Šā gada 15. maijā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā gaidāms kamerorķestra "Sinfonia Concertante" cikla "Meistari un mācekļi" koncerts "Pavasara pastorāle", veltīts flautistes un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docentes, mākslas doktores Ilzes Urbānes jubilejai.

Kā solistes līdzās Ilzei Urbānei uzstāsies viņas studentes — Anna Beskidova no Čehijas, Demija Nate Ozoliņa, Zane Ozola, Austra Svikle, Terēza Tīrmane, Evelīna Šterna un Alise Luīze Legzdiņa. Diriģents — arī flautists un pedagogs no Luksemburgas — Karlo Jans, kurš Latvijas mūzikas vidē pazīstams jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Studijā tikāmies ar Ilzi Urbāni, Danielu Danenbergsoni un Terēzu Tīrmani.

"Tā kā ir izveidojies, ka šis ir manas pusapaļās jubilejas gads, gribējās atkal izdarīt kaut ko traku," stāsta Ilze Urbāne. "

Kādu pēcpusdienā vingrinājos [Hoakinu] Rodrigo un izdomāju, ka ir taču burvīgs cikls "Meistari un mācekļi", ko noorganizējis orķestris "Sinfonia Concertante" Andra Vecumnieka vadībā. Nodomāju, ka varbūt es varētu vērsties pie viņa. Un viņš deva savu piekrišanu. Esmu ļoti laimīga, ka maniem audzēkņiem būs unikāla iespēja spēlēt kopā ar orķestri. Jāsaka, uzreiz arī Andrim radās ideja pieaicināt Karlo Janu, jo šajā periodā Karlo Jans šo pašu koncertu diriģēja ar ļoti slavenu flautistu Denisu Burjakovu Zagrebā. Andris teica — nu, ļoti labi, šo partitūru viņš jau zina, viņš paņems pārējās klāt.

Un likās, ka flautists diriģents — tas mums ir vienkārši luksuss! Viņš taču visu to saprot!

Jāsaka gan, ka pie kafijas tases Karlo Jans stāstīja, ka viens flautists viņam reiz teicis — tad, kad tu diriģē flautistus, aizmirsti, ka tu esi flautists!"

*

Cikla "Meistari un mācekļi" idejas centrā būs pedagoga un studentu radošais dialogs, ļaujot jaunajiem mūziķiem iegūt profesionālu koncertpieredzi līdzās pieredzējušiem māksliniekiem. Programmā līdzās baroka laikmeta opusiem koncertā skanēs arī 20. gadsimta un mūsdienu komponistu darbi, atklājot flautas repertuāra daudzveidību un instrumenta tembrālās iespējas.

Programmā iekļauti Antonio Vivaldi koncerti pikolo flautai un divām flautām ar orķestri, kuros atklājas baroka laikmeta muzikālā virtuozitāte un kontrastējošās noskaņas. Amerikāņu komponista Artūra Fūtes "Nakts skaņdarbs" veido lirisku un introspektīvu programmas līniju, savukārt jaunās komponistes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas katedras studentes Danielas Danenbergsones jaundarbs "One’s Own Contrary Instincts" koncertā iezīmēs laikmetīgās mūzikas klātbūtni.

Īpaša vieta programmā atvēlēta Andra Vecumnieka koncertam divām flautām un stīgu orķestrim, kas komponēts 1985. gadā kā veltījums flautistam un pedagogam Imantam Sneibim un toreizējai Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēknei Ditai Krenbergai. Skaņdarbs izceļas ar dramatisku spriegumu un bagātīgu orķestra instrumentāciju, pretstatot to divu flautu koncentrētajam muzikālajam materiālam.

Koncerta kulminācijā skanēs spāņu komponista Hoakina Rodrigo "Pastorālais koncerts" flautai un orķestrim, ko atskaņos Ilze Urbāne. Šis opuss tiek uzskatīts par vienu no tehniski sarežģītākajiem skaņdarbiem flautas repertuārā un savulaik veltīts ievērojamajam flautistam Džeimsam Golvejam.

Kamerorķestris "Sinfonia Concertante" vairāk nekā divas desmitgades aktīvi piedalās Latvijas koncertdzīvē, īpašu uzmanību veltot jaunās paaudzes mūziķu iesaistei un laikmetīgās mūzikas atskaņojumiem. Koncerts "Pavasara pastorāle" turpina šo ievirzi, vienā koncertprogrammā apvienojot pieredzējušus māksliniekus, jaunos flautistus un dažādu paaudžu komponistu mūziku.

Baltijas Universitāte – fenomens pasaules vēsturē. Lai arī universitāte pastāvēja vien trīs gadus tūlīt pēc Otrā pasaules kara, tā deva iespēju jauniešiem no Baltijas valstīm iegūt augstāko izglītību. Ne mazāk svarīgs bija  emocionālais pamats: pēckara trimdas apstākļos sniegtā cerība un drošāks pamats nākotnei. Latvijas Nacionālās bibliotēkas oranžērijā pašlaik skatāma izstāde “Baltijas Universitātei - 80”. Stāsts par unikālu universitāti trimdā, kas pastāvēja laikā no 1946. līdz 1949. gadam.

Baltijas Universitāte ir nozīmīgs tomēr nedaudz piemirsts fakts mūsu kultūrvēsturē, tāpēc to vērts izzināt dziļāk. Izstāde “Baltijas Universitātei - 80” Latvijas Nacionālās bibliotēkas oranžērijā skatāma līdz 31. augustam.

Muzejs “Latvieši pasaulē” (LAPA) meklē pastāvīgu mājvietu Rīgā, lai rastu plašākas iespējas  ikvienu iepazīstināt ar pasaules latviešu mantojumu. Kultūras rondo tiekamies ar jauno muzeja vadību - jauno valdes priekšsēdētāju Annu Muhku, kuratori Mariannu Auliciemu un izpilddirektoru Uldi Dimiševski.

Pirms 29 gadiem viņi sanāca kopā un dibināja biedrību ar mērķi apkopot liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā. Šodien “Latvieši pasaulē” ir akreditēts privātais muzejs un pētniecības centrs ar pamatīgu krājumu, digitālo arhīvu, regulārām izstādēm, pētniecības projektiem un lielu mērķi: atrast muzejam pastāvīgas mājas un radīt ekspozīciju, kas stāstītu par latviešu ceļiem pasaulē divsimt gadu garumā. 

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” nolēmusi demisionēt. Tā viņa publiski paziņoja pirms brīža. Siliņa atkāpties izlēmusi šodien, 14. maijā, kad opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” vāc balsis, lai Saeimā balsotu par Siliņas valdības atbrīvošanu. Premjere valdības krīzē vaino „Progresīvos”.

Pēc paziņojuma par demisiju Siliņa devās prom un uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

--

Procesuālo darbību veikšanai šorīt uz laiku aizturēts zemkopības ministrs un “Zaļo un zemnieku savienības vadītājs” Armands Krauze, kā arī bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, šobrīd Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, Latvijas Televīzijai apstiprināja prokuratūrā.

--

Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība” un, iespējams, arī esošās koalīcijas partnere “Zaļo un zemnieku savienība”. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja “Apvienotā saraksta” līderis Edgars Tavars.

Šogad slimnīcā nonācis jau pirmais pacients ar saindēšanos no savvaļā atrodamām sēnēm. Šoreiz pie vainas bijusi nepareiza bisīšu pagatavošana. Taču ne tikai bisītes ir sēnes, kas prasa īpašu rūpību gatavojot, šādu sēņu un arī augu ir lērums. Ko drīkst cept, vārīt un kaltēt droši, ko drīkst tikai ar īpašu piesardzību un no kā labāk atturēties. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, farmācijas doktore Renāte Teterovska.

Pārsteidzoši vai ne, bet saskaņā ar jaunu Austrumanglijas Universitātes pētījumu dzīvošana kopā ar citiem cilvēkiem var ietekmēt mūsu zarnu baktērijas jeb mikrobiomu. Šādu secinājumu zinātnieki izdarījuši, pētot gan nevis pašu cilvēku, bet Seišelu salu dziedātājputnus. Zinātnieki savākuši putnu ekskrementu paraugus un izmantojuši tos, lai pētītu zarnu mikrobiomu. Atklājies, ka putniem ar spēcīgākām sociālām saitēm bija arī vairāk kopīgu zarnu mikrobu, īpaši tādu, kuru izplatībai nepieciešams tiešs kontakts. Tas liecina, ka sociālā mijiedarbība veicina mikroorganismu apmaiņu, un tas pats process varētu notikt arī cilvēku mājsaimniecībās.

Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmans norāda, ka publikācija apstiprina jau zināmu faktu, un tas, ka mēs ar savu mikrobiomu apmaināmies, pirms aptuveni septiņiem gadiem skaidrots arī Izraēlas Veicmana Zinātnes institūta, konkrēti profesora Erana Segala pētījumā.

“It began with handing out French fries on the Polish-Ukrainian border. We never thought it would grow into something much bigger - into full-time work. I have to admit, I am scared, and I know I was born under a lucky star. But all the difficulties and exhaustion are nothing compared with what Ukrainians are going through. We must keep helping Ukraine and keep telling people in the Netherlands what is happening there,” says this week’s guest on the Drošinātājs in-depth interview, Franky van Hintum from the Netherlands, in conversation with Rihards Plūme. Together with his friend Coen, his volunteer work has grown into a large-scale mission - both to deliver humanitarian aid and to inform people back home.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

"Tas sākās ar frī kartupeļu dalīšanu uz Polijas un Ukrainas robežas. Mēs nedomājām, ka tas izaugs par kaut ko daudz lielāku un pilnas slodzes darbu. Jāatzīst, ka man ir bail un esmu dzimis laimes krekliņā. Taču visi sarežģījumi un nogurums, tas ir nieks salīdzinot ar to, ko piedzīvo ukraiņi. Mums jāturpina palīdzēt Ukrainai un jāstāsta cilvēkiem Nīderlandē par tur notiekošo," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervija viesis - Frenkijs van Hintums no Nīderlandes. Kopā ar draugu Kūnu viņa brīvprātīgo darbs izaudzis līdz milzīgai humānās palīdzības un arī savu tautiešu informēšanas misijai. 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Epizodes gaita: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Nesen Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā biomonitoringa pētījumā atklājās, ka vairums piesārņojošo vielu iegūstam nekur citur, kā virtuvē. Sākot ar veidu, kā pagatavojam ēdienu, beidzot ar to, kā uzglabājam to un pat - kā kopjam virtuvi. Kā izvairīties no dažādu vielu kokteiļa, kas nemanot nonāk mūsu organismā?

Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes Vides veselība un darba drošības institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone, zinātniskā insititūta BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja Inese Siksna. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Svetlanu Aļminoviču-Miļjanoviču.

Ar pētījumā atklāto iepazīstina arī raidījumā Zināmais nezināmajā.