Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) top jau otrais audio seriāls, kura nosaukums – “Vai Ilga Ķ. spēj lasīt domas?”. Tas pievēršas kādam 20. gadsimta 30. gadu presē plaši aprakstītam un arī zinātnieku interesi raisījušam gadījumam par mazu meiteni Trapenes pusē, kurai, iespējams, piemita prasme lasīt domas. Galvenās varones balsi meklēja Alūksnē. 

Tieši Alūksnē seriāla balsis meklēja, jo galvenā varone un notikumi ir saistīti ar šo Alūksnes pusi, ar Malēniju, un tiek meklēti cilvēki, kas vēl prot malēniešu izloksni. Uz atlasi bija ieradušās daudzas pusaudzes, bet svarīgi, lai viņas prastu runāt izloksnē. Meitenes atklāja, ka vecmāmiņas ir runājušas izloksnē un kādreiz mājās ir tā dzirdēta, bet mūsdienās tā jau zūd. 

Atgādinām, ka, gaidot Latvijas Radio simtgadi, tika izsludināts konkurss audioseriāliem. Pirmo vietu ieguva detektīvseriāls "Plānās sienas", kas piecās sērijās šķetināja noslēpumainu slepkavību mazā lauku ciematā. Toreiz režisors Staņislavs Tokalovs kopā ar scenārija autoru Jāni Joņeva un skaņu režisoru Jāni Eglīti veidoja šo seriālu. 

Savukārt topošais seriāls, kura pirmatskaņojums būs šajā rudenī, ieguva otro vietu.

Audioseriāls ir balstīts filozofa, psihologa un Latvijas Universitātes profesora Paula Dāles grāmatā "Vai Ilga Ķ spēj lasīt domas?". Tas ir eksperimentāls pētījums par latviešu brīnumbērnu. Pagājušajā gadsimtā, 1936. un 1937. gadā Rīgā notika mēģinājumi izpētīt šo šķietamo domu lasīšanas fenomenu. Tolaik tas ieguva ļoti plašu publicitāti, jo tā bija jauna lieta. Ir zināms, ka iznāca vairākas grāmatas, bija arī vairāki raksti Vācijas, Francijas un pat ASV izdevumos un neskaitāmas publikācijas arī šeit pat Latvijā. Interesanti, ka šie eksperimenti notika tieši tā laika radio studijā, kas atradās ēkā tagadējā Radio iela. Tā kā ar radio tam ir cieša saistība. 

Jaunais seriāls Latvijas Radio ēterā un digitālajās platformās skanēs rudenī. Seriāls balstīts patiesos notikumos un top pēc Matīsa Gricmaņa scenārija, tā režisore ir Elizabete Gricmane, bet producē “Story Hub” sadarbībā ar Latvijas Radio. 

“Mildas istaba” – dokumentārā spēlfilma, kas tapusi pēc Latvijas pirmās filozofijas doktores Mildas Palēvičas dienasgrāmatām. Kultūras rondo tiekamies ar režisori Kristīni Želvi un filmas producenti Mildas Palēvičas mazmazmeitu Martu Biti.

Kas ir skaistais mākslā? Tas ir viens no jautājumiem, ko aplūko filozofijas nozare estētika, un tas bija filozofes Mildas Palēvičas interešu lauks visa mūža garumā. Ja par viņu zināt maz vai nemaz, jūs neesat vienīgie, jo Mildas Palēvičas vārds un domu bagātība Latvijas vēsturē ilgstoši tikusi klusināta. Palēviča ir pirmā Latvijas filozofijas doktore ar Sorbonnas universitātes grādu, bet starpkaru gados viņas uzstāšanos kā filozofei noraidīja kā pārlieku “vīrietisku”, savukārt padomju Latvijā izstūma kā pārāk “buržuāzisku”.

Viņas mūža darbs – grāmata “Estētiskās domas attīstība Latvijā XIX gs. un XX gs. 1. pusē” – iznāca tikai pirms pieciem gadiem kopā ar Palēvičas dienasgrāmatām. Un tagad Mildas Palēvičas neparastās personības stāsts iedzīvināts dokumentārā spēlfilmā “Mildas istaba”. Tās pirmizrāde bija 4. maija Latvijas filmu maratonā.

Ideja par filmas veidošanu pieder tieši Martai Bitei, savukārt pateicoties viņas tēva māsai Maijai Garkevičai, 2021. gadā dienasgaismu ieraudzīja Palēvičas dienasgrāmatas un arī darbs “Estētiskās domas attīstība Latvijā”. 

Cilvēces vēsturē uguns bija pagrieziena punkts un tās pieradināšana, prasme savaldīt un izmantot savā labā uguni - viens no spēcīgākajiem ieročiem cilvēka izdzīvošanas arsenālā. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam uguns fiziku un ķīmiju, kā uzvedas uguns saskarē ar dažādiem materiāliem. Kas deg, kas gruzd, kas dūmo, kas sprāgst un kas nedeg vispār? Kā to pēta un kā dzēš?  Skaidro Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes Resursu pārvaldīšanās nodaļas vecākais inspektors Andris Molotanovs un Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes vadošais pētnieks Edgars Bukšāns.

Kādā raidījumā esam runājuši par to, ka Latvijā reti svētki un oficiālās svētku brīvdienas ir siltā laikā. Šogad gan Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā, gan Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā un visās garajās brīvdienās laiks bija vasarīgi silts un dažviet pat bijuši jauni siltuma rekordi. Tie nav bijuši lieli un nozīmīgi, bet kopumā fiksēti 12 vietējas nozīmes rekordi.

Un lai arī brīvdienās dažviet ir lijis, tomēr sausais pavasaris ir jūtams un jau bijuši pirmie lielie mežu ugunsgrēki. Šoreiz arī saruna par mežu ugunsgrēkiem, kūlas ungunsgrēkiem un citām dabas stihijām, kurās glābt un palīdzēt dodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Saruna ar pieredzējušo dienesta operatīvo dežurantu Agni Pūpolu.

Interesanti stāsti arī par glābšanas darbiem plūdos, novērojumi par negaisu un vētru postījumiem, sadarbību ar meteorologiem un pat satelītdatu izmantošanu. Diemžēl kūlas ugusngrēkos arī šajā sezonā izdegušanas gana plašas platības.

"Pēdējie gadi Latvijā ir pagājuši salīdzinoši mierīgi gan ar ugunsgrēku skaitu, gan ar izdegušajām platībām. Negribētu tā domāt, bet kaut kas tāds nepatīkams laikam briest, jo ik pēc pāris gadiem ir lielie ugunsgrēki. Un jau šajā pavasarī dati av diez ko iepriecinoši," vērtē Agnis Pūpols.

Vai arī cilvēki uzvedas prātīgāk mežā?

Agnis Pūpols: Iespējams, kādā brīdī gribētos paslavēt iedzīvotājus, kas tiešām arī pēc sevis aizvāc atkritumus, tāpat meža ugunsnedrošajā sezonā nekurina ugunskurus neatļautās vietās. Bet vēl joprojām mums ir  kūdras purvu ugunsgrēki, kur pēc tam video novērošanas kamerās var redzēt, ka pirms paša ugunsgrēka ir izbraukusi cauri kolonna ar kvadracikliem vai ar motocikliem. Kūdra uzkrīt uz motocikla, viņš apstājas, uzkarst un viņš sāk braukt, kūdra nokrīt. No vienas puses varētu teikt, ka situācija ir uzlabojusies, bet ir gadījumi, kad tā uzvedība liekas diezgan nesaprotama, dīvaina.

Situācija dabas stihiju jomā Latvijā kopumā kļūs draudīgāka nākotnē, vvai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan iedzīvotāji būs sagatavotāki dažādām stihijām?

Agnis Pūpols: Saistībā ar pašreiz pasaulē notiekošo, arī ar ģeopolitisko situāciju, kas ir Ukrainā, cilvēki un iedzīvotāji ir pievērsuši ļoti lielu uzmanību savai drošībai. Ja prms pieciem gadiem runātu par 72 stundu somu, reti kurš saprata, kas tas ir un kam tur ir jābūt. Ja mēs tagad apskatītos, ļoti daudzās mājsaimniecībās tā ir sagatavota. Iedzīvotāji ir kļuvuši daudz sagatavotāki tikai tāpēc, ka ir daudz piemēru, no kā mācīties. 

Diezgan liela problēma varētu būt meža ugunsgrēki. Ja mēs paskatāmies Portugāli un Spāniju, ar katru gadu viņiem šie ugunsgrēki paliek arvien vairāk. Es pats piedalījos pirms diviem gadiem misijā Portugālē dzēst meža ugunsgrēkus. Viņi saka, ka pirms 20 gadiem nebija tik daudz ugunsgrēku kā tagad mežos. Katru gadu vasara paliek garāka, sausāka.

Mums pēdējos gados ir, varētu teikt, paveicies, ka ir lietus, mitruma daudzums un mežs neizžūst tik sauss. Bet tuvākā vai tālākā nākotnē, kļūstot arvien siltākam, arī mēs saskarsimies, ka visapkārt viss ir daudz sausāks. Ja mēs turpināsim vadīt ikdienu vai atpūsties dabā ar tiem ieradumiem, kādi mums ir pašlaik, tad tas var novest pie diezgan lieliem ugunsgrēkiem.

Par aprites ekonomiku Latvijā runā gadiem, bet iedzīvināt tās principus ikdienā ir krietni sarežģītāk. Par 9R stratēģiju un citiem aprites ekonomikas aspektiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro "Zero Waste Latvija" pārstāve Evija Ozola-Ozoliņa, Āgenskalna tirgus un kvartāla projektu vadītāja Darja Trizna un biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte Dace Akule.

Šodien, 5. maijā, Jelgavas Mūzikas vidusskolā sākas starptautiskais koka pūšaminstrumentu konkurss “Jaunais mūziķis”, kas ilgs līdz 9. maijam. Konkursa mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu instrumentu spēles iemaņas un prasmes, sekmēt profesionālo izaugsmi, kā arī popularizēt Latvijas koka pūšaminstrumentu spēles tradīcijas un komponistu radītos darbus pasaulē.

Rīta Regtaima laikā sazināmies ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru, vienu no konkursa mākslinieciskajiem vadītājiem Gunti Kuzmu.

"Tas ir gan jauns sākums, gan laba vecā – [Kārļa] Štāla un Eduarda Medņa konkursu – turpinājums. Jau ilgāku laiku, skatoties uz profesionālo mūziķu skaitu, kas atnāk uz mūzikas akadēmiju, radās doma, ka jātaisa jauns konkurss – gan jaunajiem mūziķiem, gan viņu pedagogiem. Konkurss vienmēr ir ļoti laba motivācija spēlēt aizvien vairāk, censties, kļūt labākam. Man tiešām bija liels pārsteigums, ka jau pirmajā reizē mums ir pieteikušies 143 dalībnieki," viņš stāsta. 

Konkursam būs divas žūrijas, tas notiks vienlaikus divās Jelgavas Mūzikas vidusskolas telpās. Savu meistarību rādīs koka pūšamo mūzikas instrumentu – flautas, obojas, klarnetes un fagota – spēlētāji. Šajā reizē vēl nebijis kapacitātes pievienot saksofonu, taču Guntis Kuzma ir pārliecināts, ka nākotnē konkursā tiks iekļauts arī šis instruments.

"Flautu mums, kā ierasts, ir vairāk, taču tendences, piemēram, attiecībā uz klarnetēm, kas uz tām piesakās mūzikas akadēmijā, ir ļoti mainīgas, par fagotiem nemaz nerunājot. Ir gadi, kad uz šo instrumentu nepiesakās neviens, bet tad pēkšņi ir divi – tas tiešām nav konsekventi. Ir jāsaprot, ka no šiem 143 konkursa dalībniekiem ne visi kļūs par profesionāliem mūziķiem. Otrs, kāpēc tas viss notiek, –

mēs audzinām kulturālus, izglītotus jaunos cilvēkus, kas, jā, varbūt daļa nekļūs par profesionāliem mūziķiem, bet viņi būs, teiksim, profesionāli koncertu apmeklētāji."

"Junioru grupas dalībniekiem ir svētki. Viņu uzstāšanās ilgums ir divas, trīs minūtes, tās ir burtiski divas mazas dziesmiņas, kas sagatavotas, bet tas ir pats pirmais impulss un iespēja sajust šo garšu, kad tu gatavojies, mazliet satraucies, uzkāp uz skatuves un pēc tam domā, kas ir izdevies un kas nav izdevies... Domāju, ka tas bērniem ļoti daudz dos arī nākotnē."

5. maija vakarā konkursa atklāšanas koncertā Jelgavas Mūzikas vidusskolas Lielajā zālē plkst. 18.00 muzicēs konkursa žūrija: Anete Toča (Latvija), Giedrius Gelgotas (Lietuva), Robertas Beinaris (Lietuva), Tõnu Kalm (Igaunija), Mihkel Peäske (Igaunija), Peeter Sarapuu (Igaunija) un Carlo Jans (Luksemburga).

Stāsta komponiste, literāte, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas docētāja Gundega Šmite. Pārraides producente: Rūta Paula.

Iedomāsimies – Latvijas Radio 3 „Klasika” translē liegas, klusinātas skaņas, kuras iedzīvina jūtīgi pianista pirksti. Kā piemēru aicinām jūs iztēloties Bēthovena slaveno Bagateli Nr. 25 la minorā, kas pazīstama ar nosaukumu "Elīzei". Šis skaņdarbs izraisa gaiši skumju, vienlaikus mierpilnu noskaņojumu. Taču vai šāds iespaids būs visiem klausītājiem? Vēl jo vairāk – vai visi klausītāji šo skaņdarbu uztvers kā gaišās pasteļkrāsās gleznotas skumjas?

Vairāki mūzikas psiholoģijas pētījumi uzrāda, ka tādas mūzikas klausīšanās, kurai raksturīgs lēns temps, legato artikulācija, klusa dinamika, ierosina tādas psihofizioloģiskas reakcijas kā sirdsdarbības palēnināšanos, ādas elektrodermālās aktivitātes jeb mitruma līmeņa un asinsspiediena samazināšanos, kā arī elpošanas palēnināšanos.

Tomēr nē, reakcijas varam paredzēt visdažādākās. Kāds mazulis varbūt rimsies raudāt, kāds pusaudzis savukārt nopūtīsies: "Ak, garlaicīgā klasiskā mūzika…" un pametīs istabu. Kāds cits apstāsies veikt mājas soli un aizsapņosies, veroties tālēs, vēl kāds cits sajutīs pakrūtē nepatīkamu kņudoņu un steigšus nomainīs radioviļņus, tikai vēlāk atceroties savu stingro klavierskolotāju, kuras stundas bija salīdzināmas ar zobu sāpēm.

Emocionālais stāvoklis mūzikas klausīšanās brīdī un autobiogrāfiskā atmiņa ietekmē mūzikas uztveri saistībā ar limbiskās sistēmas aktivizēšanos mūsu smadzenēs. Šī svarīgā smadzeņu daļa atbild par emocijām un uzglabā atmiņas, kuras viegli var ierosināt muzikāls stimuls.

Ja dzirdam skaņdarbu, kas mums saistās ar kādu pagātnes situāciju, mūzika var mūs teju teleportēt uz pagātnes notikumiem un sajūtām. Gan tīkamām, gan nepatīkamām.

Otrkārt, mūzikas uztveri ietekmē kulturālie konteksti. Vai Rietumeiropas klasiskās mūzikas skaņdarbu līdzīgi uztvers Āfrikas safari vai, piemēram, Indonēzijas iedzīvotājs? Vai viņiem nepietrūks ritmiskas aktivitātes vai arī mūzika liksies pārāk vienkārša?

Ir pierādīts, ka klausītāji, kas uzauguši dažādās muzikālās tradīcijās, var izjust atšķirīgas gaidas attiecībā uz mūzikas labskanību jeb konsonējošām harmonijām.

Arī katrai paaudzei ir savas muzikālās vērtības un sava piederības sajūta noteiktam stilam.

Protams, arī muzikālā izglītība ietekmē uztveri – klausītājs ar vismaz 3–4 gadu muzikālo izglītību parasti izrāda paaugstinātu jutību pret toņu augstumu, laika struktūru, harmonisko funkciju, kas atspoguļojas neiroplastiskās izmaiņās, saistītās ar dzirdes centru un pieres daivas, kas atbild par informācijas analīzi, sadarbību. Savukārt klausītājs bez muzikālās izglītības visbiežāk uztvers mūzikas melodiju, tempu un kopējo emocionālo iespaidu.

Mūziķiem un cilvēkiem bez muzikālās izglītības atšķirīgi ir arī prognozēšanas mehānismi.

Smadzenes nepārtraukti rada gaidas par mūzikas virzību, un atšķirības iepriekšējā pieredzē rada atšķirīgus prognozēšanas modeļus, mainot uztveramo spriedzi un pārsteigumu, kuriem jābūt balansā, lai mūzika mūs nedz pārsātinātu, nedz garlaikotu. Visbeidzot,

individuālās atšķirības dzirdes asumā, personības iezīmēs un kognitīvajā jeb domāšanas veidā veicina estētiskā vērtējuma un emocionālo reakcijas atšķirību.

Ko izjuta pats Bēthovens, komponējot Bagateli Nr. 25 la minorā? Kāds ir komponista dotais emocionālais kods, to neuzzināsim, un varbūt tas nemaz nav tik būtiski. Šo mūziku ir iespējams saklausīt un izjust neskaitāmos veidos.

Turpinot sižetu sēriju par to, kādas ir aktuālās Eiropas sabiedrisko mediju problēmas un apstākļi, kādos jādarbojas, uzmanību pievēršam attālākajiem ziemeļu kaimiņiem Somijā. Parlamentā atbalstītais lēmums pēc būtības iesaldēt līdzekļus līdz nākamajam gadam licis veikt izmaiņas saturā un arī medija struktūrā. Šobrīd izskatās, ka raidsabiedrībai izdevies tam pielāgoties, arī saglabājot visai augsto sabiedrības uzticības rādītāju. Protams, arī Somijas gadījumā ir līdzīgi problēmjautājumi kā citiem radniecīgajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. 

Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle" var lepoties ar ļoti augstiem sabiedrības uzticības rādītājiem. Pagājušā gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka četras piektdaļas (81%) somu uzskata raidsabiedrības veidotās ziņas par uzticamām vai pat ļoti uzticamām. Ņemot vērā, ka 9 no 10 somiem (91%) nedēļā seko līdzi "Yle" saturam kādā no platformām, tas nepārsteidz. Nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļas somu pagājušajā gadā uzskatīja, ka sabiedriskais medijs savā misijā ir veiksmīgs. Taču pat salīdzinājumā ar 2024. gadu, tas ir par dažiem procentiem zemāks rādītājs. Procentuāli lielāks kritums ir vērtējumam par to, ka "Yle" saturs un pakalpojumi sniedz pietiekami labu vērtību, lai maksātu nodokli par raidsabiedrību. Pagājušajā gadā šāds viedoklis bija divām trešdaļām somu (65%), bet vēl gadu iepriekš – 76%.

Lai arī šie dati varētu liecināt par iespējamu sabiedrības uzskatu maiņu vai iespējami lielāku sociālo mediju satura un viedokļa ietekmi, šie visai augstie rādītāji ir apliecinājums ilgstošajai sabiedrības uzticībai un arī tam, ka kopumā Somijas mediju vide ir visai spēcīga un daudzveidīga. Sabiedriskajam medijam labu konkurenci nodrošina arī komercmediji.