Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Tas ir ceļojums no vienas valodas uz otru un atpakaļ. Tas ir arī ceļojums no pandēmijas aizslēgtas pasaules.

Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē (Rīga, Viļņa, Sidneja), bet lietuviski – vīriešu.

Akvilina Cicēnaite  ir rakstniece, tulkotāja, reliģijas studiju zinātņu doktore, kuras kontā ir septiņas grāmatas pusaudžiem un diviromāni pieaugušajiem. Romāns "Angļu valodas vārdnīca" ir saņēmis Lietuvas literatūras gada balvas.

Vārdnīca veido romāna struktūru, bet mēģinājumi iztulkot neiztulkojamus vārdus ir arī autores tulkotājas pieredzē balstīts teksts. Starp citu – pati autore dzīvojusi Austrālijā, bet tagad atriezusies Viļņā.

Akvilinas Cicēnaites romānu "Angļu valodas vārdnīca" no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Raidījumu atbalsta:

16. maijā Saulkrastu kultūras namā “ Zvejniekciems” uz 75 dziesmotiem gadiem atskatīsies Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”, lai kopā ar Vidzemes kamerorķestri un solistiem koncertā “DZIESMA. LAIKS. CILVĒKS” rādītu savu gadiem krāto dziesmu pūru, ko savulaik kopis un kuplinājis ilggadīgais diriģents Jānis Veismanis. Kopš 2023. gada kora vadību pārņēmušas Iveta Rīsmane-Lūse un Inguna Rijniece. Nu, jau vairāk nekā 50 gadus korim uzticīgas ir dziedātājas Inese Veismane un Laila Bāliņa, kuras iesaistās arī kora vēstures saglabāšanā. Bet Vidzemes kamerorķestra vadītājs Andris Veismanis bērnībā šajā korī kuplinājis soprāņu rindas.

Otfrīda Preislera pasakas "Mazā raganiņa" radioiestudējums. 5.daļa. Lasa Guna Zariņa, režisore Irēna Cērmane.

Vai var draudzēties ar mammu un kāpēc ir jākārto istaba? Par to pļāpājam ar Amēliju, iepazīstot Anitas Rupeikas bilžu grāmatu "Labrīt, mammu!" ("Liels un mazs") un "Zivtiņš Īgņa. Filmas stāsts" ("Zvaigzne ABC").

"Es gāš un vēkšēš, jo man tak bij bail no tiem vilkim," atceroties savu bērnību, teic Ērģemē dzimusi un augusī Rūta Lūse. Par viņas senču mantojumu un izloksnes glabāšanu runājam Rūtas vecvecāku mājās „Lejaskukros". Bet Valkā dzimušais Jānis Biezais, stāvot pie iekonservētiem vairāk kā 700 gadus seniem pils mūriem saka: "Tēvs man ir iemācījis mīlēt vēsturi un regulāri braucot garām šīm pils drupām, man radās doma, ka vajag ko darīt lietas labā lai pils nesagāztos." Kopā ar Jāni staigājam pa pili un izzinām šīs celtnes likteni.

Raidījumā Parole, parole, parole kultūrpētnieks Deniss Hanovs skaidro, ka jau 17. gs. operā pastāvēja vairāki sižeti, kas aprakstīja šī Babilonijas valdnieka lepnumu, viņa krišanu, sodu un ebreju tautas atbrīvošanu no gūsta. Šo Babilonijas valdnieku ataino arī itāļu baroka komponista Mikelandželo Falveti agrīnā opera, jeb precīzāk, reliģiska rakstura oratorija, kas veltīta Vecās Derības sižetiem. Nabuko bija valdnieks, kura iztēlotajā reliģiskajā dzīvē sastopas gan agrīnās kristietības sižeti, gan Vecās Derības sižeti, gan jūdaisma vēsture. Falveti mūzikā, ko ieskaņojusi Cappella Mediterranea diriģenta Leonardo Garsijas Alarkona vadībā, jūtam arī Vidusjūras kultūras un mūzikas motīvus un spāņu muzikālās drāmas – sarsuelas iezīmes.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „drons”.

Verūtīs iz ituos nedelis nūtikšonom Rēzeknis pusē, pādejūs dīnu apsprīstuokais vuords Latgolā varātu byut „droni” drūšeibys kontekstā. Sovpus rubrikā „Vuordineica” apsaveram itū vuordu nu volūdys redzīņa, i voi vuordam „drons” vajadzātu izdūmuot kaidu cytu latgaliskū verseju.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „paļauties”. Itai lobuok – atsadūt.

Lideja Leikuma skaidroj: „Vuords „pasaļaut” caur latvīšu literarū volūdu īguojs. Var saceit – atsadūt, nūticēt. Aprokstūšuos konstrukcejis var byut vairuokys, i navajag raudzeit vysod atrast vuords pret vuordu – es tev nūtycu, es tev pylnā mārā nūtycu, tycu tikai sev. „Davīrēt” byus atrūnams vacajuos gruomotuos, tys ir vacs slavismys myusu volūdā, i taidi vaci slavismi vīns aiz ūtra palānai atmierst.”