Raidījumā Šīs dienas acīm pieminām dažas Latvijai tuvākā un tālākā pagātnē nozīmīgas personības, kurām šīgada pirmajā pusē atzīmējamas apaļas jubilejas.

Pirmais no viņiem - izcilais jurists un politiķis, viens no pagājušā gadsimta pirmās puses pamanāmākajiem minoritāšu tiesību teorētiķiem ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā - Pauls Šīmanis. 17. martā apritēja 150. gadskārta kopš Paula Šīmaņa dzimšanas. Par viņu raidījumā bija saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Raimondu Cerūzi.

Vēl pieminām Voldemāru Kalpiņu. No vienas puses, viņš pieder pie tiem, kuri savulaik atradās PSRS okupētās un anektētās Latvijas varas virsotnē. Laikā no 1959. līdz 1962. gadam Voldemārs Kalpiņš bija toreizējās Latvijas PSR kultūras ministrs, vienlaicīgi ieņemot arī gluži dekoratīvo republikas ārlietu ministra amatu. No otras puses, tieši ar Voldemāra Kalpiņa darbību kultūras ministra vietnieka un pēc tam ministra amatā saistās pēcstaļinisma perioda jeb tā sauktā Hruščova atkušņa liberalizācijas procesi Latvijas kultūras dzīvē. Ne velti Voldemārs Kalpiņš bija viens no tiem, kuri galu galā izrādījās nevēlami padomju režīmam un tika atstumti no nomenklatūras virsotnes. Šodien mēs viņus Latvijas vēsturē pazīstam kā nacionālkomunistus. 19. februārī apritēja 110. gadskārta kopš Voldemāra Kalpiņa dzimšanas. Par viņu savulaik bija saruna ar literatūrzinātnieku Andreju Grāpi.

Savukārt 28. martā savu 70. dzimšanas dienu svinētu dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete. Diemžēl jau trešo gadu Amandas vairs nav mūsu vidū. Viņa bija viena no spilgtākajām parādībām savā dzejnieku paaudzē. Viņas dzejas krājumi izdoti arī vācu, zviedru, somu, krievu un lietuviešu valodās. Amanda Aizpuriete bija raidījuma Šīs dienas acīm viešņa 2013. gadā, kad sarunas tēma bija krievu dzejnieks un dziesminieks Vladimirs Visockis. Ieklausīsimies Amandas balsī.

Spēlē piedalās Jānis Ozols, Dainis Mazkaļķis, Ainārs Feldmanis un Edgars Apse.

Šoreiz raidījumā Piespēle stāsts par brīdi, kad profesionālajai karjerai sportā veselības problēmu dēļ jāliek punkts. Turklāt tas jādara pašā spēku pilnbriedā. Nu jau bijušais Latvijas izlases volejbolists Kristaps Platačs 2025. gada decembrī publiski paziņoja, ka noslēdz karjeru, jo abi ceļgali vairs nespēj izturēt profesionālā režīma slodzi. Tagad Platačs strādā projektu vadības segmetā un brīvajā laikā fotografē dažādas sporta sacensības un kultūras pasākumus.

Nedēļas notikumu izlasē

Jaunais aktieris Ritvars Toms Logins atzīst, ka ar Entoniju Hopkinsu viņam visvairāk saistās filma "Tēvs", kaut gan tagad, pēc Hopkinsa memuāru izlasīšanas, viņš atkal labprāt noskatītos slaveno "Jēru klusēšanu".

Sers Filips Entonijs Hopkinss saviem memuāriem devis virsrakstu "Mēs ar visu tikām galā, mazais". Tā viņam gribētos uzsaukt tam trīsgadīgajam zēnam fotogrāfijā, kuram smiltīs nokritusi ledene. Tā ir viena no viņa pirmajām bērnības atmiņām, kas iemūžināta fotogrāfijā. Toreiz viņš dabūja citu ledeni, un tētis nomierināja.

Pēc daudziem gadiem, kad viņš filmējās franču režisora Floriana Zellera filmā "Tēvs", tēlojot vecu vīru, kurš cieš no demences, Hopkinss jutis, ka pārtop par savu tēvu viņa dzīves beidzamajās dienās: tukšs skatiens, pavērta mute, iedomāti tēli un balsis… Par lomu filmā "Tēvs" 83 gadu vecumā Entonijs Hopkinss saņēma "Oskaru", kaut gan nav īsti korekti teikt – saņēma, jo viņš, baidoties inficēties ar Covid-19, ceremoniju togad neapmeklēja, pie tam bija pārliecināts, ka balvu viņam nepiešķirs.

Viņa pirmais "Oskars" gan bija par Lektera lomu filmā "Jēru klusēšana". Kādam ir jāizskatās Lekteram, kā jārunā, kā jākustās – arī par to raksta aktieris Entonijs Hopkinss. Par cilvēkiem un tēliem, kas ietekmēja viņa monstra Hanibāla tēlu.

"Vai joprojām pastāv uzskats, ka māksliniekam jābūt nabadzīgam un izsalkušam?" – retoriski jautā Jaunā Rīgas teātra aktieris Ritvars Toms Logins.

Domāju, ka tādas skaidras atbildes nav, var gan palasīt, ko par to domā Entonijs Hopkinss, arī par dzeršanu lielos apmēros. Beigās – atšķirt pielikumu, kurā lasāma Entonija Hopkinsa dienišķās dzejas izlase.

Entonija Hopkinsa memuārus "Mēs ar visu tikām galā, mazais" no angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga, izdevusi "Zvaigzne ABC".

Radio mazajā lasītavā grāmatas fragmentus lasa Gundars Āboliņš, sarunājamies ar Ritvaru Tomu Loginu.

Raidījumu atbalsta:

Šajā pavasarī klajā nākusi Indras Čeksteres grāmata "Maize latviešu dzīvē un tradīcijās". Rozīte Katrīna Ponne aicinājusi grāmatas autori "Klasikas" studijā, lai noskaidrotu, kas ir sakasnītis un abrkastītis, kā tapusi ideja veidot grāmatu, ko latviešu kultūrā simbolizē maize un kā top īstā rupjmaizes garša.

Etnogrāfes un tradicionālās kultūras pētnieces Indras Čeksteres darbs galvenokārt veltīts latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Autore pētījusi maizes cepšanu, tajā lietotos darbarīkus un izejvielas, maizes cepšanas un lietošanas laikā izmantoto maģiju un zīmes, ar maizi saistītās ieražas un folkloru, kā arī rudzu maizes lietojumu latviešu kalendārajos svētkos un ģimenes godos, izsekojot, kā šī tradīcija saglabājusies cauri gadsimtiem.

Tikām 11. aprīlī plkst. 15.00 koncertzālē "Ave Sol" izskanēs koncertuzvedums "Kievad. Pavasaris".

Senatnē lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē, tādēļ pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā.

Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis "Līvlist" arvien pieturējies pie senajām tradīcijām, lībiešu krastā un citviet sveicot ik pavasari un piedaloties putnu modināšanas rituālos.

Šogad pavasara apdziedāšana un putnu modināšanas rituāli uzvedumā "Kievad. Pavasaris" 11. aprīļa pēcpusdienā jautri, skanīgi un pavasarīgi piepildīs koncertzāli "Ave Sol", kur kopā ar "Līvlist" dalībniekiem ar dziesmām un izrādi "Putnu lietas pavasarī" uzstāsies Kolkas lībiešu ansamblis "Laula", Zemītes amatierteātris "Ai-z-iet" un akordioniste Marita Karpa.

Ansambļa "Līvlist" vadītāju Diānu Loginu un ilggadējo dalībnieci Lailu Niedri uz sarunu aicināja Marta Paula Pauliņa

Vai pasaule ir pilna ar būtnēm, kuras mēs tikai iedomājamies redzam? Varbūt tā ir cilvēka superspēja? Par to runājam ar Evelīnu. Lasām Leldes Jaujas stāstu "Superspējas un kāmīša spoks" ("Latvijas Mediji") un Sofijas Šanfro fantāzijas romānu "Žirafes sirds ir neparasti liela" ("Jāņa Rozes apgāds").

Lieldienu rītā Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis mākslinieci Sandru Strēli, kuras jaunākie darbi šobrīd skatāmi galerijā "Māksla XO" – marta vidū šeit tika atklāta viņas personālizstāde "Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!".

Ko simbolizē zelta zivtiņa un cik svarīgs māksliniecei ir baseina tēls; kāpēc stāstījums ne tikai glezniecībā, bet arī tekstā viņai ir tuvs; arī par saturisko un telpisko dziļumu; motīviem, kas kārtojas līmeņos; augiem, kuri eksistējuši senatnē un sēnēm; pavasari un Lieldienu svinēšanu – par to visu klausieties intervijā!