Jaunā grāmata Leona Brieža piemiņai “Romantiskais bruņinieks” pamudināja Kultūras rondo radīt pašiem savu stāstu par Leonu Briedi, pārlūkojot Latvijas Radio arhīvu.

--

Nesen klajā nākusi grāmata "Romantiskais brīvības bruņinieks", kas veltīta rakstnieka Leona Brieža piemiņai. Grāmatu sastādījis literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.

Viestura Vecgrāvja veidotajā grāmatā ir četras lielas nodaļas, un tajās apkopots Leona Brieža dzīvesstāsts, dažādos laikos veiktas intervijas, kā arī kolēģu, domubiedru un skolas biedru atmiņas. Tā ir kā mozaīka, kas sastāv no dažādiem krāsainiem elementiem, bet kopumā izveido vienotu bildi vai stāstu, kas ļauj daudz tuvāk iepazīt Leonu Briedi kā cilvēku un mākslinieku, arī viņa paša domas un atziņas par dzeju, tautu, valodu, dzīvi un tās likumsakarībām.

Ilmārs Šlāpins uz grāmatas aizmugurējā vāka raksta: "Grūti iedomāties labāku simbolu Leona Brieža dzīves pozīcijai par Servantesa izsāpēto Donu Kihotu. Tur ir viss: apmātība ar grāmatām, skumjas, kalsnums, augsti estētiskie un morālie ideāli, mūžīgais ceļojums un nebeidzamā cīņa ar ikdienības vējdzirnavām. Visu savu mūžu nepagurstoši karojot literatūras pusē, Leons Briedis ir spējis paveikt daudzus klusus varoņdarbus, ieviešot jaunas un attīstot tradicionālas formas dzejā, atdzejā, intelektuālo žurnālu izdošanā, spraigu un radošu starptautisku sakaru uzturēšanā ar citu tautu literatūras bruņiniekiem."

Drīz tuvojas Latviešu literatūras gada balvas pasniegšana, un šogad balvu par mūža ieguldījumu saņems tulkotājs no čehu valodas Jānis Krastiņš. Bet 2015. gadā šo balvu saņēma dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis (1949.-2020). Viņa kontā arī kulturoloģiskie žurnāli "Grāmata" un "Kentaurs". 

Ar Leonu Briedi Kultūras rondo esam runājuši par dzeju un atdzeju, mazliet par Mariju un Blaumani, bet reti viņš stāstījis par savu biogrāfiju. Piemiņas grāmatā publicēts viņa dzīvesstāsts, ko viņš sarakstījis 1996. gadā Visbijā. Pirms atgādinām, kā viņš lasīja dzeju, kā runāja spāņu dzeju, kuru jāklausās mijkrēslī, kā priecājās par savu dzeju mūzikā, neliels, bet zīmīgs fragments no dzīvesstāsta. Lasa Gundars Āboliņš.

Šīsnedēļas "Atsperē" par literatūras, valodas, lasīšanas, rakstīšanas un tulkošanas pasauli sarunājamies ar tulkotāju, redaktori, publicisti, žurnālisti un Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijas priekšsēdētāju Ievu Lešinsku.

Liene Jakovļeva:  Esat strādājusi arī radio "Brīvā Eiropa". Kāds bija šis laiks?

Ieva Lešinska: Tā bija Minhene, un tie bija četri gadi. Ierados Minhenē dienu pirms Vācijas atkalapvienošanās, bet Latvijā atgriezos 1994. gada februāra beigās, marta sākumā. 

Tā bija ikdienas darbošanās radio?

Jā, biju viena no redakcijas darbiniecēm, man bija arī pašai sava programma, kas bija svētdienās – kultūras programma. Tur bija daudz mūzikas, un 

man bija brīnišķīgi korespondenti: Māris Čaklais, Inese Zandere, Silvija Brice, Uldis Bērziņš – visvisādi ļaudis, par kuriem zināju: viņiem tā maizīte Latvijā ir ļoti plāna Latvijā. Viņi gatavoja brīnišķīgus materiālus un varēja labi nopelnīt.

Krāšņa buķete! Un krāšņa buķete ir arī tie daudzie literārie darbi, kas pēdējā laikā gājuši caur jūsu rokām. 156 grāmatas! Visas arī godīgi izlasītas?

Cita rūpīgāk, cita mazāk rūpīgi. Ja redzi, ka īsti nebūs, ka nevarēs konkurēt ar citām, tad tomēr  vairāk pa diagonāli. Bet nu – tomēr jau samērā rūpīgi, lai būtu viss godīgi.

Nominantu saraksts mums ir zināms. Savukārt jums jau ir zināms uzvarētāju saraksts, un tos uzzināsim 17. aprīlī. Ceremonijas norises vieta būs interesanta: Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljons! Ar domu par nākotni? 

Mums ar to īpaša sakara nav. Bet cik saprotu – tur būs tāda kā kultūrvieta. Es gan nezinu, kā tas var darboties.

Āgenskalna tirgū tas notiek veiksmīgi.

Viņiem izdodas tīri labi! Var jau būt, ka var arī Centrāltirgū.

Ekspertu komisijas priekšsēdētāja amats nāk un iet. Bet ticu, ka arī tad, kad neesat šādā statusā, grāmatas tiek lasītas.

Grāmatas ir vairāk uz naktsgaldiņa, jo pa dienu vairāk iznāk strādāt vai lasīt kaut ko, kas saistīts ar to, ko daru. Bet vakarā  jāpalasa kādu stundu vai vairāk.

Tā ir latviešu literatūra vai arī tas, kas konkrētajā brīdī tiek lasīts pienākuma kārtā?

Pašlaik tā sanāk, jo es turpinu lasīt grāmatu, kura bija garajā tulkojumu sarakstā – Daces Meieres tulkoto spāņu autores grāmatu par grāmatu, par lasīšanu, par grāmatas vēsturi. Tā ir vēsture caur grāmatām.

Kāda jums šobrīd izskatās latviešu literatūra un tas, kas kopumā lasāms latviski?

Iespaids ir diezgan pozitīvs un interesants, jo lasāmviela ir ļoti daudzveidīga. 

Man pašai, runājot par latviešu literatūru, tuvāka ir dzeja, kur nu tiešām tā daudzveidība ir varena. Prozā aktuāls ir autobiogrāfiskais motīvs, kas parādās diezgan daudzos darbos, kas arī ir interesanti un saistoši.

Tulkotajā literatūrā – un arī sarakstā – man par prieku dominēja Māra Poļakova ar saviem ukraiņu tulkojumiem. Pie tam viņa tulkojusi tik ļoti dažādus darbus – Prečets un Zabužko tomēr ir divas dažādas lietas. Bet viņai tas izdodas.

Dzīvojot un strādājot šajā vidē – kāda ir sajūta? Vai šis novērtējums – iekļūt nominantu sarakstā un laimīgā gadījumā saņemt balvu – ir prestiži? Vai tas ir nozīmīgi literātiem?

Grūti pateikt...

Varat vērtēt pēc sevis, jo 2023. gadā saņēmāt speciālbalvu par Veidenbauma atdzejojumu. 

Esmu bijusi arī nominēta, bet balva man bija liels pārsteigums. Atceros, ka sēdēju zobārsta kabinetā un pēkšņi sāku saņemt zvanus ar apsveikumiem – nesapratu, par ko. Nedomāju, ka kāds raksta tāpēc, ka grib saņemt balvu. Bet tas ir zināma veida novērtējums. Domāju, ka svarīgs ir īsais saraksts, nevis tas, kurš galu galā saņem balvu, jo tā tomēr ir matemātika. Kamēr īsais saraksts varbūt ir elite šajā gadā no visiem tiem darbiem, kuri tomēr konkurē savā starpā.

Matemātika un – ko tur slēpt, dažu cilvēku subjektīvs vērtējums. Kā jau kā visās balvās. 

Kā rakstīju pārējiem komisijas locekļiem – kurš uzskata sevi par objektīvu, lai met ar pirmo grāmatu.

Arī Latvijas literatūras gada balvā ļoti skaists mirklis ir ziņa par mūža balvas ieguvējiem. Šoreiz balvu saņēmis tulkotājs Jānis Krastiņš, ar kuru Klasikā tiksimies 12. aprīļa rītā, kad viņu izvaicās Liega Piešiņa. Bija ilgas diskusijas un pārdomas? Jo ir daudz tādu literātu, kuri būtu pelnījuši šo balvu.

Ir daudzi, kuri vēl nav saņēmuši. Bet domāju, ka

ir labi izcelt cilvēku, kurš patiešām ir rūpīgi darījis savu darbu, tulkojis literatūru, kurai nemaz nav tik daudz tulkotāju, proti, čehu literatūru. Tas ir svarīgi šādiem cilvēkiem, kuri publiski nezīmējas, pateikt, ka mums tas ir svarīgi.

Tas ir labi.

Ļoti būtiski pateikt arī to, ka vienmēr līdzās žūrijas vērtējumam ir arī lasītāju vērtējums. Aizvien vēl LSM var balsot katrs par savām simpātijām. Jūs jau teicāt - neviens neraksta balvu dēļ. Kāpēc raksta?

Tāpēc, ka nevar nerakstīt. Es tā ceru.

Pilnu sarunu klausieties audioierakstā!

Politiskais spiediens uz Igaunijas sabiedrisko mediju, ja salīdzina ar Lietuvu, ir ievērojami mazāks. Taču finansiālā spiediena ietekmi, ja vien netiks kaut vai nedaudz atrisināts līdzekļu trūkuma jautājums, varētu visai drīz just kaimiņvalsts sabiedriskā medija veidotajā saturā. 

Par šiem, kā arī auditorijas piesaistes un saglabāšanas jautājumiem plašā sarunā, brīžiem ar nelielu igauņu humora devu, nesen runāja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas – Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas (Eesti Rahvusringhääling (ERR)) valdes priekšsēdētājs Ēriks Roze. Tallinā viņu uz sarunu aicināja Latvijas Radio žurnālists Rihards Millers. 

Rihards Millers: Es vēlētos sākt ar jautājumu par interviju, kas jums bija ar Anvaru Samostu pirms pāris mēnešiem (Rozem janvāra beigās bija saruna ar ERR ziņu dienesta vadītāju – red.). Jūs izvērsti runājāt par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras ERR. Cita starpā jūs teicāt, ka tas ietekmēs jauna oriģinālsatura veidošanu šajā gadā. Kas šajos divos mēnešos kopš intervijas ir mainījies? Vai ir bijusi kāda reakcija lēmumu pieņēmēju līmenī vai kaut kas līdzīgs konkrētam solījumam vai lēmumam patiesībā palielināt ERR finansējumu? 

Ēriks Roze: Teiksim tā – lietas tik ātri neattīstās. Vispirms tā (intervija – red.) īsti nebija vērsta uz politiķiem, bet gan drīzāk kā priekšstats auditorijai par to, kur mēs esam un kā virzāmies. Jā, par mūsu finansējumu lemj varbūt mazliet līdzīgi kā Latvijā – reizi gadā valsts budžeta ietvaros. Šopavasar, šovasar tiks skatīts valsts budžets. Kaut kad rudenī, ziemas sākumā uzzināsim nākamā gada finansējuma līmeni. Kā jau minēju, nav nekāda formula vai sistēma, kā Lietuvā, kur ir noteikts nodokļa modelis. Šajā ziņā vairāk vai mazāk varam teikt, ka šis ir tas pats naudas daudzums, kāds bija pagājušajā gadā. 

Kāpēc es biju mazliet kritisks un to minēju kā problēmu numur viens mums? Tas tāpēc, ka Igaunija pēc [Krievijas] pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – gluži kā mūsu kaimiņvalstis – ievērojami palielināja izdevumus aizsardzībai. Šī iemesla dēļ visā valsts pārvaldē nācās zināmā mērā samazināt izdevumus, tai skaitā mums. Saprotot šo faktu, šis samazinājums mūsu budžetam pirms gada, kas bija apmēram 4–5 procenti, bija visai ievērojams. Tas ir tas fons, kurā aktualizēju bažas par mūsu spēju pildīt uzdevumus. 

Pēdējais, ko vēlos norādīt, – kas ir īpaši krāšņi, ja salīdzinām ar mūsu labiem kaimiņiem. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā daudzus gadus bija līdzīga aina. Mūsu budžets vairāk vai mazāk bija salīdzinoši tāda paša lieluma. Taču pēdējo dažu gadu notikumi dažādu iemeslu dēļ – Lietuvā finansējuma modelis, Latvijā radio un televīzijas apvienošana – abiem mūsu dienvidu kaimiņiem ir daudz lielāks sabiedrisko mediju budžets nekā Igaunijai. Un tik liela atšķirība ir pirmo reizi. 

Kas ir automašīnu šarms, kas piesaista cilvēkus visās vecuma grupās? Monopolā saruna par bērnības sapņu pārvēršanu profesijā ar auto žurnālistu Tomu Timoško.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- stabils pamats brīvdienām!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.

Ceturtdien, 16. aprīlī, Rīgas Kongresu namā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ciklā "Simfoniskais hits ar Goran Gora" piedāvā programmu "Mana iekšējā pasaule", aicinot uz sarunu par mentālās veselības izaicinājumiem. Uz skatuves stāstniekam pievienosies bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Diriģenta Vilhelma Vācieša vadībā skanēs Sergeja Rahmaņinova, Kamila Sensānsa, Roberta Šūmaņa un LNSO šīs sezonas rezidējošā komponista Pētera Vaska mūzika. Solo Sergeja Rahmaņinova Otrā klavierkoncerta 1. daļā atskaņos Georgs Kjurdians.

Par gaidāmo notikumu stāsta koncertcikla producente Elīna Zeltiņa un diriģents, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Vilhelms Vācietis, atklājot, vai gadu no gada atlasīt jauniešu auditorijai piemērotus simfoniskos hitus ir vienkārši un jauniešu paradumu rūpēties un runāt par savu mentālo veselību un psihiatra līdzdalību. Uzzinām par komponistu-romantiķu sakāpināto emociju atspoguļojumu mūzikā un LNSO daudzveidīgajām un gados jaunākajai auditorijai paredzētajām iniciatīvām.

Vilhelms Vācietis: Domāju, ka šī tēma - mana iekšējā pasaule - šobrīd ir ļoti aktuāls temats. Šķiet, ka cilvēka mentālais stāvoklis ilgāku laiku bija tabu tēma. Tev kaut kādas problēmas - apsēdies, nomierinies un dzīvo tālāk, viss būs kārtībā. Tad nāca periods, kad par šo tematu sāka runāt pieaugušu, nobriedušu cilvēku kontekstā, kuri saskaras ar kaut kādām dzīves problēmām, bet

aizvien vairāk arī skolās var izjust, ka mentālās cīņas un savu iekšējo sajūtu un mentālo stāvokļu izzināšana ir ļoti aktuāli jau stipri agrākā vecumā kā pieaugušo dzīvē.

Jau vidusskolēni, īpaši profesionālā mūzikas vidusskolā, saskaras ar salīdzinoši lielām dzīves izvēlēm un lielu slodzi, un darbiem. Tā ir aktuāla lieta, par kuru viņi paši daudz runā. Patiesībā man ļoti daudz nodarbību notiek ne tikai mācot diriģēšanu, bet runājot par jebko - to, kā psiholoģiski tikt galā ar diriģenta pienākumiem, atbildību, kādas ir sajūtas pie kolektīva un tā tālāk. Tas ir liels psiholoģiskais darbs, ne tikai profesionālais amats.

Vai vienmēr ir atbildes uz jauniešu uzdotajiem jautājumiem?

Vilhelms Vācietis: Nē. Tā lielākoties pārtop par diskusiju. Tas nav jautājumu un atbilžu vakars,

tas vairāk ir par saprašanu, kas ir tā aktuālā lieta, sāpe, problēma, mēģināt iekāpt viņu kurpēs un saprast, kā tas varētu būt tajā vecumā, kā man pašam tas bija tajā vecumā, jo es jau to pašu ceļu esmu gājis - vai es par to domāju, vai man tas bija aktuāli.

Tā ir diskusija, un bieži vien tie ir jautājumi bez atbildēm, bet pati diskusija ir svarīga, lai liktu domāt, un caur domāšanu kaut kad tā gala atbilde atnāks.

Elīna, kāds no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra puses bija galvenais aicinājums veidot koncertprogrammu, kuras priekšplānā ir iekšējā pasaule?

Elīna Zeltiņa: Pagājušgad, kad domājām par šo sezonu un to, uz kādām tēmām fokusēties, mēs uzreiz nonācām pie tā, ka varētu runāt par vidi - par pilsētvidi tapa pirmais koncerts “Urbānā simfonija”. Tad mēs domājām: zaļā domāšana, vides problēmas un daba - tas būtu otrs, par ko domāt. Tad doma aizvirzījās pie cilvēka - nonācām pie idejas, ka būtu svarīgi arī ielūkoties pašiem sevī, ne tikai sev apkārt, un kas gan labāk var mums palīdzēt atklāt tās sajūtas un emocijas, kuras varbūt gribas apslāpēt vai ar kurām neizdodas tikt galā, kā mūzika, šī universālā valoda.

Gada inflācija Latvijā martā pakāpusies līdz 3,4 %; būtiska ietekme cenu kāpumam degvielai.

Putins izsludina pamieru pareizticīgo Lieldienās.

Ārstniecības iestādes sākušas bažīties par hēlija pieejamību. Tuvo Austrumu konflikta dēļ ir problēmas ar tā piegādi, tāpēc cenas ir strauji augušas.

Rēzeknei atkal ir mērs. Par domes priekšsēdētāju šorīt kļuvis līdzšinējais mēra pienākumu izpildītājs Jānis Tutins ("Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai").

Latvijas Regbija federācija atceļ divas izlases spēles, bažas par bargām starptautiskām sankcijām.

Latvijā patēriņa cenas gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar pērnā gada martu - pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz cenām bija transportam, galvenokārt degvielai, kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem.

Analizē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Par ceļu medicinā i bārnu apruypi, par regiona slimineicu resursim, izaicynuojumim i īspiejom saruna ar Rēzeknis slimineicys pediatru algologu Mareku Marčuku, kurs tikū sajēme „Goda bolvu medicinā 2025” kai goda uorsts-specialists.

Sarunu voda Beatrise Borise.