Trešdien, 13. maijā, koncertzālē ”Latvija” Ventspils kamerorķestris diriģenta Aigara Meri vadībā godinās trīs 2026. gada lieljubilārus - spāni Manuelu de Falju, kuram aprit 150. gadskārta, 90. dzimšanas dienā pieminēs izcilo simfoniķi Romualdu Kalsonu un suminās Pēteri Vasku, kuram šopavasar svinam 80. Koncerta solisti – vijolniece Elīna Bukša, klarnetists, Igaunijas Nacionālās operas orķestra mūziķis Edmunds Altmanis un soprāns Katrīna Paula Felsberga.

Intervijā ar Aigaru Meri uzzinām par gaidāmā koncerta ideju un sadarbību ar solistiem, koncertdzīvi Ventspilī un publikas izglītošanu, tuvākajiem radošajiem plāniem ar Ventspils kamerorķestri, jaukto kori "Ventspils", un, atklājot sava darba aktualitātes Jelgavā, Aigars atcerējas arī savus soļus, uzsākot ceļu diriģenta profesijā.

Aigars Meri:

Veidojot koncertprogrammas, skatos kopsakarības, kurā gadā ir vai nav apaļa jubileja, lai būtu šī saistība, bet tas noteikti nav noteicošais un vienīgais faktors.

Manuels de Falja. Kā nonācu līdz Septiņām spāņu dziesmām? Pirms dažiem gadiem bija brīnišķīgs koncerts Jelgavā, kur mēs šīs dziesmas atskaņojām kopā ar Ilonu Bageli. Pēc neilga laika man bija tas gods atskaņot Osvaldo Golihova dziesmu ciklu ar Katrīnu Paulu Felsbergu. Mēs ar Katrīnu uzreiz vienojāmies, ka skatāmies tālāk nākotnē. Tad, neatceros gadalaiku, neatceros mēnesi, no manas puses bija piedāvājums: “Varbūt tu vēlies nodziedāt “Septiņas spāņu dziesmas”?” Katrīna bija ļoti atsaucīga un teica “jā, mana skolotāja Berlīnē tieši man kādreiz ieteica un atsūtīja vienu no šī cikla dziesmām”. Tā mēs nonācām pie šī cikla atskaņojuma.

Ar Edmundu Altmani esam klasesbiedri jau no Emīla Dārziņa skolas, pēc tam esam mācījušies un muzicējuši kopā. Man ir igauņu izcelsme, Edmunds tīrs latvietis, Zemgales dēls, kuram bija iespēja doties studēt uz Igauniju. Pēc tam viņš tur iesakņojās un šobrīd tur strādā un dzīvo. 

Sadarbība iecerēta jau ilgāku laiku, ar Operu arī salīdzinoši bieži ir viesizrādes Igaunijā. Atceros sarunu, kad Edmundam zvanīju un teicu: “Edmund, nākamgad mums ir šād jubilāri. Varbūt Romualds Kalsons?”. Viņš atbildēja: “Jā, jau vairākas reizes esmu piedāvājis Arvo Volmeram viņa Klarnetes koncertu nospēlēt Igaunijā, bet diriģents vienmēr sliecies par labu Mocartam". Tā mēs nonācām pie Romualda Kalsona. Šī gada jubilārs - Pēteris Vasks. Pie šī Vijoļkoncerta mēs nonācām netradicionāli, jo sazināties ar Elīnu Bukšu ieteica Ventspils koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš. Tā sākās mūsu komunikācija. Sākumā ideja bija par Filipu Glāsu, pēc tam par Antonio Vivaldi un beigās mēs nonācām pie šī brīnišķīgā vijoļkoncerta. Šī būs mūsu pirmā sadarbība, tāpēc ar nepacietību gaidu un ceru uz brīnišķīgu kopdarbu."

Kritīs vai nekritīs valdība? Uz šo jautājumu, lai arī šodien, 11. maijā, jau cerējām iegūt skaidrāku atbildi, skaidrības joprojām nav. Valdība nonākusi nopietnā krīzē pēc vakardienas politiskās drāmas, kurā izvērtās teju sacensība par to, kurš par aizsardzības ministra demisiju pagūs paziņot pirmais – pats ministrs Andris Sprūds no “Progresīvajiem” vai premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Saspīlējumam starp “Jauno Vienotību” un “Progresīvajiem” pieaugot, "Proegresīvo" Saeima frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs šodien uzsvēra, ka premjere Siliņa šobrīd nespēj atbildīgi vadīt valdību, tomēr pagaidām “Progresīvie” koalīciju vēl neatstāj un vispirms vēlas sarunu ar premjeri.

--

To, ka šis varētu būt īstais laiks profesionāļa virzīšanai uz aizsardzības ministra amatu, jo par politisku kandidātu pašreizējā situācijā būtu ļoti grūti vienoties, TV3 šorīt sacīja arī Valsts prezidents. Premjeres noskatīto aizsardzības ministra amata kandidātu Melni Edgars Rinkēvičs personīgi nepazīstot, bet plāno ar viņu tikties, kad Melnis atgriezīsies Latvijā. Savukārt, runājot par notiekošo koalīcijā, prezidents aicināja politiķus atturēties no pārsteidzīgas rīcības

--

Drošības un aizsardzības industriju federācijas ieskatā valdības šūpošanās industrijas darbu patlaban tieši neietekmē. Taču organizācija arī vērš uzmanību, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos drošības jautājumiem arvien jābūt pirmajā vietā un nav pieļaujams, ka informācija saistībā ar dronu incidentiem gan sabiedrībai, gan industrijai ir fragmentēta. 

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga vērtē, ka priekšvēlēšanu laiks ik pa brīdim šobrīd liek politiķiem vairāk un asāk reaģēt uz savstarpēju attiecību vai ambīciju aspektiem, kas kopumā drošību nevairo. Taču vienlaikus viņa secina, ka situācija ar dronu incidentiem, kas nupat bija Latvijā, drošības situāciju potenciāli varēja apdraudēt daudz vairāk nekā kāds izlēmīgs solis, tostarp, par ministra maiņu un šobrīd valdībai īpaši svarīgi komunicēt sabiedrībai par reālu darbu drošības stiprināšanā Latvijā.

Arī Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele norāda, ka šie dronu incidenti tātad bijuši vairakkārt, bet informācija sabiedrībai un arī industrijai par to ir ļoti fragmentēta. Savukārt, runājot jau par izskanējušo aizsardzības ministra amata kandidātu pulkvedi Raivi Melni, viņa sacīja, ka nozarei ir bijusi iespēja strādāt ar Meļņa kungu un to vērtē kā veiksmīgu sadarbību.

--

Viedokli izsaka politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

"Progresīvie" koalīciju vēl neatstās. Aicina premjeri uz sarunu.

Diskusijas par 2. pensiju līmeni turpinās jau ilgu laiku, un viedokļi par to, ļaut vai neļaut iedzīvotājiem izņemt savu uzkrāto kapitālu jau pirms sasniegts pensijas vecums atšķiras.

Lai arī bija noteikts pamiers, kaujas Ukrainā turpinājās visas trīs dienas. Nav bijuši lieli un masīvi Krievijas uzbrukumi.

Pēc 77 gadu pastāvēšanas pārstāj iznākt viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu trimdas laikrakstiem “Laiks”. Atvadoties no avīzes, raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts diskutējam par mediju lomu diasporas informēšanā un cik svarīgi radīt tieši diasporai domātu saturu.

"Kad tauta ir tā izkaisīta kā tagad mēs, avīze ir galvenā, daudzos gadījumos pat vienīgā tautas vienotāja, kopīgs centrs, no kura ziņo par kopīgiem notikumiem, nodomiem, iecerēm un ir pilnīgi neaizstājams." Šos filozofa un profesora Paula Jurēviča vārdus savulaik citēja trimdas laikraksta "Laiks" dibinātājs, ievērojamais grāmatizdevējs, arī "Bellacord" plašu izdevējs Helmars Rudzītis, atgādinot avīzes nozīmi trimdas apstākļos. Un avīzes "Laiks" pirmais numurs klajā nāca 1949. gada 8. novembrī Amerikā. 

Vēlāk tas kļuva par patiesi nozīmīgu latviešu trimdas laikrakstu. Bet šodien raidījumā esam satikušies, lai atvadītos no šī laikraksta, jo 2026. gada maijā pārstāja iznākt viens no vecākajiem trimdas laikrakstiem. 

Šajā mirklī vēlamies ieskicēt to kopainu, kāda ir šobrīd diasporas mediju vidē, skaidrojot, kāda ir mediju loma ārpus Latvijas dzīvojošo informēšanā un kuri ir tie plašsaziņas līdzekļi, kuri sasniedz diasporu. Un cik svarīgi ir radīt tieši diasporai domātu saturu?

Diskutē laikraksta "Laiks" redaktore Ligita Kovtuna, portāla "Latviesi.com" vadītājs Indulis Bērziņš un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka.

Pirms dažiem gadiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja virkne stāstu par nekvalitatīvu dzemdību palīdzību Latvijas slimnīcās. Šobrīd situācija pētīta atkārtoti. Kādi ir secinājumu, interesējamies Ģimenes studijā.

Analizē ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekolģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga un Liepājas reģionālajā slimnīcas vecmāte, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Iveta Beihmane.

No 2023. līdz 2025. gadam Latvijā ir samazinājies to sieviešu īpatsvars, kas savu pieredzi, saņemot dzemdību palīdzību, raksturo kā fiziski, verbālu vai emocionālu vardarbību, tā liecina Slimību profilakses kontroles centra dati. Veselības ministrija savukārt izstrādājusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, lai pakāpeniski pilnveidotu dzemdību palīdzības pakalpojumu sniegšanu, stiprinātu mātes un bērnu drošību visā Latvijā. Vai un kā šī situācija uzlabojas?

Savulaik viņš bija jaunākais jebkad ievēlētais Latvijas pašvaldības vadītājs. Tagad kļuvis par valdošās koalīcijas vienas no Saeimas frakcijas vadītājiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni.

Kas to būtu domājis, ka nedēļu iesāksim ar brūkošu valdību? Krīze it kā jau draudēja labu laiku, bet lūzuma punkts izrādījās Ukrainas droni. Nu labi, nav jau vēl viss beidzies, jāgaida "Progresīvo" tālākais lēmums. 

Mēs pirmdienās uz interviju pēdējās nedēļās esam aicinājuši vairāku politisko partiju pārstāvjus - gan no jaunveidotajām partijām, gan opozīcijas. Parasti runājam par mazliet vispārīgākiem un plašākiem jautājumiem, bet šoreiz jāsāk ar aktuālo, jo šīsdienas Krustpunktā viesis ir no valdošās koalīcijas

Daudzu Latvijas uzņēmumu produktivitāte atpaliek no Eiropas – tas diemžēl ir fakts jau ilgus gadus un – arī ilgus gadus ir satraukuma avots. To pēta arī Latvijas Universitātes domnīca „LV PEAK”. Viņu jaunākā pētījuma ziņojums un diskusija par to rada interesantus jautājumus, kā reāli panākt produktivitātes izaugsmi Latvijā. Būtiskākais – lai gan šajos rādītājos atpaliekam, dati nav viennozīmīgi, uzsver finanšu inistra padomnieks digitālās transformācijas un mākslīgā intelekta jautājumos Ēriks Eglītis.

Tas, ka produktivitāte ir jāpalielina ir skaidrs, bet kā? Viens no variantiem ir īpaši atbalstīt tieši tās nozares, kuras spēj būt produktīvas. Ddati rāda, ka Latvijas ekonomikas nozares ļoti atšķirās pēc savas produktivitātes, uzsver domnīcas „LV PEAK” direktore Inna Šteinbuka.