Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? "WhatsApp" ievieš mākslīgā intelekta risinājumus saziņai, foto rediģēšanai un ierīces optimizācijai. Google visā pasaulē ievieš interaktīvo meklēšanas funkciju "Search Live". "OpenAI" piesaista vēsturisku 122 miljardu dolāru finansējumu. ChatGPT tagad pieejams automašīnu ekrānos. "Perplexity Health": mākslīgais intelekts, kas analizē tavu veselību.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? "WhatsApp" ievieš mākslīgā intelekta risinājumus saziņai, foto rediģēšanai un ierīces optimizācijai. Google visā pasaulē ievieš interaktīvo meklēšanas funkciju "Search Live". "OpenAI" piesaista vēsturisku 122 miljardu dolāru finansējumu. ChatGPT tagad pieejams automašīnu ekrānos. "Perplexity Health": mākslīgais intelekts, kas analizē tavu veselību.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Vai šovasar ģeopolitisko notikumu dēļ visi rātni sēdēsim mājās un ceļojumiem uz kādu laiku pielikts punkts? Un kas notiks ar Latvijas tūrisma nozari? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtēt ūrisma pētnieks, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, "TEZ TOUR Latvija" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis un SIA "BALT-GO" dibinātāja un vadītāja, gide Līga Pommere.

Ēriks Lingebērziņš vērtē, ka situācija nav tik drūma, cilvēki turpina ceļot, tikai maina ceļojumu galamērķus.

"Nevaram teikt, ka tūrismā ir noticis kāds milzīgs sabremzējums, kāds bija, piemēram, pandēmijai sākoties," norāda Ēriks Lingebērziņš. "Protams, mēs esam nokļuvuši jaunā krīzes konfigurācijā, kur atsevišķs reģions ir izslēgts no aprites. Tam ir ietekme uz pavisam tālajiem lidojumiem un sasniedzamību, īpaši Dienvidaustrumāzijas reģionā. Bet tas nozīmē arī to, ka liela daļa eiropiešu šobrīd skatās, kā savus šīs vasaras ceļojumu plānus varētu mainīt un ceļot šeit pat Eiropā."

Vēl ir aktuāls jautājums par izmaksu pieaugumu, cik maksā ceļojums.

"Laimīgā kārtā Eiropas valstu iedzīvotāju ekonomiskais drošības spilvens vienmēr ir bijis lielāks nekā mūsējais, un eiropieši skatās uz šo kā uz pārejošu krīzi un un tomēr šajā vasarā ceļos. Mēs esam Eiropā, un puse no visa pasaules tūrisma faktiski notiek Eiropā, un tas ir jautājums par to, cik efektīvi šobrīd mēs kā valsts atkal varam runāt par ārvalstu tūristu piesaisti," turpina Ēriks Lingebērziņš.

Arī Rolands Birģelis piekrīt, ka cilvēki Eiropā domā citādi nekā Latvijā, kur daudz vairāk domas ietekmē karš Ukrainā.  

"Eiropā domā pavisam savādāk nekā šeit, Latvijā. Eiropieši tieši aktīvāk pērk ceļojumus, rezervē ceļojumus, jo viņi saprot, ka krīzes dēļ šie ceļojumi rīt būs dārgāki. Viņi dara otrādi. Mēs gaidām, kas būs, cenas kāpj, un finālā mēs saprotam, ka šogad varam atļauties iztērēt to pašu 1000 eiro, bet par zemākas klases viesnīcu vai kaut kādu mazāku ceļojumu. Savukārt eiropieši rezervē un brauc," norāda Rolands Birģelis.

10. aprīlī Ventspils koncertzāles "Latvija" Mazajā zālē - džeza vakars, kurā Ventspils bigbends un tā vadītājs Renārs Lācis džeza standarbu un Latvijas autoru mūzikas programmā muzicēs kopā ar džeza dziedātāju Jūliju Zakirovu. 

Sarunā - par gaidāmo notikumu un pirmo tikšanos ar Ventspils bigbendu, mājīgo un draudzīgo atmosfēru un džeza mūziku.

Stāsta Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieks un plānotājs Oskars Leosks; pārraides producente – Liene Jakovļeva

Iedomājies rosīgu vasaras rītu kādā Rīgas ielā, kur mazas kafejnīcas īpašnieks slauka ietvi un kāds tētis stumj bērnu ratiņus kafejnīcas virzienā, bet viņam garām, sveicinoties, steidz kaimiņš ar jau nopirkto rīta kafiju. Fonā klaigā bērni, kuriem sācies vasaras brīvlaiks, droši skraidot pa Rīgas vēsturisko bruģi, kamēr vietējā tantiņa pa logu uzrauga, lai viss būtu kārtībā. Šo šķietami haotisko, bet patiesībā harmonisko cilvēku mijiedarbību sauc par pilsētas baletu".

Šī termina autore ir Džeina Džeikobsa – viena no ievērojamākajām 20. gadsimta pilsētplānošanas aktīvistēm un pilsētu attīstības pētniecēm. Pateicoties Džeinai un viņas spējai mobilizēt kopienas, Ņujorka šodien atšķiras no citām ASV pilsētām ar dzīvīgajām ielām pilsētas kodolā un attīstīto sabiedriskā transporta sistēmu.

50. un 60. gados Džeina un Ņujorkas iedzīvotāji uzvarēja cīņā pret Ņujorkas tā laika galveno plānotāju Robertu Mozusu un viņa centralizēto plānošanas vīziju, kas paredzēja vēsturiskās apbūves nojaukšanu, lai to aizvietotu ar privātajam autotransportam draudzīgu infrastruktūru. [1]

Savā 1961. gada grāmatā "Lielo Amerikas pilsētu nāve un dzīvība" (The Death and Life of Great American Cities), kas vēl aizvien iedvesmo pilsētu pētniekus visā pasaulē, Džeina aicina nedomāt par pilsētām kā par vienkāršiem mehānismiem, kas sastāv no ēkām un ceļiem. Tā vietā viņa rosina uz tām raudzīties kā uz pašregulējošiem dzīviem organismiem, kuru galvenā vērtība ir cilvēki un viņu klātbūtne ielās, kas veido pilsētas baletu. [2]

Lai gan šī brīža pilsētvides izaicinājumi var radīt pesimismu, Rīgai (īpaši vēsturiskajam centram) joprojām ir milzīgs potenciāls būt dzīvīgai, ja raugāmies no Džeikobsas četru pilsētas attīstības priekšnoteikumu skatupunkta.

Pirmais priekšnoteikums ir jaukta izmantošana, kas paredz ielas, uz kurām blakus atrodas dzīvokļi, biroji, veikali, kafejnīcas un skolas. Tas jau šobrīd ir redzams uz Rīgas ielām, piemēram, Tērbatas ielas.

Otrais priekšnoteikums ir īsi kvartāli, ko nodrošina Rīgas vēsturiskais ielu tīklojums, piemēram, Āgenskalnā un Vecrīgā, kas ļauj gājējiem izvēlēties dažādus maršrutus un veicina aktīvo ielu stūru un krustojumu veidošanos.

Trešais priekšnoteikums ir dažāda vecuma ēkas. Rīgas vērtība ir tās vēsturiskā apbūve ar jūgendstila namiem un koka ēkām. Tām pa vidu mēdz iezagties pa kādai padomju laika būvei, un robus starp ēkām centrā šad un tad aizpilda arī jauni projekti (lai gan ne tik bieži kā Viļņā vai Tallinā). Tomēr, lai šis priekšnoteikums izpildītos pilnībā, tukšie laukumi apbūvē būtu jāaizpilda aktīvāk, un jāmeklē veidi, kā atgriezt dzīvību jau esošajās Rīgas vēsturiskā centra ēkās.

Rīgai ir stingri apbūves aizsardzības noteikumi, kas neapšaubāmi ir svarīgi, taču mums bieži trūkst vīzijas, ko darīt ar aizsargātajiem namiem un kā tajos atkal ievest cilvēkus.

Tāpat mums nav skaidra plāna, kā aizpildīt Otrā pasaules kara atstātos robus starp ēkām, kur šobrīd nereti ierīkoti stāvlaukumi aiz sētām, bet to malās drūmi slejas ugunsmūri ar pašierīkotiem logiem.

Ceturtais priekšnoteikums, kas Rīgai šobrīd pieklibo visvairāk, ir iedzīvotāju blīvums. Lai notiktu pilsētas balets, ir vajadzīgi "dejotāji". Diemžēl Rīgas kodolā viņi pamazām izzūd un kļūst par pasīviem vērotājiem automašīnu plūsmās, kas ik rītu ierodas no Pierīgas.

Rīgas vēsturiskā centra apkaimēs kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 52 tūkstošiem (33%), kamēr Pierīgā tas ir audzis par 56,6 tūkstošiem (29%). [3]

Rīgā pilsētas baletu traucē dejot divi galvenie cēloņi. Pirmais, pret kuru Džeikobsa veiksmīgi cīnījās Ņujorkā, ir pilsētvides erozija automašīnu dēļ.

Platās, trokšņainās tranzīta ielas, kas par tādām pārtapa padomju okupācijas gados (piemēram, Čaka, Brīvības, 11. novembra krastmala), ir atņēmušas telpu gājējiem. Baletu nevar dejot, ja skatuve ir saraustīta, šaura strēmele putekļu mākonī.

Otrais cēlonis ir dzīvīguma iznīcināšana, pilsētai pārtopot par tukšu muzeju. Nenoliedzami, Rīgas vērtība ir kultūrvēsturiskais mantojums ar bulvāru loku, jūgendstilu un koka arhitektūru, bet Rīgas lielākā vērtība ir tās cilvēki, kas veido kultūru un ienes dzīvību bulvāros un ēkās.

Tukšas ēkas dzīvo īsāku mūžu par apdzīvotām ēkām un fasādes pie stāvlaukumiem noput ātrāk par fasādēm pie parkiem.

Stingrie apbūves aizsardzības noteikumi būtu jābalansē ar konkrētiem valsts un pašvaldības mehānismiem, lai aizpildītu robus un vēsturiskajos namos atgrieztu cilvēkus.

Pārmaiņām jāsākas no apakšas, ieklausoties cilvēkos. Ja iedzīvotāji pārceļas uz Pierīgu zaļākas un klusākas vides dēļ, tad tāda vide ir jārada tepat Rīgā (kā to jau veiksmīgi dara Viļņā un citviet).

Ielu telpa ir jāatdod gājējiem, velosipēdiem, kafejnīcām, lai iela kļūtu par galamērķi, nevis tranzīta koridoru. Jāveido mehānismi, kas veicina mājokļu pieejamību pilsētas kodolā un atgriež iedzīvotājus. Rīgai ir gan skaista skatuve, gan potenciālie dejotāji – atliek tikai noslaucīt no skatuves putekļus un radīt apstākļus, lai cilvēki uz ielām vēlētos uzkavēties, lai pilsētas balets var sākties.

[1] Paletta, A. 2016. Story of cities: Jane Jacobs v Robert Moses, battle of New York’s urban titans. The Guardian. https://www.theguardian.com/cities/2016/apr/28/story-cities-32-new-york-jane-jacobs-robert-moses

[2] Jacobs, J. 1961. The Death and Life of Great American Cities. Random House.

[3] LaSER aprēķins, balstoties uz CSP datiem. 

Nesenajā ziņojumā par pamatizglītības kvalitāti Valsts kontrole norādīja, ka skolu akreditācija, kurā izvērtē to darbību, nav gana stingra. Jau no nākamā gada gaidāmas izmaiņas skolu akreditācijā. Vai tas nozīmē, ka skolas tiks uzraudzītas stingrākas un kā pārmaiņas vērtē pašvaldību un skolu pārstāvji?

Patlaban Izglītības un kvalitātes valsts dienests skolu darbību izvērtē ik pa sešiem gadiem. Tā kā akreditē arī skolas, kuru darbībā konstatē nepilnības, Valsts kontrole to uzskata par pārāk ilgu laika posmu, jo skolēni pat vēl sešus gadus var turpināt mācības tādā iestādē, kurā konstatēti būtiski trūkumi.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes vērtēšanas departamenta direktora vietniece Sarmīte Dīķe atzīst: „Šeit radās arītāda kā nevienlīdzība, kad skola ar vidēju sniegumu vai vāju sniegumu tiek akreditēta un skola tai pašā laikā ar ļoti labiem vai pat augstiem rezultātiem arī tiek akreditēta uz vienu un to pašu termiņu.”

Nesen mainīts Izglītības likums, paredzot, ka no nākamā gada skolas, kurās būs trūkumi, akreditēs tikai uz trim gadiem.

0:00 Ievads: Kurš no mums ir spiedze? Ievads Džeimsa Bonda pasaulē

4:00 Kas sāp: Jānim olbaltumvielas, Uldim savs tizlums un slapjums, bet Elīnai bailes no vecām dejām 

15:45 Smagās ziņas: Irānas kašķis, digitālo iepirkumu smaka un partiju reitingu putra

1:03:10 Vieglā ziņa: Vai mēness ir īsts?

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Kas es esmu? Vai – kas es neesmu? Kā tikt vaļā no sava ”es”? – šādus un līdzīgus eksistenciālus jautājumus Māra Gūtenmorgena Bērziņa jaunajā romānā „Klēpja dievs” risina tā galvenais varonis Dainis Pelnarājs. Romāna autors nenoliedz, ka Daiņa tēlam ir daudz līdzību ar viņu pašu un viņa garīgajiem meklējumiem, kurus viņš aplūkojis ar krietni lielu labdabīgas ironijas piedevu. Ne mazāk svarīgs romānā ir Daiņa un kaķu attiecību stāsts. 

Gundega Blumberga: Īstenībā šī grāmata ir nevis tikai romāns, bet aforismu grāmata, tu vari ņemt rakstāmo un no katras lapas izrakstīt kaut ko.

Māris Bērziņš: Tā nebija paredzēts!

Gundega Blumberga: Bet tā iznāca! Un, tātad, viens no aforismiem ir šāds – jāmācās no kaķīšiem, kā pareizi uztvert dzīvi un atrasties realitātē. Ja gribi apskaidroties, bez kaķa neiztikt!

Redaktore Gundega Blumberga ar Māri Bērziņu romāna atvēršanas svētkos sarunājās brīžiem viens otram iebilzdami un viens otru provocēdami, publikā raisot jautrību un radot savā ziņā pašam romānam radniecīgu atmosfēru.

Kā pēc atvēršanas svētkiem sarunā atzīst Māris Bērziņš – sava veida norāde uz romāna kopējo intonāciju ir fakts, ka viņš ar šo grāmatu sevi piesaka kā Māris Gūtenmorgens Bērziņš, jo viņa vecais labais grāmatu varonis Gūtenmorgens par visām varītēm arī prasījies uz grāmatas autorību.

Romānam ir divas galvenās līnijas. Viena no tām – bezpajumtes kaķu glābšana, jo romāna galvenais varonis Dainis ar sievu ir dzīvnieku mīļi un nespēj palikt vienaldzīgi, kad pamestā kaimiņu mājā kaķenei piedzimst kaķēni. Otra līnija ir Daiņa garīgie meklējumi un nonākšana pie advaita, kas ir viens no hinduisma virzieniem.

Māris Bērziņš nenoliedz, ka galvenajā varonī Dainī ir daudz no viņa paša piedzīvotā gan saistībā ar garīgiem meklējumiem, gan vēl jo vairāk saistībā ar kaķiem.

Romāns ir ļoti labs veids, kā runāt par garīgo pieredzi – uzskata izdevniecības ”Dienas grāmata” direktore Dace Sparāne-Freimane. Viens no ļoti labiem piemēriem ir amerikāņu autora Roberta Pirsinga romāns "Dzens un motociklu apkopes māksla" un arī Māra Bērziņa veikums ir ļoti līdzīgā ievirzē.

Uz romāna ”Klēpja dievs” vāka gozējas stilizēts melns kaķis, kura prototips ir Māra Bērziņa luteklīte, melnā apalīte, kaķenīte Melānija, kurai romānā arī ir ļoti svarīga loma.

Akcīzes un PVN samazinājums dīzeļdegvielai un benzīnam Polijā ļauj šīs valsts uzņēmējiem stiprināt konkurenci salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tas daļēji ir glābiņš arī vietējiem zemniekiem, kas varēs pavasara lauku darbus veikt ar lētākiem resursiem, nekā, piemēram, Latvijā. Tiesa, gan Polija, gan Spānija jau saņēmušas Eiropas Komisijas brīdinājumu par iespējamiem pārkāpumiem, samazinot PVN degvielai.

Degvielas akcīzes nodokļa samazinājums Polijā stājās spēkā pagājušajā nedēļā. Tas būs spēkā līdz 30. jūnijam. Arī PVN likme samazināta no 23 % līdz 8 %. Dīzeļdegvielas cenas Polijā aprīļa pirmajā nedēļā bija par aptuveni 30 centiem zemākas, nekā Latvijā un Lietuvā, bet salīdzinājumā ar Vāciju – par 50 centiem zemākas – liecina Latvijas Radio novērojumi. Tas nozīmē, ka Polijas lauksaimnieki sējas darbus varēs veikt, izmantojot lētākus resursus. Kā to vērtē nozare un ekonomisti?

Kādam liksies, ka pilsēta un pļava ir divas nošķiramas vienības. Taču Monopola viešņa ir pārliecināta, ka arī starp asfaltētām ietvēm un daudzstāvu namiem pavasarī ir jāplaukst ziediem. Saruna ar botāniķi Rūtu Sniedzi-Kretalovu.