8. maijā Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē atklāts Latvijas paviljons “Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises”, kuru sadarbībā modes dizaineri Bruno Birmani veidojis mākslinieku duets “Mareunrol’s” (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops). Mākslinieku veidotā instalācija ir šodienas skatījums uz eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu "Nepieradinātās modes asamblejas", kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados. Notikumā klāt bija un ar māksliniekiem tikās Inta Zēgnere.

Bruno Birmanis: "Ar “Nepieradinātās modes asambleju” 90. gados izveidojām tādu vidi, teritoriju vai platformu, kurā brīvi un bez ierobežojumiem varēja izpausties radošie cilvēki, kas saistīti ar modi. Būtībā tā bija utopija, jo bijām starp divām sistēmām - padomju ideoloģiskais presings bija beidzies un kapitālisma presings vēl nebija sācies. Jutāmies kā no būra izlaisti putni. Viss ātri kļuva par apjomā un kvalitātē par profesionālu pasākumu, un tagad viss NMA gars ir pārnests uz paviljonu.

Jau no sākuma sapratām, ka tā nebūs muzejisku priekšmetu ekspozīcija, gribējām, lai jauni cilvēki redz, ka iespējamas arī neiespējamas lietas, ko ar tām var izdarīt. Domāt brīvi, domāt plaši.

Bieži citēju Žanu Kokto, kurš pirms 100 gadiem teicis, ka mode rada skaistas lietas, kas ar laiku sāk izskatīties dīvaini, savukārt māksla rada dīvainas lietas, kas ar laiku sāk izskatīties skaistas. Un šeit ne tikai video par tos stāsta, bet arī viss, ko MAREUNROL’S ir radījuši, kā šo garu ir transformējuši savā skatījumā instalācijās. (,,) Vadošais dzinējspēks ir viņu balss, kurai jāskan. Manuprāt, tas ir izdevies lieliski. Turklāt Rolands ir ļoti daudzpusīgs mākslinieks un viss skaniskais noformējums ir viņa un Iļjas Krūmiņa radīts. Tas ir vienkārši lieliski."

Rolands Pēterkops paviljona atklāšanā: “Ir forša sajūta, mēģinot saprast, kā kurš ko nolasa, kā šī informācija rezonē, jo ir vairāki informācijas slāņojumi, emociju slāņojumi. Sākot ar arhīvu izpēti, kopkonceptu par telpu, par cilvēkiem, par to, par ko vēlējāmies šajā paviljonā runāt. Materiāls, skaņa, gaisma.

Instalāciju veidojām tā, lai tas nav uzmācīgi, bet gan vienkārši, viegli, poētiski, lai sniegtu emocijas. Darbs ir emocionāls, jo reflektējam par modes notikumu 90. gados. Mēs esam 2000. gadu paaudze, kas arī esam centušies starptautiski izrauties.

Šis NMA stāsts no vienas puses mums bija jautājums, ko ar to varam darīt, vai mūs tas iedvesmo. Nebija šī pasākuma pēctecības, tas bija un pazuda. Mēs vairāk skatījāmies uz to laiku, enerģiju un cilvēkiem, kas to iniciēja, kas tur darbojās. Attiecības, emocijas režģis. Kādu 90. gados neatkarību un brīvību atguvušu valsti caur Henrija Stīna filmētajiem videomateriāliem redzēja Rietumu valstīs.

Mums bija būtiski, lai vēstījums ir tagadnīgs. Kā brīvības manifests. Ir būtiski runāt par to šobrīd, jo brīžiem šķiet, ka dzīvojam trauslākos laikos nekā 90. gados.

Šīs izpratnes reizēm no Rietumiem pat pietrūkst, tāpēc ir jāatrod skaisti veidi, kā viņus skaisti uzrunāt caur empātiju un izprotošu iedvesmu. Galvenais ir ļauties pieredzei. Mūsdienu laikmetīgajai mākslai ir būtiska šī vieglā pieeja un atvērtība."

Inta Zēgnere arī stāsta par redzēto Ukrainai veltītajā izstādē STILL JOY from Ukraine in the world, kur sastapta Ukrainas māksliniece Žanna Kadirova.

Latvijas Sabiedriskais medijs februārī atklāja jaunu studiju Daugavpilī, un jau tuvākajos gados plānotas arī multimediālas studijas Liepājā un Valmierā. Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija aicina šo ieceri pārskatīt, uzskatot, ka tas negatīvi ietekmēs  reģionālo medijus. Asociācija norāda, ka šajās vietās jau darbojas profesionāli un pieredzējuši reģionālie mediji, kuri ar sabiedrisko ir sekmīgi līdz šim sadarbojušies. Kādu iespaidu atstās sabiedriskā medija reģionāla paplašināšanās, kā to jutīs mediju vidē un sabiedrībā, to skaidrojam Mediju anatomijā. 

Uz sarunu esam aicinājuši Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekli programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ievu Aili, Reģionālo mediju asociācijas vadītāju, laikraksta "Tukuma Neatkarīgās Ziņas" galveno redaktori Ivonnu Plaudi un "Re:TV" galveno redaktori Ingu Gorbunovu.

Visticamāk, jau nākamajā Saeimas sēdē deputāti vērtēs, vai izteikt neuzticību aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem”. To pēc dronu incidenta Latgalē pieprasa opozīcija. Šoreiz gan ar aizsardzības ministrijas politisko vadību nav apmierināti arī koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība –, kas liek domāt, ka no sava amata krēsla Sprūdam varētu nākties arī atteikties. 

Kaut kas nenostrādāja un nevaram atļauties, ka šī situācija turpinās. Tā par dronu incidentu Latgalē saka premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Viņa uzsver, ka valdība sniedz apjomīgu atbalstu aizsardzībai, atvēlot tai divu miljardu eiro finansējumu, tostarp uz citu jomu rēķina, un tas prasa no nozares lielāku atbildīgu pret Latvijas iedzīvotājiem.

Premjere gan skaidru atbildi nesniedz, vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem” pēc notikušā būtu jāatkāpjas, taču velta viņam kritiku.

**

Andris Sprūds platformā “X” šodien, 8. maijā, atzinis, ka notikušais iedzīvotājiem pamatoti rada jautājumus par valsts drošību, tāpēc ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā pierobežā izvietot Latvijā ražotos pārtvērējdronus. Tāpat ministrs uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu vakardienas reaģēšanu, šūnu apraides aktivizēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

Latgalē atbildīgie dienesti turpina meklēt otru nokritušo dronu, kas aizvien varētu būt sprādzienbīstams.

Pēc drona incidenta Latgales pašvaldībās vērtē civilās aizsardzības gatavību

Pēc dronu incidenta Latgalē šūpojas aizsardzības ministra Sprūda krēsls; viņš gatavs uzņemties atbildību.

"Azov" virsnieks: Lai sabiedrības noturība un gatavība visa veida – tostarp arī kara – apdraudējumiem būtu augstā līmenī, iedzīvotājus ir jāizglīto jau no skolas sola.

Venēcijas biennālē sākas 61. starptautiskā mākslas izstāde.

Vai agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportisti jau drīzumā varētu atgriezties olimpiskajās spēlēs ar savu simboliku? Starptautiskā Olimpiskā komiteja vakar, 7. maijā, jau reabilitēja baltkrievus, bet krievu statusu nemainīja.

Ar remigracejis koordinatoru paleidzeibu pārnejā godā iz dzeivi Latvejā kūpumā atsagrīze gondreiž 900 dzeivuotuoju, nu jūs Latgolā – napylni 130.

Kai geopolitiskī nūtykumi ītekmej lāmumu par atsagrīzšonu, saruna ar remigracejis koordinatori Latgolā Jelenu (Jeļenu) Mihasenko i remigranti Guntu Driki (Driķi), kura ar saimi atsagrīzuse iz dzeivi Rēzeknē.

Sarunu voda Beatrise Borise.

Ģimenes studija ciemojas pie Irbju ģimenes Daugavpilī. Marita Irbe ir deju pedagoģe, arī vairāku tautas deju kolektīvu vadītāja. Viena izaudzinājusi piecus bērnus, trīs vecākie no tiem jau mācās un dzīvo Rīgā, mammas paspārnē vairs tikai abas jaunākās māsas. Marita pati saka – ja arī dzīvē bijuši grūti brīži, tie no atmiņas, šķiet, pagaisuši.

Irbes sevi raksturo kā draudzīgu, aktīvu saimi, kas turas kopā un ir kā viens ciešs kodols. Sevišķi saliedējošs viņiem izrādījies pandēmijas laiks, kad visi vēl mituši vienā dzīvoklī un īpaši satuvinājušies. Viņiem ir savas tradīcijas un iecienītas kopīgas nodarbes, bet galvenais mammas prieks – ka bērni ir savstarpēji vienoti un cits citu ļoti atbalsta.

Nedēļas laikā pierobežā vairakkārt ir atskanējuši trauksmes brīdinājumi. Vai pie kaujas droniem vismaz Latgalē ir jāsāk pierast? Tikmēr Krievijā gatavojas 9. maija svinībām un draud ar triecieniem Kijivai. Aktualitātes Krustpunktā analizē žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, TVNET grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes loceklis Kārli Krēķi.