecības ēkas bēniņos ierīkot siltinātas apdzīvojamas telpas. Nepieciešams siltināt jumtu no iekšpuses. Metāla jumts uz latām ar 10cm biezām spārēm. Zem metāla nav ieklāta plēve.

2.1. Kā jāveic siltināšana? Ņemot vērā, ka plēvi starp jumta segumu un konstrukcijām tradicionālā veidā ieklāt nevar?

2.2. Vai starp metālu un vati, atstājot no jumta puses 5cm gaisa spraugu, drīkstētu ievietot grīdas papi? To stiprinātu starp spārēm, tādējādi novēršot vates samirkšanu, ja nu gadījumā nopil kondensāts? Ja jā, tad vai vati var likt uzreiz pie papes?

2.3. Varbūt ir citi risinājumi kā siltināt, ja nav ievietotas plēves jumta izbūves procesā? Jumts būvēts apmēram pirms 25 gadiem.

3.jautājums. Simtgadīga koka māja apmūrēta ar ķieģeļiem. Vēlamies māju siltināt ar putām starp ķieģeļiem un koku. Vai tā var darīt? Vai koks netiks bojāts? Ēkas iekšpusē ir plēve, 5cm akmens vate un riģipsis. Māja ir auksta.

4.jautājums. Kā pareizi ieklāt koka grīdu vecā mājā? Māja turpmāk tiks izmantota kā pirts.

Vai angļu valodas skolotāja var izveidot veiksmīgu valodu mācību uzņēmumu un iekarot milzīgu atpazīstamību sociālo medilu platformās? Monopolā saruna ar Gunitu Lanku.

Jaunajā valdībā ir sadalītas atbildības jomas, taču iespējamos ministrus nosauks rīt, 26. maijā. Tā šodien pēc abu tikšanās paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Katrai no jaunās koalīcijas partijām – “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai, Zaļo un Zemnieku savienībai un “Jaunajai Vienotībai” – pienāksies četri ministru portfeļi.

Lai arī publiski valdības sastāvu skaidri uzzināsim vien rīt pusdienlaikā, jau šobrīd iezīmējas iespējamie ministri, kurus gan partijas apstiprina publiski, gan var noskaidrot, tā teikt, neoficiālos ceļos.

Viedokli izsaka domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Darba devēju asociācijas vadītājs Andris Bite.

Par topošu valdību uzklausām arī iedzīvotāju domas.

Jaunas valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē un visdrīzāk šonedēļ to apstiprinās arī Saeima.

Pamanīts, nepamanīts, novērots, detektēts – daudz un dažādi vārdi virmo par gaisa apdraudējumiem, par kuriem sabiedrība vairs nevar nerunāt.

Latvijas hokeja izlasei šodien foto diena, komanda gatavojas spēlei pret Ungāriju.

Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā. Tā izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns.

Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū.

Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere.

--

20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”.

1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem.

Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Ukraina arvien sekmīgāk uzbrūk Krievijai, un mēs piedzīvojam šī kara blaknes. Par to, kā stājamies pretī jaunajiem izaicinājumiem pieaugošo draudu ēnā, Krustpunktā runājam ar bijušo aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, tagad uzņēmēju Jāni Garisonu.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par to, kādus jaunus produktus Latvijas uzņēmumi rada un kādi izaicinājumi ir viņu ceļā. 

„80 % rezultātu dod 20 % piepūļu – jeb pareto princips strādā arī kompetences centros, auklējot inovācijas uzņēmumiem,”saka Vitālijs Skrīvelis no Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centra forumā „Uzdrīksties inovēt”. Viņaprāt šie ieguldījumi ir būtisks atspēriens pētniecībai un attīstībai Latvijas uzņēmumos. 

Bet kas ir šie uzņēmumi, kas, ieguldot pētniecībā un attīstībā, rada jaunas lietas un produktus un kādi šie produkti ir? Un pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka inovācijas noteikti ir par kādu no pēdējā laika modes lietām – mākslīgo intelektu, droniem un tā tālāk, ne vienmēr tā ir. Inovācijas ir daudzās un dažādās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Sia "Felici", kuri ražo produktus ar zīmolu "Graci", atklāj – lai tiktu pie tā, ko vēlas patērētāji, arī pārtikas nozarē nepieciešams pētīt un radīt ko jaunu.