Hipotekāro kredītu apjomi šogad aug lēnāk nekā pērn, tomēr banku izsniegtais finansējums joprojām ir salīdzinoši augsts. Šobrīd atkal ir parādījusies jautājuma zīme un galvenie bremzējošie faktori ir gan nestabilā ģeopolitikā situācija Tuvajos Austrumos, gan iespējamās Euribor likmju svārstībām.

Mūzikā svarīgāka par notīm var būt tās jēga. Oskars Jansons savā un grupas „Juuk” daiļradē meklē kopīgo visas pasaules mūzikā. Monopolā saruna par saknēm un to nozīmi šodienā.

Kas ir kokristāli. Nezināt? Tad tieši šis raidījums “Zinātnes vārdā” jums ir jāklausās.

Tajā būs saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieci un Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Ainu Semjonovu. Bez kokristāliem saruna par to, kā pēdējās desmitgadēs mainījušies pētījumi ķīmijas laboratorijās. Un kas varētu notikt nākamajās desmitgadēs.

Sarunu vada Ivars Austers.

Atklājam leģendārā čellista Māra Villeruša deviņdesmitās jubilejas dienā (18. maijā) Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē gaidāmā koncerta "Dvēsele čellam" tapšanas ideju un būtību. Uz skatuves būs izcili mūziķi – Māra Villeruša radi, draugi un studenti, ar kuriem leģendārais čellists savas dzīves laikā bijis kopā un kurus iedvesmojis, kā arī lielāki un mazāki čellistu ansambļi.

Koncertprogrammā skanēs mūzika, ko atskaņoja pats meistars un kas bija viņam īpaši tuva: Johana Sebastiana Baha, Ludviga van Bēthovena, Pētera Čaikovska, Franča Šūberta, Johannesa Brāmsa un citu komponistu darbi.

Sarunas dalībnieki – Māra Villeruša meita, pianiste Sana Villeruša, Māra ilggadēja kolēģe, arī pianiste Ilze Dzērve, čelliste, Māra Villeruša skolniece Dace Zālīte-Zilberte un jaunās paaudzes čellists Tomass Ančs –atmiņās portretē Māra Villeruša personību – viņu kā mūziķi, pedagogu, cilvēku, un atklāj, ko katrs no viņa paņēmis sev līdzi mūziķa dzīves bagāžā.

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pirmā ceturkšņa rezultāti nav optimistiski – kompānijas zaudējumi pieauguši gandrīz divarpus reizes un pārsniedza 70 miljonus eiro. Kompānija šobrīd strādā sarežģītā finanšu situācijā un jau tagad ir skaidrs, ka būs nepieciešama papildu finanšu injekcija no valsts.

"Kokrūpnieku lietā" ir 10 personas, kurām ir statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess", ceturtdien preses konferencē informēja ģenerālprokurors Armīns Meisters. 

Jau sākušās sarunas par iespējamās jaunas valdības izveidi.

Politiskas krīzes vienmēr ietekmē visas valsts tautsaimniecību. Tā par valdības krišanu saka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis.

Daugavpils un Rēzeknes ielās uzrunātie, vērtējot valdības krišanu, uz pārmaiņām raugās piesardzīgi cerīgi.

"airBaltic" zaudējumi pieaug; visticamāk, būs vajadzīgs valsts atbalsts.

Atzīmējot 79. Kannu kinofestivāla sākumu 12. maijā un gaidot Viestura Kairiša drāmas "Uļa" pasaules pirmizrādi tajā, pievēršamies kinodarbiem, kas izrādīti šīs kinomekas pērnajā laidienā. Zviedra Tarika Saleha “Republikas ērgļi” politiska trillera ietvarā asredzīgi preparē aktiera un varas attiecību rēbusu Ēģiptē, savukārt itāļa Mario Martones darbs “Brīvībā” piedāvā netipiskas draudzības stāstu 80. gadu Romā.

Aizvien biežāk sastopami salikti ģimenes modeļi - sieva, vīrs, viņu bērni no citiem partneriem un arī abu kopīgas atvases. Kā šādai sistēmai funkcionēt veiksmīgi un visiem pieņemami?

Ģimenes studijā diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova un mamma un pamāte, arī šobrīd strādā pie maģistra darba par pamātes pieredzi Klinta Barbaka.

Uzmanības centrā šobrīd ir 2. pensiju līmeņa uzkrājumi, bet aktuāli ir arī jautājumi par pensiju sistēmu kopumā un tās ilgtspēju. Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un Zemnieku savienība).

Runājam ne tikai par labklājības jomu, bet arī politiskajām aktualitātēm, jo premjere ir iesniegusi demisiju, valdība turpina darbu līdz jaunas izveidošanai.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnāliste Baiba Runce.

Latvijā ik gadu no ģimenēm izņem vairāk nekā tūkstoš bērnu – aptuveni tikpat daudz, cik mācās skolēnu vienā lielā Rīgas ģimnāzijā vai vidusskolā. Tas notiek gadījumos, kad bāriņtiesa pārtrauc vecākiem aizgādības tiesības un bērns nonāk ārpusģimenes aprūpē.

Zelma (vārds mainīts), bijusi juridiski nebrīvs bērns: „Mēs tajā dienā vispār nebijām neko ēduši, un mēs gājām pie kaimiņiem prasīt ēst, un noteikti tie kaimiņi bija pateikuši sociālajam dienestam.”

Likums paredz, ka gada laikā ar vecākiem strādā sociālais dienests, un pēc tam bāriņtiesai jāpieņem lēmums – vai bērns var atgriezties ģimenē, vai viņam jāmeklē jaunas mājas.

Madara Senkane, adoptējusi meitiņu: „Lai viņš nav tādā kā mūžīgā šķīstītavā, ka ne šur, ne tur, tādā pelēkajā zonā.”

Taču realitātē tas ne vienmēr notiek laikus. Ir bērni, kuri juridiski nebrīvā statusā ārpusģimenes aprūpē pavada vairākus gadus. Ir arī gadījumi, kad bērnu atgriež bioloģiskajā ģimenē un pēc tam atkārtoti izņem vēlreiz un vēlreiz.

Andrija Likova, ģimenes psihoterapijas speciāliste: „Institucionālā vardarbība eksistē, un tā joprojām ir.”

Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai atbildīgās iestādes spēj laikus pieņemt lēmumus bērnu interesēs, lai viņus aizsargātu?

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

--

Lai turpinātu pētīt šo tematu, raidījuma “Atvērtie faili” veidotāju komanda lūdz atsaukties tos vecākus, kuriem aizgādības tiesības ir atņemtas. Ja esat gatavi tikties un dalīties ar savu pieredzi, lūdzam sazināties un sūtīt ziņu uz e-pastiem: [email protected] vai [email protected]