Stāstu par glīto mazputniņu sarkanrīklīti sarūpējis bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Sarkanrīklīte ir mazs, Latvijā bieži sastopams meža putns. Šo putniņu ir viegli dzirdēt agrā pavasarī dziedam solo, kad citi putni vēl nedzied un ir vieglāk ieklausīties un sadzirdēt, jo sarkanrīklītes dziesma ir diezgan sarežģīta. 

Savukārt sarkanrīklītes sauciens ir tādi tikšķi, kas atgādina zaru laušanu, sīku zariņu laušanu krūmos. Pētnieks atklāj, ka pirmo iemācījies tieši šo saucienu.

"Pati sarkanrīklītes dziesma ir ļoti augstas strofas, kā burbuļojoša svilpšana," bilst Oskars Keišs.

Viņš arī min, ka sarkanrīklītes dziesmu ir ļoti grūti aprakstīt. 

"Pati sarkanrīklīte patiesībā burkānrīklīte, jo tā krāsa, kādā viņai rīkle, nav sarkana, bet oranža. Bet daudzās valodās viņu sauc par sarkanrīklīti," turpina Oskars Keišs. "Sarkanrīklīte dzīvo mežā. Ligzdu taisa tuvu zemei, parasti kādā iedobumā, bet ļoti reti arī īstā dobumā un pat būrītī. Es esmu atradis sarkanrīklītes ligzdas, kas ir būrīšos, kur dzenis ir paplašinājis skreju. Tas nozīmē, ka viņš jau sāk atgādināt nevis dobumu, bet pusdobumu," atkāj Oskars Keišs. "Sarkanrīklītē var būt divi perējumi, katrā apmēram piecas olas. Un tūlīt pēc izvešanas no ligzdas jaunās sarkanrīklītes ir raibas. Viņas nav ne sarkanu, oranžu rīklīti. Tikai rudenī sarkanrīklītes paliek nu tā kā pieaugušie putni ar oranžu rīkli."

Raidījumā pievēršamies astronomijai un kādam ļoti interesantam pētniecības tematam - kosmiskiem objektiem, kas šķietami nepieder nedz kādai zvaigžņu sistēmai, nedz citam objektam. Iedomājamies planētu, kurā nav gadalaiku, nekad neuzaust rīts un debesīs ir vien piķa melna tumsa ar maziem attāliem zvaigžņu punktiņiem. Šādas planētas klīst Visuma dzīlēs un tās ir ne tikai planētas, bet arī dažādi citi objekti. Kā var ieraudzīt to, kas nav savas zvaigznes apspīdēts, un ko zinām par šiem objektiem? Par to saruna ar Latvijas universitātes Astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku un un astronomijas entuziastu Raiti Misu.

Vispirms stāsts par neparasto un visai ambiciozo zinātnieku darbu ar mērķi veikt mērniecības darbus no Norvēģijas līdz pat Melnajai jūrai. Kā tapa Strūves ģeodēziskais loks un kāpēc tolaik tas bija tik sarežģīts uzdevums?

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktora Ivara Liepiņa kabinetā esam pārlīkuši par senu karti, kur atzīmēti Latvijā uzmērītie punkti 19. gs. 20. gados. Runa ir par Strūves ģeodēzisko loku - triangulācijas mērījumu ķēdi, kas stiepjas teju 3000 kilometru garumā no Ziemeļu ledus okeāna līdz Melnajai jūrai, šķērsojot 10 valstu robežas. Tā ir unikāla sava laika precīzākā un garākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma, kura vēl šodien kalpo par pamatu visām globālās pozicionēšanas sistēmām. Bet sākums ir 1816. gads, kad pēc Napoleona kara ir saprotams, ka zemes mērījumi nav pārlieku precīzi un tāpēc neatkarīgi viens no otra divi zinātnieki - Vācijā dzimušais Fridrihs  Georgs Vilhelms Strūve un pie Narvas  dzimušais Karls Frīdrihs Tenners - tajā laikā veic mērījumus Krievijas impērijas rietumu guberņās. Tikai Latvijā abi izcilie ģeodēzisti šos mērījumus veic kopīgi.

Ivars Liepiņš turpina stāstu par Strūves un Tennera darbu pirms aptuveni 200 gadiem.

--

Stāstu par glīto mazputniņu sarkanrīklīti sarūpējis bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

2025. gadā būtiski pieaudzis dronu lietošanas noteikumu pārkāpumu skaits. Ko drīkst un ko nedrīks darīt ar šādiem lidaparātiem? Kādi ir ierobežojumi privātās teritorijās un citviet? Un kur apgūt dronu vadīšanas prasmes? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols,  pretgaisa aizsardz ības un bezpilota lidaparātu specialists, Dronu kompetences centra vadītājs Modris Kairišs un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā Ivo Vaicis.

Dronu pielietojums ir plašs un kļūs arvien plašāks. Eiropas Savienībā dronu izmantošanai ir vienots regulējums.

Atkarībā no tā, kāds ir drons un kurā vietā vēlas veikt lidojumu, atšķiras arī prasības, kas uz to attiecas.

Vismazāk prasību attiecas uz droniem, kuru svars ir mazāks par 250 gramiem. Tomēr šobrīd tā ir kategorija, kur tīri statistiski ir visvairāk pārkāpumu fiksēti, jo šķiet, ka tā ir rotaļlieta, uz kuru nekādi ierobežojumi neattiecas. 

Vispirms ir jāreģistrē drona lietotājs, drons ir jāmarķē ar reģistrācijas procesā iegūto numuru, lai tas būtu identificējams, ja kaut kas notiek. Atkarībā no tā, kur veic lidojumus, ir jāskatās, vai ir kādas īpašas zonas, kur tie ir iepriekš jāpiesaka vai jāsaskaņo. Tāpat viena no pamatprasībām, kas ir jāievēro, ir atļautais lidojuma augstums. Tie ir ne augstāk kā 120 metru. Ir vēl arī citi ierobežojumi.

Atsaucoties uz pēdējā laika notikumiem, kad Latgales pusē pierobežā bija vairāki ar droniem saistīti incidenti, eksperti skaidro, ja cilvēki redz, ka ir nokritis diezgan paliels drons, kas jau vizuāli līdzinās savā ziņā mazai lidmašīnītei, noteikti jāziņo 112, arī vietējam varas iestādēm. Šādam dronam noteikti nevajag iet klāt, jo tur var būt sprāgstošā sadaļa, kas var eksplodēt nezināmā laika periodā pēc avārijas.

Arī gadījumos, ja redz pierobežā gaisā lidojot lielāka izmēra dronus, noteikti var ziņot 112. Var arī pārliecināties internetā, vai ir lidošanai rezervēta attiecīgā gaisa telpa un tas ir draudzīgs drons, jo arī Latvijas robežsargi izmanto dronus robežas novērošanai.

Katrā ziņā labāk ir lieku reizi paziņot atbildīgajiem dienestiem, nekā atturēties. 

Gleznotājas Ērikas Kumerovas daiļrades raksturīga iezīme ir virtuozas spēles ar toņiem un triepieniem, kas viņas darbus padara plastiskus, dinamiskus un kustīgus. Viņa aizvien mākslā meklē jaunus ceļus, un to apliecinās arī izstāde ”Sl'otas manifests”, ko rīt, 7. maijā, atklās Jūrmalas kultūras centrā. Lielākā daļa izstādes darbu tapuši neparastā tehnikā, jo gleznošanai Ērika izmantojusi vienkāršu, saimniecības preču veikalā iegādātu slotu. 

”Šīs izstādes nosaukums ir, pavirši lasot – ”Slotas manifests”, bet, akurāti lasot – ”Sl'otas manifests”, tātad, aiz burtiem ”sl” ir apostrofs, un ar to es gribēju pateikt, ka arī slota var būt ota.”

Tā gleznotāja Ērika Kumerova, uzreiz arī piebilstot, ka tas nav nekāds īpašs jaunums, jo mūsdienās mākslinieki mēdz gleznot ar visdažādākajiem instrumentiem un sadzīves priekšmetiem – logu tīrāmajām gumijām, švammēm, rullīšiem, špakteļlāpstām, jo šie rīki dažkārt palīdz panākt ļoti izteiksmīgus vizuālos efektus.

Arī līdz šim Ērika Kumerova ļoti virtuozi pratusi spēlēties ar toņiem, triepieniem, faktūrām un līnijām, piešķirot saviem darbiem dinamiku, plūdumu un īpašu dzīvīgumu, bet jaunais paņēmiens deva iespēju šo kustības un vibrāciju sajūtu padarīt vēl izteiktāku. Tas gan nenotika uzreiz, slota bija jāpieradina lēnām.

Varētu šķist, ka ar slotu var radīt tikai abstraktus darbus, kuros dominē lieli triepieni, taču tā nebūt nav, daļa darbu ir ainaviski smalki noskaņu gleznojumi, kuros ļoti labi var saskatīt arī atpazīstamus dabas motīvus. Visus darbus caurauž it kā nedaudz vibrējoša, trīsuļojoša sajūta, kas rodas tieši no slotas pieskāriena, kas ļauj uzreiz paralēli uzvilkt daudzas smalkas līnijas. Spilgts piemērs ir glezna ”Pilnmēness”.

Gleznā ”Pavasaris tuvojas” rozā krāsu gamma saplūst ar pelēcīgi brūnganu un tieši slotas svītrojums piešķir tai īpašu spirgtuma un svaiguma sajūtu, bet gleznā ”Dzīve pie jūras” slotas svītrojums atspoguļo ūdens virsmas vizēšanu. 

Ērika Kumerova glezno intuitīvi, sekojot savām ekspresīvajām iekšējām sajūtām. Pamatā visi viņas darbi ir nosacītas vai nedaudz abstraktas ainavas, ko katrs skatītājs nolasa tieši viņam raksturīgā, unikālā veidā un viņu kā autori ļoti priecē tieši šīs dažādās un atšķirīgās interpretācijas.

Ērikas Kumerovas izstāde ”Sl'otas manifests” Jūrmalas Kultūras centrā būs apskatāma līdz jūnija nogalei.

Pamiers Ukrainai un Krievijai tradicionālā izpratnē šobrīd nav iespējams, uzskata Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks un vēsturnieks Valdis Kuzmins. Kā piemēru Kuzmins atgādināja vienošanos par pamieru Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik jau bija skaidrs, ka Vācija ir karu zaudējusi, skaidro Kuzmins.

"Vācija piekrīt - jā, mēs esam karu zaudējuši, un, lai noslēgtu mieru mūsu nepieciešamas sarunas, kuru laikā vienosimies Pirmā pasaules kara kontekstā par kompensāciju apjomu, kādas teritorijas kurai valstij pienākas. Valsts ir atzinusi, ka ir zaudējusi, Šajā kontekstā katru reizi, kad, piemēram, prezidents Putins piedāvā pamieru, tas tāds kā mājiens, kad tad beidzot Ukraina atzīs sakāvi, kad viņa beidzot piekritīs, ka ir zaudējusi karu? Tad sāksies šis pamiers, un tad mēs sarunu ceļā vienosimies, kā izskatīsies jau pēc kara šī valsts kārtība. Protams, tās ir prezidenta Putina ilūzijas, ukraiņu tautai šajā jautājumā ir savs viedoklis, un līdz ar to šis pamiers arī iestāties nevar."

Bet runājot par gaidāmo parādi 9. maijā, Kuzmins atzīst, ka „nevar parādē demonstrēt daudz kaujas tehnikas, ja zina, ka realitātē tās tehnikas nav.”

Runājot par to, kāpēc Krievija šogad 9. maijā nolēmusi iztikt bez militārām mašīnām, Kuzmins atzina, ka tās ir arī bailes no terorisma. Pēdējā laikā Ukraina parādījusi spēju aizsniegt un veiksmīgi iznīcināt mērķus tālu Krievijas iekšzemē.

--

Krievijas vakar, 5. maijā, veiktajos uzbrukumos Ukrainai nogalināti 27 cilvēki, bet vēl 120 ievainoti. Plašākos uzbrukumus piedzīvoja Zaporižja, kur Krievijas triecienos ar vadāmajām aviobumbām nogalināti 12 civiliedzīvotāji. Arī šonakt daudzviet Ukrainā skanēja gaisa trauksmes, kas brīdināja par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem.

Pagājušajā gadā Latvijā ievesto tomātu vērtība sasniegusi rekordu – vairāk nekā 48 miljoni eiro. Vietējie audzētāji saka – imports būtiski ietekmē tirgu un cenas. Šogad tomātu cenas ir pieaugušas, reaģējot uz resursu izmaksu kāpumu. Tikmēr vietējo tomātu audzēšanas platības gājušas mazumā.

Tomātu cenas šopavasar ir augstākas, nekā pērn. Iedzīvotājus tas uztrauc.

Centrālās statistikas dati rāda – vidējā tomātu cena par kilogramu šī gada martā bija 3,53 eiro, gadu iepriekš – 3,18. Cenas aug, ko ietekmē izmaksu kāpums.

Cēsu zemnieku saimniecība „Kliģeni” pirmo tomātu ražu sāka vākt pagājušajā nedēļā. Saimniecības siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe saka, ka izmaksas ir kāpušas.

Pagaidām vēl neesot iespējams pateikt, par cik produkcija sadārdzināsies. Audzētāji saka – salīdzinoši lētākais imports ietekmē tirgu.

Ko var iemācīties sekojot dzejnieka rindām? Par to Monopola sarunā ar Ziedoņa muzeja un klases vadītāju Elizabeti Pavlovsku-Lūri. 

"Radio vilks dabā" kāpj kopā ar copmaņiem laivā un atklāj copes sezonu Usmas ezerā kopā ar Jāni Zariņu! Saruna par motorlaivas izvēli, mānekļu modi un copes taktiku!