Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par bruģa seguma ieklāšanas darbiem, konstrukcijas slāņiem un savienojuma vietu veidošanu, lai iecerētais segums būtu drošs, izturīgs un kalpotu ilgi.

1.jautājums. Šovasar pie mājas vēlos ieklāt 80cm bruģi. Ap pamatiem ieklāta „pumpainā” membrāna.

1.1. Kā labāk salaist kopā ar pamatiem, lai bruģis turas taisni un nebrauc virsū telpiskajai ģeomembrānai?

1.2. Varbūt piebērt ar oļiem pirmos 10cm no pamatiem? Ārmalā būs betona bruģa apmale, bet kā ar iekšpusi?

Otra nesaprotamā vieta ir ar lievenīša pacelšanu pie mājas ārdurvīm. Arī jauno vēlamies ar minimālu slieksni.

1.3. Ko likt kā norobežojošu materiālu vietā, kur bruģis celsies cokola un pirmā sienu bloka līmenī?

1.4. Vai liet no mājas un pamatiem atdalītu betona sienu uz kuras bruģi likt? Kādi vēl ieteikumi?

Otrais ( ne tik kārots) variants ir šo visu pacēlumu veidot no koka kā terasi, kur apakša paliktu brīva un tukša.

1.5. Kādu "pīrāgu" veidot ap māju kur staigās un pagalmā, kur brauks vieglie auto?

Plānota ventilējamā mājas fasāde ar šķiedrcementa plāksnēm, bez siltināšanas. 50cm gāzbetona siena.

2.jautājums. Plānoju izveidot siltinātu koka karkasa būdu saules paneļu sistēmai un noliktavai. Būdas uzdevums - nodrošināt visu gadu temperatūru +5...+30 grādu robežās. Iekšējais izmērs – 1,2X2,5m., karkass no 50x100mm brusām. Vienslīpnes jumts 15 grādu leņķī. Jumta un griestu konstrukcija: iekšpusē - ugunsdrošais ģipškartons. OSB te laikam nav vajadzīgs? Siltinājumā - vate. Ārpusē viļņotais bezazbesta šīferis. Kāds „pīrāgs” būtu jāveido?

3.jautājums. Šobrīd atjaunoju 1910.gadā celtu koka divstāvīgu dzīvokļu namu. Ēkas pirmajā stāvā tika konstatēta mājas sēne (Serpula lacrymans). Sēne tika atrasta zem grīdas dēļiem un blakus - mājas nesošajā konstrukcijā. Ar grīdas daļu situācija ir vienkāršāka, jo visa vecā koka grīda tiek nomainīta uz betonētu. Problēma ir ar sienām, jo sienas ir veidotas no brusu dēļiem, starp kuriem ir 5cm gaisa sprauga, kurā tad arī atklājam sēni. Vizuāli no ārpuses sēne netika pamanīta.

3.1. Vai nepieciešama arī zemes izvešana, lai izslēgtu sēnes saglabāšanos zemē, vai pietiks ar betonēto kārtu?

3.2. Kā labāk atklāt sēni, kas ir šajā brusu gaisa spraugā, ja no ārpuses koks vēl neliecina par sēnes aizmetņiem?

3.3. Kādā amplitūdā izņemt sēnes skartās koka daļas?

3.4. Kādus ķīmiskos līdzekļus lietot, lai apstrādātu atlikušo sēnes neskarto koka konstrukciju?

3.5. Vai sēnes izplatība varētu turpināties arī uz ēkas 2.stāvu?

Lai stiprinātu reģionālos drukātos medijus, valsts gatava tam atvēlēt teju 293 tūkstošus eiro. No šodienas, 20. arīļa, mediji tai var pieteikties, maksimāli saņemot nedaudz virs 12 tūkstošiem. Reģionālie mediji ir gandarīti par jaunu atbalstu, taču uzskata, ka kopējais valsts atbalsts žurnālistikai reģionos ir nepietiekams un par pašreiz pašu nopelnītu ir ļoti grūti izdzīvot. 

Diskusijas par nepieciešamību palielināt atbalstu tieši reģionālo drukāto mediju izdevējiem sākās apmēram pirms diviem gadiem. Šogad ir beidzot panāktas vienošanās, un ar mērķi palīdzēt šai mediju grupai veidot sabiedriski nozīmīgu, informatīvi izglītojošu un redakcionāli neatkarīgu oriģinālsaturu ir izsludināts konkurss, kur drukātas preses izdevēji reģionos var saņemt līdz 12 205 eiro katrs. Izdalot kopējo finansējuma apjomu ar maksimāli pieejamu summu vienam medijam, sanāk, ka atbalstu varēs saņemt 24 izdevēji. Plānots, ka turpmāk šis atbalsts būs ikgadējs un ļaus kaut nedaudz, tomēr uzlabot mediju finansiālo situāciju.

Volodimirs Zelenskis: Krievija ierobežo iedzīvotāju piekļuvi sociālajiem tīkliem, lai novērstu sacelšanos pret iespējamu vispārēju mobilizāciju.

Lai stiprinātu reģionālos drukātos medijus, valsts gatava tam atvēlēt teju 293 tūkstošus eiro.

Latvijas vīriešu hokeja izlases treniņiem šodien pievienojās vairāki potenciālie pasaules čempionāta sastāva spēlētāji.

Pamazām uzlabojas atbalsta sistēma ģimenes vardarbībā cietušajiem; daudzi joprojām palīdzību nelūdz.

Svinīgā ceremonijā 3. Latgales brigādes virsseržanta amatā iecelts štāba virsseržants Artūrs Pakers.

Kas ir cieņa un necieņa pret valsts valodu? Par to Rīgas rātsnamā diskutēja eksperti.

Aktualizējam dubultpilsonības jautājumu diasporā. Cik svarīgi bērnam ir izvēlēties ne tikai mītnes zemes, bet arī Latvijas pilsonību, kas motivē izvēlēties dubultpilsonību, kādi no tās ieguvumi un vai ir kādi apgrūtinājumi? Saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Diskutē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu statusa kontroles nodaļas vadītājas vietniece Ilze Kalniņa, PMLP Metodiskās vadības nodaļas vadītāja Dace Kupče, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības vadītāja Renāte de Karvaļo-Albrehta, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārās nodaļas vadītāja Ilvija Birkhāne.

Ierakstā uzklausām Laumu Vlasovu, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdi.

Tikko parakstīts vecāku, izglītībpolitikas veidotāju, pedagogu un izglītības vadības pārstāvju memorands, kurā visi vienojas par kopīgu apņemšanos stiprināt cieņpilnu, atvērtu un uz bērna interesēm vērstu sadarbību starp vecākiem un skolu.

Kāpēc tāds vajadzīgs un kā sadarbība turpmāk tiks stiprināta? Sarunā par to piedalās Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, biedrības "Tēvi" pārstāvis, bijušais pedagogs Lauris Bokišs, Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane un Madonas valsts ģimnāzijas Vecāku padomes loceklis, skolas Attīstības fonda vadītājs Juris Jātnieks.

Pagājušajā nedēļā risinājās pirmā vecāku un skolu konference "Pamats". Kurā apmēram 400 dalībnieku no visas Latvijas - vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību arī nevalstisko organizāciju pārstāvji - sprieda, kā stiprināt vecāku un skolas sadarbību un veidot vienotu redzējumu par bērnu izglītību. Iepazīstam konferencē izskanējušās atziņas. 

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Ārstu biedrības žurnāla „Latvijas Ārsts" galvenais redaktors, ārsts Pēteris Apinis.

Reiz viņš bija arī politiķis un ministrs, bet šobrīd Pēteri Apini var arī saukt arī par medicīnas un veselīga dzīvesveida influenceri, arī par veselības žurnālistu. 

Runājam gan par medicīnu, gan par politiku, par medicīnu un politiku, arī par to, kā, piemēram, šī brīža starptautiskā situācija Irānā ietekmē ne tikai naftas, bet arī zāļu cenas. Runājam arī par mākslīgo intelektu, kā tas maina veselības aprūpi, par jauniem medikamentiem, tehnoloģijām, par ārstu ētiku, privāto medicīnu. 

Raidījumā Pievienotā vērtība dodamies izbraucienā ar autonomu pašbraucošu auto pa Rīgas ielām un aprunājamies ar uzņēmuma "Bliq" dibinātāju, kurš būvē šādus auto Eiropā un cenšas panākt, lai tie likumīgi un droši drīkstētu būt ielās.