Mārtiņš Mediņš savulaik Bauskas novada Bārbelē strādāja par mehāniķi kolhozā un bieži redzēja, ka lūžņos sagriež senus darbarīkus. Kolhozs muzeju izveidot nepaspēja, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izjuka, bet Mārtiņš pirms 34 gadiem Bauskas novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes krastā, sāka atjaunot Ausekļu ūdensdzirnavas. Tagad brīvdabas muzeja klētīs un šķūņos savākti ap 30000 seno darbarīku un sadzīves priekšmetu, pārvestas arī vējdzirnavas un izveidota Maizes māja.

Raidījumā Pāri mums pašiem viesojas dzejniece Iveta Šimkus un publicists Arnis Šablovskis. Mēs satiekamies maija pirmajā svētdienā. Rīt, 4. maijā, svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkus. Bet 3. maijs vēl pirmssvētku noskaņās ir Imanta Ziedoņa, gribētos sacīt, Lielās patiesības meklētāja dzimšanas diena.

"Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam ir jāpalīdz parādīties." Tā Imants Ziedonis savulaik ir sacījis, un viņš ir bijis arī to deputātu vidū, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu. Bet ar savu dzejnieka balsi viņš par to bija iestājies vienmēr.

Protams, mēs varam tikai minēt, ko viņš mums būtu sacījis vai atklājis dzejā apstākļos, kuros šodien dzīvojam. Bet tā patiesības meklēšana, tā skaitīšana, kamēr nonācu pie Viena ir aktuāla jebkurā laikā, un tā ir jāveic katram pašam, lai varētu pie šī Viena, ko Imants Ziedonis rakstīja ar lielo burtu, arī nonākt. 

Viņa garīgās dzejas izlase "Es skaitīju un nonācu pie Viena" varētu būt ceļvedis ikvienam meklētājam. Bet Arni, tev tā ir īpaša izredzētība iepazīt Ziedoni gan viņa domas, gan dzīvi un vēl no daudz dziļākiem avotiem, kas vienlaikus ir gan privilēģija, gan arī liela atbildība. Un te es runāju par viņa dienasgrāmatām, kas vēl nav izdotas, bet kuras tev ir iespēja lasīt. Jādomā, ka viņa tajās izteiktie vārdi atklāj mums vēl arī citi Imantu, parāda varbūt ne to publisko Imantu. 

Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savukārt rīt, 4. maijā, atzīmēsim 36. gadskārtu, kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Raidījumā pieminām abus šos vēsturiskos notikumus.

Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Uzsākusi savu darbību 1. maijā, Satversmes sapulce deva neatkarīgajai Latvijai tās konstitucionālo ietvaru - Satversmi, kas ir spēkā joprojām. Par Satversmes sapulces vēlēšanām un tajās iesaistītajiem nozīmīgākajiem politiskajiem spēkiem stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis.

Gluži citas vēlēšanas gluži citos apstākļos Latvijā notika 1990. gada 18. martā. Tas, ka šajās vēlēšanās, kas notika vēl saskaņā ar toreizējiem padomju likumiem, pārsvaru guva Latvijas Tautas frontes izvirzītie un tās idejas atbalstošie kandidāti, noteica to, ka šī likumdevēja institūcija pieņēma Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanai izšķirošo lēmumu. Par priekšvēlēšanu procesu un 4. maija deklarācijas pieņemšanas apstākļiem stāsta toreizējie Augstākās Padomes deputāti - publicists Dainis Īvāns, toreiz Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.

Spēlē piedalās Ģirts Trencis, Jānis Kaucis, Vilnis Vabulis un Mārtiņš Veide.

Raidījumā Piespēle saruna par ledus hokeju, jo arvien straujāk tuvojas pasaules čempionāts pieaugušo valstsvienībām. Iepazīstam Latvijas hokeja valstsvienības kandidātu - Latvijas atklātā hokeja čempionāta šīs sezonas izslēgšanas spēļu vērtīgāko spēlētāju aizsargu Niku Peņenko.

Leonam Briedim bijis teiciens par "šķidriem dzejoļiem". Tā viņš saucis pats savus "’ierindas dzejoļus". Dzejnieks, atdzejotājs un kulturoloģisko žurnālu "Grāmata" un "Kentaurs XXI" izdevējs Leons Briedis skolā gājis Siguldā, studējis un izslēgts no universitātes, nonācis Moldovā, saticis savu Mariju un atgriezies. Par to viņš pats raksta "Dzīvesstāstā".

Nav nejaušība, ka literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja sastādītā piemiņas grāmata "Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis" tika atvērta tieši Siguldā. Iespējams, šī grāmata ir tikai sākums, kuru varētu turpināt arī Leona Brieža 100 dzejoļu izlase, kurā nebūs neviena "šķidrā dzejoļa".

Viestura Vecgrāvja sastādīto piemiņas grāmatu "Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis" izdevusi "Laika Grāmata".

Raidījumu atbalsta:

Ar Teodoru domājam par dažādām lietām – kāpēc vispār par kaut ko ir jākļūst, vai rūķus var noķert lamatās un kā noteikt, cik lielu dzīvnieku var turēt mājās. Lasām Lijas Liepiņas-Putras "Trīs profesijas" un Ingunas Baueres "Mazputniņa raibās dienas" (Zvaigzne ABC).

Bijušajā Mežmuižas pilī jau ilgus gadus atrodas Augstkalnes skola, kur skolasbērnu soļi ik dienas dipina pa restaurētajām kāpnēm un grezni atjaunotām zālēm. Stāstu par nama vēsturi un šodienu stāsta skolas direktora vietniece un novadpētniecības entuziaste Rudīte Dude.

Bet Augstkalnes baznīcā kopā ar draudzes priekšnieku Edvīnu Beržinski apbrīnojam senās interjera detaļas un izzinām, kā notiek dievnama atjaunošana.