Valdība šī gada martā nolēma nebanku kreditētāju reģistrāciju, licencēšanu un uzraudzību, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību no līdzšinējā uzrauga – Patērētāju uzraudzības aizsardzības centra, deleģēt Latvijas Bankai, kas uzraudzību pārņemtu 2027. gada 1. janvārī. Šobrīd Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā 13 likumprojektu pakotni. Pret plānoto nebanku kreditētāju uzraudzības reformu iebilst gan Ekonomikas ministrijas, gan PTAC un asociācijas “FinTech Latvija” pārstāvji. 

Iespējams, ievērojāt, ka vakar, 16. maijā, visā Latvijā bija manāma dzīvīga kustība gan galvaspilsētas, gan mazpilsētu ielās, jo 13. reizi Latvijā risinājās Baznīcu nakts un arī Baznīcu diena. Šovakar iespēja nedaudz ielūkoties šajos notikumos un izpētīt neparasto Latvijas "garīgo karti", kas Baznīcu naktī uzplaukst visā savā daudzveidībā. 

Raidījumā Pāri mums pašiem viesi: viena no Baznīcu nakts organizatorēm Sintija Jozēna, kā arī divi pārstāvji no Budbergas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes - Artis Červinskis Jurgita Červinska. Tieši Budbergas baznīca Bauskas novadā, Brunavas pagastā šogad tika izvēlēta par Baznīcu nakts un arī Atvērto baznīcu dienas centrālo norises vietu. Taču, ja mēs ielūkotos Baznīcu nakts kartē, tad ieraudzītu, ka pa visu Latviju, visos novados gandrīz 200 baznīcas un draudzes vēra savas durvis, lai uzņemtu ikvienu interesentu. 

Kā runāt par ļoti personiskām un sensitīvām lietām, jo īpaši ar sev tuviem cilvēkiem, kas reizēm šķiet tik sarežģīti izdarāms? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapeite Kristīna Lakombe.

Vai jums ir kādreiz tā bijis, ka ir ļoti grūti uzsākt kādu sarunu? Jūsu dzīvē ir kas mainījies, ir kas noticis, reizēm patiesi tas ir bijis kas ļoti nopietns. Citreiz arī ir kāds izaicinājums, kurš stāv tepat blakus, kaut kam ir jākāpj pāri, un ir ļoti grūti to izdarīt, un ļoti grūti to ir reizēm arī kādam pastāstīt. Raidījumā pievēršamies tam, kā runāt par grūtām un reizēm ļoti grūtām lietām, jo šīs lietas patiešām ir dažādas un arī notikumi, kas ir cilvēkiem aktuāli, un norises, kurās viņi ir iesaistīti, arī ir visnotaļ dažādas. Runājam par to, kā tad tikt tādās situācijās galā.

Grūtie temati var būt daudz un dažādi, tos ir grūtu aptvert, tās var būt situācijas, kur cilvēks varbūt ir zaudējis darbu un nespēj pateikt  to ģimenei, līdz pat tādām lietām kā, piemēram, seksuālā identitāte, kur cilvēkam arī ir ļoti sarežģīti pastāstīt kādam par to, kā īsti viņš jūtas un kā viņš pats sevi piedzīvo. Arī iemesli un situācijas, kas neļauj tik viegli paust to, kā mēs jūtamies, ir dažādas.

Iesākumā par to, kā vispār saprast, kad cilvēks ir gatavs runāt par emocionāli grūtām lietām ne tikai ar kādu citu, bet arī pats ar sevi. Vai šo mirkli var vispār noķert?

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To autore ir kādreizējā kuldīdzniece, nu jau aizsaulē aizgājusī tēlniece Līvija Rezevska. Viens piemineklis ir veltīts 1905. gada cīņu piemiņai, otrs - 1919. gadā vācu landesvēra vienības nogalinātajiem, kā landesvēristi uzskatīja "boļševiku, Stučkas valdības piekritēju piemiņai". Tātad 135 Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotāji 1919. gada februārī tur zaudēja dzīvību.

Vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs  vispirms skaidro notikumus, kam veltīti šie pieminekļi.

Par iecerētajām pārmaiņām Kuldīgā diskusija arī Latvijas TV raidījumā "Kultūršoks".

Spēlē piedalās Inita Kuningasa, Jānis Romanovskis, Kārlis Arājs un Jānis Barons.

".. pietiktu, ja viņš būtu tikai dzejnieks. Pietiktu, ja viņš būtu tikai esejists. Pietiktu, ja viņš būtu tikai mūsu Atmodas tēvs. Pietiktu, ja viņš būtu tikai Tautas frontes dibinātājs," tā reiz par Jāni Peteru dokumentālajā filmā "Jānis Peters un mūsu laiks” teikusi Māra Zālīte.

Uz tikko izdotās ļoti biezās (1072 lpp.) grāmatas "Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks" zelta vāka ir Vitolda Svirska darbs ar dzejnieka portretu, bet grāmatas sastādītājas Initas Saulītes-Zanderes pēcvārdā liktās rindas "Uzturiet debesis spēkā pat tad, ja to vispār nav” ir no dzejnieka atlasītās mūža izlases pēdējā dzejoļa, kuru viņš lūdzis izcelt treknākiem burtiem.

Pats dzejnieks uzrunājis Initu Saulīti-Zanderi grāmatu sastādīt, jo viņam patikusi viņas veidotā "Elegantā Rīga", un izdevniecību "Aminori", jo viņam patikusi grāmata par Juri Jurjānu. Pats dzejnieks 2024. gadā sastādījis savu dzejoļu mūža izlasi "Savu balsi meklējot", tagad tā ir biezās viena mūža grāmatas sastāvdaļa. Pārējais – publikācijas, fragmenti no citiem izdevumiem, atmiņas, paša dzejnieka rakstītais un akcentētais, piemēram, viņa sadarbība ar Leļļu teātri un līdzdarbība kino daudziem varētu būt atklājums. Viņš ir "revolūcijā iesauktais dzejnieks", jo sabiedriskajā darbībā un diplomātijā pavadītajos gados praktiski dzeju nerakstīja.

"Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks". Sastādītāja Inita Saulīte-Zandere, izdevis "Aminori". Pats viņš gan grāmatu nepieredzēja, jo aizgāja mūžībā 2025. gadā.

Raidījumu atbalsta:

Ar Katrīni runājam par mājiņām, kur dzīvo vectēvi, un prātojam, vai pasaulē ir sūnas ar ūsām. Lasām Rasas Dmuhovskienes "Skudriņas kāpēcītes 7. grāmatu" ("Latvijas Mediji") un Jekaterinas Griškjānes "Es esmu mājiņā" ("Zvaigzne ABC").

Zirgu tramvajs, mākslinieku mājas, stacija un citas vēsturiskas piestātnes Ikšķilē - ekskursija tēva un dēla Valda un Uģa Villerušu vadībā.

Šajā reizē divi šīs pilsētas iedzimtie, grafiķis un mākslas zinātnieks Valdis Villerušs un digitālā arhīva veidotājs Uģis Villerušs mūs ved izzinošā vēstures tūrē pa Ikšķili. Uzzinām, par kurām ielām kursēja trulītis jeb zirgu tramvajs, cik aktīva savulaik bija dzīve stacijas tuvumā un kāpēc reiz no kapsētas akas mutuļojoši dūmi kāpa laukā.