Ilze Atardo Itālijā nokļuva mīlestības dēļ. Sevi viņa sauc par profesionālu latvieti un ir saņēmusi balvu "Gada cilvēks Latvijas diasporā". Par to, kā desmit gadus dzīvojot Itālijā Ilze stiprina latvisko identitāti, sniedz ieguldījumu diasporas izglītībā, kultūras dzīvē un sabiedrības informēšanā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Ģimenes studija jautā, vai Goda ģimenes nosaukums un priekšrocības jāsaglabā vecākiem uz mūžu un vai šāda ilgtermiņa stratēģija varētu kuplināt daudzbērnu ģimeņu skaitu? 

Vērtē dzejniece un daudzbērnu mamma Ērika Bērziņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģei Aivita Putniņa, Sabiedrības integrācijas fonda Ģimeņu atbalsta programmu nodaļas vadītājs Lauris Liepiņš, kā arī iniciatīvas "Goda ģimenes statuss vecākiem uz mūžu - pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē" autori Armands Lisenko un Inta Laimiņa.

"Latvija šobrīd piedzīvo smagāko demogrāfisko krīzi tās pastāvēšanas vēsturē. Šādos apstākļos tieši daudzbērnu ģimenes ir galvenais valsts ataudzes dzinējspēks, jo trešie un ceturtie bērni veido apmēram ceturto daļu no visiem jaundzimušajiem. Tomēr pašreizējā sistēma ir netaisnīga pret vecākiem. Daudzbērnu ģimenes plāno dzīvi ilgtermiņā, iegādājas lielākus mājokļus un ietilpīgāku transportu, bet, tiklīdz vecākais bērns sasniedzis pilngadību, statuss tiek zaudēts un pēkšņi pieaug nekustamā īpašuma un transporta nodokļu slogs, lai gan ģimenes finansiālās saistības nekur neizzūd."

Tas ir fragments no iniciatīvas "Goda ģimenes statuss vecākiem uz mūžu - pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē" portālā "Mana balss".

Šī iniciatīva ir arī sarunas pamats. Sabiedrība to ir atbalstījusi, savākti vairāk nekā 10000 parakstu. Līdz ar to arī tā būs jāizskata Saeimā.

Es ar bailēm nenodarbojos! Tā par savu aktīvo dzīves veidu saka priekulniece Dace Rele. Ikdienā viņa strādā mežkopībā, bet brīvā laika nodarbēm viņai vajag nopietnu plānošanu – Zemessardze, medības, kalpošana babtistu draudzē Priekulē un ceļošana uz tuvākām un tālākām vietām. Ticība Dievam Dacei dod paļāvību, ka viss iecerētais izdosies, un viņa iet un dara.

Saruna norit Daces Reles darbavietā Kurzemes virsmežniecībā. Daces darbs Grobiņā ir 35 kilometru attālumā no mājām Priekulē. Tad arī radās ideja, ka šo ceļu varētu mērot ar riteni. Parastais minamais prasīja gan laiku, gan fizisku spēku, gan pēc tam vajadzēja dušu, lai sakoptos darba dienai.  

"Un tad man likās, ka tas [velosipēds] tā īsti nav piemērots, un tad sāku sapņot par to, ka man vajag elektrisko velosipēdu," skaidroja Dace Rele. "Un man tas laiks, ko pavadu ceļā, ir tikpat garš, cik es pavadītu laiku, kad es izietu no mājām, aiziet uz autobusa pieturu, atbrauktu uz darbu un atkal atnāktu līdz darbam. Es pat domāju, ka es nedaudz ietaupu laiku." 

Ziemā Dace nebrauc, bet gada siltajā laikā gan. Viņasprāt, tas ir labs veids, kā izkustēties un izvēdināt galvu. Kā nekā 75 kilometrus sanāk ik dienu nobraukt. Dace smej, ka ar savu piemēru rāda, ka ir dažādas iespējas, kā pārvietoties laukos. "Cilvēki vienmēr saka, ka laukos obligāti vajag mašīnu. Es vienmēr pierādu, redziet, man nav mašīnas un es ļoti labi dzīvoju."

Ar savu velosipēdu Dace mīl arī ceļot. Vispirms sākusi braukt pa Latviju, tad Lietuvu un tā pamazām, ceļš vedis tālāk. Viņa rēķina, ka ar riteni braukusi kādās 15 valstīs. 

"Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!"

Šie ir vārdi, ar kuriem arī mēs šo raidījumu gribējām turpināt. Šī vēsts atskan visā pasaulē.

Jā, mēs to esam dzirdējuši daudzas reizes dažādos kontekstos un katru gadu, un, protams, ka šie vārdi skan skaisti, tos mēs sakām viens otram. Un piekritīsiet, ka kaut kur dziļi sirdī tomēr arī mūsos mājo šī sajūta, ka tas vienkārši nav iespējams, ka kādā brīdī mēs beigtu eksistēt, ka mēs vienkārši tā pēkšņi vairs nebūtu. Tā ir neaptverama doma, un visa mūsu būtība īstenībā tai pretojās. Un arī visādu pierādījumu ir pietiekoši daudz. Ir cilvēku liecības tam, ka dzīve turpinās arī pēc aiziešanas. Mūsu apziņa nebeidzas, mūsu dvēsele turpina dzīvot, tikai citādāk. Bet, ja citādāk, tad kur un kā? 

Par to runājam raidījumā. Meklējam atbildes, jo jau kopš senatnes ir cilvēki meklējuši atbildes uz šo jautājumu, izvirzījuši dažādas teorijas. Iespējams, ka, ielūkojoties arī šajos meklējumos, mēs varēsim labāk saprast, ko cilvēcei ir atnesis Kristus. 

Raidījuma viesis ir Salaspils un Ogres katoļu draudzes prāvests priesteris Ilmārs Tolstovs. 

Psihoterapijas virzieni ir dažādi. Ko tieši nozīmē abreviatūra KBT un ko šis virziens sniedz klientiem un pacientiem, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Skaidro psihoterapeits, kognitīvi beiheiviorālās psihoterapijas terapeits Jānis Grants un medicīnas doktors, ārsts - psihiatrs, psihoterapeits, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas terapeits Gints Polis.

Runājam par vienu no mūsdienās visplašāk izmantotajām psihoterapeitiskajām pieejām - kognitīvi biheiviorālā psihoterapija jeb KTB un kas tas īsti ir, ko nozīmē šī abreviatūra. Runājam arī par to, kā Latvijā šis virziens ir attīstījies, no kurienes tas ir atnācis pie mum. Daudzi noteikti par to būs dzirdējuši, bet ne vienmēr ir skaidrs, kas tad tas īsti ir, kā tas notiek praksē un vai tas var palīdzēt.